33 jautājumi par Rail Baltica, ierobežotas pieejamības izvērtējums — un ko vēlētājs neredz pirms 3. oktobra

Ministru kabinets 2025. gada 10. jūnijā uzdeva Satiksmes ministrijai kopā ar VAS «Latvijas dzelzceļš» organizēt Rail Baltica padziļināto izvērtējumu. 2025. gada 31. oktobrī «Latvijas dzelzceļš» noslēdza līgumu ar konsultāciju uzņēmumu «Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects». 2026. gada 5. februārī ministrija līgumsaistības pārņēma pati.

Izvērtējuma rezultāti 2026. gada 12. augustā izskatīti Rail Baltica projekta īstenošanas tematiskās komitejas slēgtā sēdē. Tajā pašā dienā ministrija publiski paziņoja par izmaksu samazināšanas risinājumiem posmā «Misa – Latvijas/Lietuvas robeža».

Tie ir būtiski skaitļi. Taču paziņojumā nav aprēķina, uz kura tie balstās, nav redzams, kurš to sagatavoja, un nav redzams izvērtējums, no kura tas izriet. Tāpēc jautāju.

Katrā pieprasījumā lūgts: ja kāda informācija ir ierobežotas pieejamības — izsniegt pārējo daļu un katram ierobežojumam norādīt tiesību normu. Ja informācija ir citas iestādes rīcībā — pārsūtīt pēc piederības.

21. septembrī Satiksmes ministrija atbildēja ar vēstuli Nr. 07-02/2818. To parakstījis valsts sekretārs A. Židkovs.

Ministrija sniedza vispārīgu informāciju: izvērtējuma mērķi, līguma vēsturi un to, ka no 2026. gada 1. jūlija Rail Baltica koordinē Ministru prezidents, ieviešanu vada Satiksmes ministrija, bet finansējumu uzrauga Finanšu ministrija. Par 2024. gada izmaksu–ieguvumu analīzi ministrija norāda, ka tā ir pieejama kopuzņēmuma tīmekļvietnē.

Par pašu izvērtējumu ministrija raksta:

Un par to, kad izvērtējums varētu kļūt pieejams:

Pēc tam ministrija pievēršas jautātājam. Tā atgādina, ka privātpersonām tiesības jāizmanto «labticīgi», un citē Senāta atziņu, ka «par iesniedzēja tiesību ļaunprātīgu izmantošanu liecina tādas pazīmes kā iesniegumu daudzums, iesniegumu biežums, atkārtoti iesniegumi ar nelielām niansēm». Secinājums:

Tā vietā ministrija aicina iepazīties ar dokumentiem vietnēs edzl.lv, railbaltica.org, tapportals.mk.gov.lv un mk.gov.lv.

Uz ko atbilde netika sniegta. Cik maksā izvērtējums un cik jau samaksāts. Kādā procedūrā izvēlēts izpildītājs. Kā aprēķināti 24,8 % un 108 miljoni. Kuri būvnieki piedalījās risinājumu sagatavošanā un vai vērtēts interešu konflikts. Vai atteikšanās no trokšņa barjerām atbilst ietekmes uz vidi novērtējumam. Vai ātruma prasību samazināšana apdraud ES finansējumu. Vai kravu prognoze pārskatīta pēc 2022. gada. Kas notiek ar Daugavas tilta konstrukciju. Ar kuru dokumentu valdība uzzināja par 5,3 miljardiem.

Uz šiem jautājumiem publiski pieejamajās vietnēs atbildes nav. Tāpēc tie tika uzdoti.

22. septembrī atbildēju ar četriem punktiem.

Pirmkārt, tas, ka jautājumu ir vairāk, nekā ministrija spēj ātri atbildēt, ir ministrijas kapacitātes jautājums, nevis ļaunprātība. Informācijas pieprasīšana par publisko līdzekļu izlietojumu ir preses funkcija, ko aizsargā Satversmes 100. pants, likums «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pants.

Otrkārt, ja ministrija uzskata pieprasījumu par ļaunprātīgu, lūdzu to pamatot ar konkrētu tiesību normu, nevis vispārīgu atsauci uz tiesu praksi.

Treškārt, ja atbildei trūkst resursu — lūdzu to pateikt un noteikt saprātīgu pagarinātu termiņu. Tas ir labāk nekā atteikums.

Ceturtkārt, lai noņemtu argumentu, ka jautājumi nav par dokumentiem, precizēju sešus konkrētus, jau esošus dokumentus: Alvarez & Marsal ziņojumu redakcētā versijā; lēmumu, ar kuru tam noteikts ierobežotas pieejamības statuss; līgumcenu un samaksāto summu; 12. augusta sēdes protokolu; 2024. gada izmaksu–ieguvumu analīzi (tiešā saite); Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija protokollēmumu.

Paralēli 10. septembrī jautāju Valsts kasei, kā Rail Baltica saistības uzrādītas valsts konsolidētajā 2024. gada pārskatā. Valsts kase 23. septembrī atbildēja ar vēstuli Nr. 2026/8-5.19/905:

Saistības ir ietvertas Satiksmes ministrijas pārskata datos un apkopotas kopējā zembilances piezīmē KB.9.5. Valsts kase projekta līgumu uzskaiti neveic, un par pirmo uzrādīšanas gadu, apmēru un dinamiku «detalizēta informācija ir Satiksmes ministrijas rīcībā».

Tā ir metodoloģiska atbilde, nevis pārkāpums: konsolidētais pārskats rāda posteņus, nevis projektus. Taču rezultāts ir tāds, ka daudzmiljardu projekta saistības valsts bilancē atsevišķi nav redzamas. Tāpēc 23. septembrī šos jautājumus (30.–33.) nosūtīju ministrijai, uz kuru norādīja Valsts kase. Atbilde vēl nav saņemta.

Fakts. Neatkarīgais izvērtējums par vienu no lielākajiem valsts investīciju projektiem ir ierobežotas pieejamības. Par tā pieejamību lems pēc valdības konceptuālajiem lēmumiem. Saeimas vēlēšanas notiek 3. oktobrī. Saistības valsts konsolidētajā pārskatā atsevišķi nav redzamas.

Interpretācija. Secība ir apgriezta: vispirms lēmums, tad sabiedrība uzzina, uz kā tas balstīts. Katra iestāde norāda uz nākamo — Valsts kase uz ministriju, ministrija uz tīmekļvietnēm. Konkrētais skaitlis pazūd starp tām. Tas pats strukturālais paraugs, ko redzēju airBaltic lietā.

Ko šis raksts neapgalvo. Tas neapgalvo, ka informācija tiek slēpta ar nodomu vai ka pārkāpts likums. Ministrijai ir tiesības noteikt ierobežotas pieejamības statusu, un to var pārbaudīt tiesa.

Trīs jautājumi, ko var uzdot jebkuram kandidātam:

• Vai jūs esat lasījis Alvarez & Marsal izvērtējumu? Vai atbalstāt tā publiskošanu redakcētā versijā pirms valdības lēmuma?
• Cik liela ir Rail Baltica kopējā saistību summa valsts bilancē un kur to var redzēt?
• Vai projekta primārais pamatojums šodien ir ekonomisks vai aizsardzības — un kurš dokuments to nosaka?

Informācijas atklātības likuma 14. pants paredz atbildēt 15 darbdienu laikā. Uz papildinājumu Nr. 4 tas nozīmē — līdz 14. oktobrim. Ja atbilde būs atteikums, to var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Šo rakstu papildināšu, kad atbildes pienāks.