Ādaži no gaisa.Izlūkošana no privātas lidmašīnas.

Valsts drošības dienests sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD) šā gada 28. jūnijā aizturēja divas personas, Latvijas pilsoņus. Viņus tur aizdomās par nelikumīgu ziņu vākšanu par Latvijas aizsardzības nozari Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) uzdevumā. Kriminālprocess ir sākts pēc Krimināllikuma 85. panta 1. daļas.

Pēc VDD teiktā, izmeklēšanā noskaidrots:

• personas ieguva un nodeva GRU informāciju par Latvijas aizsardzības sistēmu, NATO sabiedroto spēku aktivitātēm un atbalstu Ukrainai;
• tostarp izlūkziņas par Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzi, radaru sistēmām un militārā gaisa transporta pārvietošanos;
• viena no personām GRU uzdevumā no gaisa rekognoscēja un fotografēja Ādažu militāro bāzi, izmantojot mazo privāto lidmašīnu;
• personas veikušas arī aktivitātes potenciālu izlūku-diversantu grupu atbalstam Latvijas teritorijā.

Aizturēšanas dienā veiktas kratīšanas trīs vietās Rīgā un Ādažu novadā, izņemts liels daudzums datu nesēju, dokumentu un pierakstu. Abiem piemērots apcietinājums.

Vārdus VDD nenosauc. Es arī nenosaukšu un neminēšu. Kamēr nav sprieduma, tās ir aizdomās turētas personas, nevis notiesāti spiegi.

1. Debesis nav tukšas

Līdz šim, runājot par spiegošanu, mēs domājām par telefona kameru pie žoga, par dronu vai par cilvēku, kurš skaita ešelonus pie dzelzceļa. Šoreiz, ja VDD versija apstiprināsies tiesā, izlūkošanas rīks bija parasta mazā aviācija. Tā pati, ar kuru brīvdienās lido hobija piloti.

Tas nav arguments pret mazo aviāciju. Lielākā daļa pilotu ir likumpaklausīgi cilvēki, kuriem šī ziņa pašiem ir nepatīkama. Bet tas ir arguments, ka gaiss virs militāriem objektiem ir tikpat liela drošības robeža kā žogs uz zemes.

Žogs ap bāzi ir divdimensionāls. Draudi nav.

2. Tie bija Latvijas pilsoņi

Mēs bieži runājam par «Krievijas spiegiem» tā, it kā tie būtu sveši cilvēki, kas atbrauc no ārpuses. VDD paziņojumā skaidri teikts: Latvijas pilsoņi. GRU nevajag atsūtīt savējos, ja var savervēt vietējos — cilvēkus ar dokumentiem, adresēm, pieeju un, kā redzams, pat ar lidmašīnu.

Tas nozīmē, ka drošība nav tikai dienestu darbs. Tā ir arī kaimiņu, kolēģu un, šajā gadījumā, lidlauka ļaužu modrība.

3. Trīs mēneši klusuma

Aizturēšana — 28. jūnijā. Paziņojums — 30. septembrī. Daļa lasītāju jautās, kāpēc tik ilgi. Manuprāt, tas ir normāli: izmeklēšanas sākumā dienests nestāsta, ko zina, lai neiztraucētu darbu ar citām personām, sakariem un izņemtajiem datiem. Publisks paziņojums parasti nāk tad, kad izmeklēšana ir pietiekami tālu.

1. Kā tika atklāts lidojums? Vai to pamanīja gaisa telpas uzraudzība, bāzes apsardze vai informācija nāca no citurienes?
2. Vai lidojums bija atļauts? Ja privāta lidmašīna varēja likumīgi lidot pietiekami tuvu, lai fotografētu bāzi, vai pašreizējie gaisa telpas ierobežojumi virs militāriem objektiem ir pietiekami?
3. Kas mainīsies mazajā aviācijā? Vai Civilās aviācijas aģentūra un Aizsardzības ministrija pārskatīs lidojumu plānu pārbaudi un uzraudzību virs militāriem objektiem?
4. Ko nozīmē «atbalsts izlūku-diversantu grupām»? Tas ir smagākais teikums visā paziņojumā, un par to sabiedrība zina vismazāk.

Daļai atbilžu būs jāpaliek slepenām. Bet otrajam un trešajam jautājumam nav jābūt slepeniem: tie ir par noteikumiem, nevis par izmeklēšanu.