Eiropa ielās: kas oktobrī patiešām notiek

Kustība sākās skolās. Pirmās blokādes bija Bretaņā drīz pēc mācību gada sākuma, 15. septembrī — Vilnēvdaskā un Kānā. Kretejā pie Parīzes 16. septembrī streikoja skolotāji personāla trūkuma dēļ, un nākamajā dienā Sent-Ekziperī licēja skolēni sāka savu blokādi. Kāds skolēns franceinfo stāstīja, ka skolotāji izskaidrojuši savas neapmierinātības iemeslus un skolēni nolēmuši pievienoties (franceinfo, 01.10.2026). Prasības bija konkrētas: skolotāju un medmāsu trūkums, pārpildītas klases, nolaistas ēkas.

Skolotāju trūkumu apstiprina arī dati. Vidusskolu skolotāju arodbiedrības SNES-FSU aptaujā (1033 skolas, dati līdz 4. septembrim) šā mācību gada sākumā 53 % koledžu un licēju trūka vismaz viena skolotāja (SNES-FSU).

Blokāžu kulminācija bija 1. oktobrī. Iekšlietu ministrija tajā dienā saskaitīja 1949 aizturētos un 305 ievainotus policistus un žandarmus, un skarti bija 1027 licēji, no tiem 222 bloķēti (ICI, 01.10.2026). Tieslietu ministrija līdz 13. oktobrim saskaitīja 7950 cilvēkus, kurus kopš kustības sākuma ievietoja policijas īslaicīgajā apcietinājumā, no tiem 6773 nepilngadīgos (franceinfo, 14.10.2026).

17. oktobris

Galvenā diena bija sestdiena, 17. oktobris — rudens brīvlaika pirmā diena. Skolēniem pievienojās „dzeltenās vestes”, arodbiedrības CGT un Solidaires un mazo zemnieku apvienība Confédération paysanne. Lielās arodbiedrības FO un CFDT nacionāli neaicināja piedalīties, un lielākā zemnieku organizācija FNSEA nepiedalījās (France 3, 16.10.2026; CGT).

Iekšlietu ministrija dalībnieku skaitu lēsa ap 550 000, no tiem 110 000 Parīzē. Arodbiedrība CGT runāja par 800 000 (franceinfo; France 24).

Vakarā protesti daudzās pilsētās pārauga vardarbībā. Limožā degošajam rātsnamam iebruka jumts, un prefekts teica, ka ēka „lielā mērā ir zaudēta” (est en grande partie perdu) (France 24, 17.10.2026). Parīzē dedzināja automašīnas un izlaupīja veikalus. Nemieri Parīzē turpinājās arī svētdienas vakarā (France 24, 18.10.2026).

Skaitļi visu nedēļas nogali mainījās. Sestdienas vakarā ministrija ziņoja par ap 400 aizturētajiem, svētdienas rītā — par 1800. Svētdienas vakara kopsavilkumā bija 2397 aizturētie un 997 ievainoti policisti un žandarmi, no tiem 7 smagi (ICI, 18.10.2026; France 24). Tāpēc tekstos, kur minēti mazāki skaitļi — „ap 2000 aizturēto” vai „500 ievainoto” —, parasti ir svētdienas dienas starpskaitļi. Ievainoto policistu un žandarmu galīgajā skaitā ugunsdzēsēji nav ieskaitīti.

Prezidents Emanuels Makrons svētdien plkst. 20.00 uzrunāja tautu: „Nekas to neattaisno, nekas to neizskaidro, nekas to nepiedod.” (Rien ne le justifie, rien ne l'explique, rien ne l'excuse.) Viņš arī teica, ka simtiem tūkstošu demonstrantu nedrīkst jaukt ar tiem, kas postīja (Jamais nous ne devons confondre ces derniers avec ceux qui ont détruit, cassé, pillé) (elysee.fr, 18.10.2026).

Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess rakstīja: „Demonstrēt ir pamattiesības. Sēt nekārtības ar vardarbību un saskaņoti — nav.” (Manifester est un droit fondamental. Semer le désordre avec violence et de manière concertée n'en est pas un.) (actu17, 18.10.2026)

Nākamā lielā diena jau ir izsludināta. 5. novembrī arodbiedrības aicina uz streiku valsts un privātajā sektorā, un tas atbalsta arī skolēnu prasības (VousNousIls, 06.10.2026).

Visās šajās valstīs protestētāji min dzīves dārdzību, un tās lielākais dzinējs šogad ir enerģija.

Konflikts ap Irānu sākās 28. februārī. Jau martā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ziņoja, ka naftas un naftas produktu eksports caur Hormuza šaurumu nokritis zem 10 % no iepriekšējā līmeņa. IEA valstis tad vienojās par vēsturē lielāko naftas rezervju izlaišanu tirgū (IEA, 11.03.2026). Jūnijā noslēgtais pamiers ātri izjuka (AP, 01.09.2026). IEA oktobra pārskatā konflikts joprojām ir neatrisināts (IEA, 14.10.2026).

Brent naftas cena februārī bija vidēji 71 dolārs par barelu, septembrī — 114 dolāri (ASV EIA).

Uzpildes stacijās tas izskatās tā. Francijā dīzeļdegvielas litrs 12. oktobrī maksāja 2,33 eiro; pirms gada tas maksāja 1,61 eiro, tātad cena kāpusi par 45 %. ES vidēji dīzelis gada laikā kļuvis dārgāks par 40 % (Eiropas Komisijas Naftas biļetens).

Inflācija eirozonā septembrī bija 3,8 %, gadu iepriekš — 2,2 %. Lielākais devums ir enerģijai, kas gada laikā sadārdzinājusies par 18,9 %; tai seko pakalpojumi (Eurostat, 16.10.2026).

Francijas statistikas birojs INSEE septembrī prognozēja, ka mājsaimniecību pirktspēja šogad saruks par 0,4 % (INSEE, 10.09.2026).

Itālija. 17. un 18. oktobrī notika gājieni „Italia in Piazza” pret dārdzību, degvielas cenām un nodokļiem. Kustība izauga no tīkla, kas Instagram sāka darboties 4. oktobrī. Milānā Broletto ielā policiju apmētāja ar pudelēm, Doma laukumā un Madzīni ielā — ar akmeņiem, un Doma laukumu evakuēja (Sky TG24, 18.10.2026; Il Giorno, 17.10.2026). Svētdien Milānas policijā nogādāja 160 cilvēkus, no tiem 80 % bija nepilngadīgie (ANSA, 18.10.2026). Premjerministre Džordža Meloni teica: „Demonstrēt ir tiesības. Nodot mūsu pilsētas uguns un zobena varā — nav.” (Manifestare è un diritto. Mettere a ferro e fuoco le nostre città non lo è) (Adnkronos, 17.10.2026).

Beļģija. Ljēžā skolēnu protesti sākās 1. oktobrī, nākamajā dienā vidusskolas slēdza drošības apsvērumu dēļ (Paris Match Belgique, 01.10.2026). Skolēni prasa mazākas klases, iebilst pret augstskolu mācību maksas kāpumu un izglītības ministres Valērijas Glatinī reformu. 17. oktobrī Briselē pie Centrālās stacijas pulcējās 500–600 cilvēki, un sanāksme pārauga grautiņos: barikādes, asaru gāze, ūdensmetēji. Viena automašīna tika apgāzta uz jumta, trīs nodedzinātas, un uzbruka Briseles sociālistu partijas mītnei (La Libre / Belga, 17.10.2026). Iekšlietu ministrs Bernārs Kentēns to nosauca par „tīru un vienkāršu vardarbību, organizētu un atkārtotu, lai destabilizētu mūsu sabiedrību” (C'est de la violence pure et simple, organisée et répétée pour déstabiliser notre société) (La Libre).

Albānija. Studentu protesti Tirānā sākās 13. oktobrī pie Izglītības ministrijas (BIRN, 13.10.2026). Tie ir daļa no pilsoniskās kustības, kas jau vairāk nekā četrus mēnešus protestē pret tūrisma projektu Zvernecā un likumu grozījumiem par aizsargājamām teritorijām. Opozīcijas Demokrātiskā partija protestus atbalsta, bet tos nerīko. 17. oktobrī policija pirmo reizi izmantoja gumijas lodes (Al Jazeera, 17.10.2026). Veselības ministrija 18. oktobrī saskaitīja 272 ievainotos Tirānā piecās dienās: 169 policistus, 82 protestētājus un 21 garāmgājēju (Euronews Albania, 18.10.2026). Premjerministrs Edi Rama vardarbībā vaino opozīciju un „ārvalstu rokas” un saka, ka „tā nav studentu parādība” (This is not a student phenomenon); opozīcija to noraida (Al Jazeera, 16.10.2026).

Portugāle. Šeit galvenā tēma ir mājokļi. Mājokļu cenas otrajā ceturksnī bija par 16,5 % augstākas nekā pirms gada. Jaunu īres līgumu mediānā cena Lisabonas pašvaldībā ir 17,79 eiro par kvadrātmetru (INE, mājokļu cenas; INE, īres). Porto policija 15. oktobra naktī izdzina protestētāju telšu nometni. Kustība ziņo par 37 ievainotajiem, ziņu aģentūra Lusa — par 39, un incidentu izmeklē iekšlietu inspekcija. 17. oktobrī arodbiedrību apvienības CGTP gājieni Lisabonā, Porto un Koimbrā bija mierīgi (RTP). Cik cilvēku piedalījās, nav skaidrs. Laikraksts Correio da Manhã rakstīja par desmitiem tūkstošu, ziņu aģentūra Lusa — par vairākiem tūkstošiem, un oficiāla skaita nav. Nacionālā mājokļu demonstrācija izsludināta 14. novembrī (Observador / Lusa, 16.10.2026).

Grieķija. Atēnās 13. oktobrī studenti uzcēla teltis Sintagmas laukumā pie parlamenta. Viņi prasa zemākas īres, vairāk kopmītņu un lielāku universitāšu finansējumu (Naftemporiki / ΑΠΕ-ΜΠΕ, 13.10.2026). Pie parlamenta bija dažas saspīlējuma minūtes, bet ziņas par sadursmēm ar policiju neatradu. Video ar milzu pūli Grieķijā, kas septembrī klīda tīklā kā jaunākais, patiesībā ir no 2025. gada februāra Tempi dzelzceļa katastrofas gadadienas demonstrācijām (Euronews, 25.09.2026).

Vai tā ir viena kustība?

Nē, vismaz pagaidām ne. Daļa protestētāju paši atsaucas uz Franciju. Itālijas skolēnu tīkls Rete degli Studenti savā 16. oktobra protesta dienā aicināja: „Pēc Francijas un Spānijas ir mūsu kārta” (Dopo Francia e Spagna tocca a noi) (Il Fatto Quotidiano, 16.10.2026). Beļģu mediji raksta, ka Ljēžas skolēni sacēlās Francijas protestu ietekmē (Paris Match Belgique, 06.10.2026). Albānijā gan ne protestētāji, ne valdība Franciju nemin, un Portugālē arī organizatori to nedara. Kopīgs ir fons — dārga enerģija, dārgi mājokļi, skolu problēmas. Rīkotāji, prasības un adresāti katrā valstī ir citi.

Tīklā klīst apgalvojums, ka „oktobrī Lielbritānijā pēc ziņām par saduršanu uzliesmoja pret imigrantiem vērsti grautiņi” Belfāstā, Glāzgovā, Edinburgā un Sauthemptonā. Tas sajauc trīs dažādus notikumus.

• Belfāsta, 9.–11. jūnijs. 8. jūnija vakarā Belfāstas ziemeļos sadūra 44 gadus vecu vīrieti. Par mēģinājumu nogalināt apsūdzēja 30 gadus vecu vīrieti, kurš saskaņā ar ziņām ir no Sudānas. Nākamajās naktīs dedzināja mājas, automašīnas un autobusu, un nodedzināja Tuvo Austrumu pārtikas veikalu. Otrajā naktī vien tika ievainoti 12 policisti (Irish Times, 11.06.2026). Turku frizētava, kas minēta kopsavilkumā, atradās Balliklērā, nevis Belfāstā (Wikipedia).
• Glāzgova un Edinburga, 9. jūnijs. Glāzgovā tika ievainoti divi policisti, un trim cilvēkiem uzbruka viņu ādas krāsas dēļ. Edinburgā, Aberdīnā un Eirā arī notika protesti (STV, 10.06.2026; STV, 09.06.2026).
• Sauthemptona, 2. jūnijs — sešas dienas pirms Belfāstas. Tas bija protests pēc 18 gadus veca jaunieša slepkavības un pret policijas rīcību šajā lietā, nevis Belfāstas grautiņu turpinājums. Tiesnesis gan šo vardarbību nosauca par naida noziegumu, kura pamatā daļēji bija arī rasistiski uzskati (LBC).

Septembrī un oktobrī Lielbritānijā bija tikai nelieli pret migrantiem vērsti protesti, piemēram, Gosportā tika aizturēti seši cilvēki (Euronews, 23.09.2026). Grautiņu neatradu. Arī apgalvojums par „lieliem” propalestīniešu gājieniem Londonā ir pārspīlēts. 10. oktobrī gājienā piedalījās „tūkstoši”, un tika aizturēti 20 cilvēki (LBC, 10.10.2026).

Latvijā inflācija septembrī bija 3,0 %, zemāka par eirozonas vidējo (Eurostat). Cenas mazina samazinātā PVN likme maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Tā ir 12 % līdzšinējo 21 % vietā un ir spēkā no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam (LV portāls).

Degviela gan sadārdzinājusies tāpat kā citur. Dīzeļdegvielas litrs Latvijā 12. oktobrī maksāja 2,07 eiro, pirms gada — 1,52 eiro (EK Naftas biļetens). Reģionālo autobusu pārvadātāji 16. septembrim bija izsludinājuši vienas dienas streiku, prasot kompensāciju par degvielas sadārdzinājumu (LSM).

Ielu protestus Latvijā oktobrī neatradu.