Vēlēšanu nakts dokumentos: ko CVK atbildēja par balsu skaitīšanas kavēšanos

Lēmums Nr. 80 atļāva atvērt tikai vēlēšanu dienas kastes un saskaitīt aploksnes «līdz derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita noteikšanai» (likumi.lv). CVK 4. oktobra paziņojumā tas aprakstīts kā atļauja «sākt vēlēšanu dienas balsu skaitīšanu» (cvk.lv). Pēc instrukcijas terminiem aplokšņu skaitīšana ir balsu skaitīšanas daļa, bet vēlēšanu zīmes vēl netika skaitītas.

Protokolā lēmuma pamatojumā teikts, ka kastes var atvērt iecirkņos, «kur jau veikta ETVR atzīmju skaita pārbaude». Pašā lēmumā šī nosacījuma nav.

Instrukcijas 13. punkts noteica: «Vispirms pa vienai atver vēlēšanu kastes, kurās ir reģistrācijas aploksnes (balss nodošana glabāšanā, ETVR traucējumi).» Pirms tam pēc 7.4. punkta, «kad balsi glabāšanā nodevušie vēlētāji vairs nevar pārbalsot», iecirknim ETVR jāpārbauda, kuri vēlētāji pēc balss nodošanas glabāšanā nobalsoja vēlreiz (instrukcija Nr. 16).

VDAA CVK adresētajā vēstulē raksta, ka kavēšanās «nav saistāma ar ETVR darbības traucējumiem». Skaitīšanu nevarot sākt, «kamēr visi vēlēšanu iecirkņi nav pārliecinājušies par ETVR reģistrēto vēlētāju datu pareizību un pilnīgumu». Tātad glabāšanā nodoto balsu kastes nevienā iecirknī nevarēja atvērt, kamēr pārbaudi nebija pabeiguši visi. Zviedris naktī preses konferencē informēja, ka pēc pusnakts balsotāju skaitu vēl precizēja 25 no 1059 iecirkņiem (LSM). CVK 4. oktobra paziņojumā rakstīts, ka sēdi sasauca, kad pašvaldību komisijas signalizēja, ka «vairs nevēlas gaidīt uz citiem kolēģiem».

Līdzīga atkarība, gan mazākā mērogā, bija jau 2022. gadā. CVK 2022. gada ziņojumā Saeimai rakstīts, ka pasta balsošanas iecirkņi ārvalstīs varēja sākt skaitīt «tikai pēc tam, kad bija beigusies balsošana visos klātienes vēlēšanu iecirkņos».

Uz jautājumu, vai procedūra pirms vēlēšanām tika testēta, CVK atbild, ka iecirkņi to varēja izmēģināt praktiskajos darbos no 25. līdz 30. augustam. Par testēšanu atbild VDAA. VDAA raksta, ka ETVR veica «plašus veiktspējas testus un praktiskos darbus», tostarp ar 6000 vienlaicīgiem lietotājiem, «testējot arī gadījumus, kad balsi ir mainījuši vairāk kā 742 vēlētāji». Veiktspējas vai funkcionālas nepilnības netika konstatētas. Testu datumus VDAA nenorāda.

Testēšanas un riska novērtējuma dokumenti nav izsniegti, un neviena iestāde nepaskaidro, kāpēc. CVK vērsās pie VDAA 22. oktobrī, deviņas dienas pēc mūsu pieprasījuma saņemšanas. VDAA atbildēja nākamajā dienā. No vēstulēm nav redzams, vai testos tika vērtēts arī tas, cik ilgi visiem iecirkņiem jāgaida, līdz pārbaudi pabeidz pēdējais.

Vai iecirkņu komisijas pirms vēlēšanām pauda bažas, CVK tieši neatbild. Tā raksta, ka apmācībās un semināros bija iespēja uzdot jautājumus un ka neskaidrību gadījumā VDAA pārstāvji ETVR funkcijas demonstrēja atkārtoti. Preses konferencē vēlēšanu naktī Zviedris, kā to atstāsta LSM, atzina, ka iecirkņiem apmācībās bijis maz jautājumu un acīmredzami bija jāuzdod vairāk.

LTV raidījumā «Viens pret vienu» (ierakstīts 25. augustā, LSM publicēja 29. augustā) Zviedris atcerējās 2025. gada pašvaldību vēlēšanas, kad sakaru pārtraukumu dēļ lēmums tika gaidīts gandrīz trīs stundas. Uz jautājumu, vai tā vairs nebūs, viņš atbildēja: «Nē, maksimums ir pusstunda. Pusstundas laikā jābūt lēmumam.» (LSM)

CVK tagad raksta, ka «nav apstiprināta iekšējā kārtība, kas noteiktu šādu termiņu», un ka lēmums pieņemts «mazāk nekā 30 minūšu laikā pēc sēdes sasaukšanas». No uzaicinājuma 22.24 līdz sēdes beigām 22.50 pagāja 26 minūtes. No brīža, kad CVK pati konstatēja problēmu (22.00), pagāja 50 minūtes. Pusstunda attiecās uz lēmumu, nevis uz skaitīšanas sākumu. Lēmums atrisināja tikai daļu problēmas: glabāšanā nodotās balsis drīkstēja skaitīt tikai pēc 00.18.

Kļūda

1. Instrukcijas numurs. Parakstītajā lēmumā Nr. 80 un sēdes protokolā Nr. 35 rakstīts «instrukcijas Nr. 18». Instrukcijas numurs ir 16 (pieņemta 18. jūnijā, protokols Nr. 15, 3. §). «Latvijas Vēstnesī» 6. oktobrī publicētajā lēmumā jau ir «Nr. 16» (likumi.lv), tātad oficiālajā publikācijā kļūda ir izlabota. Taču CVK izsniegtais parakstītais oriģināls ar to nesakrīt, un likumi.lv labojuma atzīmes nav. Protokolā, kas parakstīts 19. un 20. oktobrī, joprojām ir «Nr. 18».

2. VDAA vēstules virsraksts. Tas ir «Atbilde par Saeimas kandidātu datiem», lai gan vēstule ir par ETVR testēšanu.

Pretrunīgi formulējumi

3. «Sākās tūlīt». CVK atbildē rakstīts, ka balsu skaitīšana «sākās tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas». Tas atbilst instrukcijas 2. punktam, kurā balsu skaitīšanā ietilpst arī sagatavošanās darbi. CVK pašas 4. oktobra paziņojumā rakstīts: «Glabāšanā nodoto balsu statusa pārbaude aizkavēja balsu skaitīšanas sākšanu 15. Saeimas vēlēšanās, jo instrukcija paredzēja vispirms pārbaudīt šo balsu derīgumu.» (cvk.lv)

4. Kad parakstīts. Lēmums datēts 3. oktobrī, bet parakstīts 4. oktobrī plkst. 01.02 un 01.15. Komisijas par to informēja jau 22.56. Sēdes protokols parakstīts 19. un 20. oktobrī, 16–17 dienas pēc sēdes. Vai CVK kārtībā protokolu parakstīšanai ir noteikts termiņš, neesam pārbaudījuši.

5. «Astotā daļa». Vēlēšanu naktī LTV Zviedris teica: «2022. gadā Saeimas vēlēšanās tikai astotajā daļā iecirkņu varēja nodot balsis glabāšanā, un tas nozīmē – septiņas astotdaļas iecirkņu šogad ar to saskārās pirmoreiz.» (LSM) Pēc CVK 2022. gada ziņojuma glabāšanas iecirkņu bija 66 no 949 iecirkņiem Latvijā, tas ir, ap 7 %, nevis 12,5 %. Tātad pirmo reizi ar šo procedūru saskārās ap 93 % iecirkņu.

6. «Teju septiņkāršojies». LSM 4. oktobrī virsrakstā, atstāstot Zviedra teikto LTV, rakstīja, ka balsi mainījušo skaits esot «teju septiņkāršojies» (LSM). 2022. gadā tādu vēlētāju bija 139 (CVK 2022. gada ziņojums), 2026. gadā 742 (CVK aktivitātes dati). Tas ir aptuveni 5,3 reizes vairāk. Ar kādu skaitli Zviedris salīdzināja, nav zināms.

Vēlēšanu naktī Zviedris Latvijas Radio uzsvēra, ka svarīgākais nav laiks, bet precizitāte (LSM). Lielākā daļa iecirkņu ar balss nodošanu glabāšanā saskārās pirmo reizi. CVK paziņojumā Zviedris uzsver: «Tik plaša mēroga procesā kā parlamenta vēlēšanas datu pārbaude un precizēšana ir būtiska darba daļa, kurai nepieciešams laiks.» CVK raksta, ka tā «uzņēmās atbildību par lēmumu, lai nodrošinātu precīzu balsu uzskaiti» un ka tas mazina risku, ka rezultātus varētu apstrīdēt. Rezultātu pareizību neviens dokuments neapšauba.

Glabāšanā iecirkņos balsi 2026. gadā nodeva 169 613 vēlētāju, 2022. gadā 63 342 (CVK dati). Balss nodošanu glabāšanā visos iecirkņos Latvijā no pirmdienas līdz piektdienai noteica Saeima 2025. gadā (likumprojekts Nr. 906/Lp14, iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija). CVK raksta, ka atzinumu par šiem grozījumiem nesniedza, bet Saeimā tika izskatīti CVK priekšlikumi, «tostarp attiecībā uz balsošanas pieejamību». Likumprojekta priekšlikumu tabulās CVK priekšlikumus neatradām. Savā 2022. gada ziņojumā CVK pati aicināja glabāšanas iecirkņu skaitu palielināt: slieksni «samazināt vismaz uz pusi» vai ļaut pašvaldībām to noteikt pašām.

• Kuri iecirkņi un kāpēc pārbaudi pabeidza tikai ap pusnakti. Ko tieši nozīmēja 00.18 paziņojums, ka «ir iespējams pārbaudīt» anulējamās balsis. Tieši to mēs nejautājām.
• Kāpēc parakstītais lēmums atšķiras no oficiāli publicētā un kurš un kad numuru izlaboja.
• Ko tieši pārbaudīja VDAA testi un vai tika vērtēts gaidīšanas laiks.