80 jautājumi Satiksmes ministrijai un valdībai par valsts naudu airBaltic — un kas notika tālāk

2026. gada 11. augustā airBaltic paziņoja par jaunu biznesa plānu: flote līdz gada beigām samazināma no 54 līdz 36 lidmašīnām, ar pakāpenisku pieaugumu līdz aptuveni 40 lidmašīnām 2031. gadā. Iepriekšējais plāns par simt lidmašīnām vairs nav spēkā.

Finansējuma vajadzība: 225 miljoni eiro pagaidu finansējuma, kas nodrošināms ar to pašu nodrošinājuma kopumu, kurš šobrīd nodrošina 2029. gada obligācijas. Ilgtermiņā — rekapitalizācija ar 225 miljonu eiro jaunu aizņēmumu un 100 miljonu eiro jaunu pašu kapitālu; daļa esošo 2029. gada obligāciju konvertējama kapitāldaļās, atlikums aizstājams ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljoniem eiro.

17. augustā atkārtotā obligāciju turētāju sapulce apstiprināja 14. augusta un 14. novembra kupona maksājumu kapitalizāciju — procenti tiek pieskaitīti pamatsummai, nevis izmaksāti naudā — un pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

20. augustā Saeima steidzamības kārtā pieņēma «Air Baltic Corporation AS» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu. Par balsoja 54 deputāti, pret — 21, atturējās viens. Valsts prezidents likumu izsludināja 25. augustā, un tas stājās spēkā 26. augustā.

25. augustā Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu, atliekot neatmaksātās valsts aizdevuma pamatsummas 18 miljonu eiro apmērā, procentu un atlikšanas maksas samaksu līdz 2026. gada 30. decembrim, saglabājot 2 % gada atlikšanas maksu. (Precizēts 20.10.2026.: datums 30. decembris ir no Satiksmes ministrijas 25. augusta paziņojuma; ministrijas 14. augusta paziņojumā bija minēts 31. decembris. Ministru kabineta 25. augusta sēdes protokola 1. punkts (informatīvais ziņojums 26-TA-2035) ir ierobežotas pieejamības informācija. Valsts kase 20. oktobrī norādīja, ka aizdevuma atmaksas grafikā, kas ir spēkā no 28. augusta (pēc grozījumiem aizdevuma līgumā), 18 miljonu eiro pamatsummas atmaksas datums ir 2026. gada 31. decembris.)

Kampaņas analītiskais kodols ir šis: valsts attiecībā pret airBaltic vienlaikus ir akcionārs, obligāciju turētājs un aizdevējs.

Tā nav mana interpretācija. Tie ir likumdevēja paša vārdi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas paziņojumā par likumprojektu teikts, ka tā mērķis ir radīt valstij kā airBaltic akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam iespēju savlaicīgi pieņemt lēmumus uzņēmuma finanšu stabilizācijas procesā un rīkoties līdzvērtīgi ar pārējiem investoriem un kreditoriem.

Tā pati formulējuma struktūra atkārtojas Satiksmes ministrijas 25. augusta paziņojumā: valsts kā akcionārs, kreditors un obligāciju turētājs saglabā iespēju koordinēti aizstāvēt savas intereses līdzvērtīgi citiem tirgus dalībniekiem.

Kāpēc tas ir problēma. Katra loma prasa pretēju rīcību:

Kad viena institūcija ieņem visas trīs pozīcijas, tā balso pati par savu prasījumu, izvērtē pati savu lēmumu un pati sev apstiprina, ka rīkojusies kā tirgus dalībnieks. Tieši šis pēdējais solis — tirgus ekonomikas dalībnieka principa (MEOP) izvērtējums — ir ES valsts atbalsta regulējuma stūrakmens. Ja izvērtējums netiek publiskots, to nav iespējams pārbaudīt.

Katrā pieprasījumā ir viena un tā pati atruna: ja atbildi liedz komercnoslēpums vai notiekošas sarunas, lūdzu norādīt konkrēto tiesību normu, datumu, pēc kura informācija kļūs pieejama, un vai tā ir sniedzama Saeimas komisijai slēgtā sēdē.

2026. gada 20. augusta vēstule Nr. 03.2-02/2521, parakstīta valsts sekretāra, e-adresē saņemta 21. augustā plkst. 8.17. Saturs: atsaucoties uz Iesniegumu likuma 4. panta pirmo daļu, ministrija pārsūta iesniegumus AS «Air Baltic Corporation» izskatīšanai pēc būtības un atbildes sniegšanai. Vienlaikus ministrija lūdz uzņēmumu informēt ministriju par sniegto atbildi.

Divi iebildumi.

Pirmais — piemērots likums, kas uz šiem dokumentiem neattiecas. Iesniegumu likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Visi četri dokumenti ir pamatoti tieši ar Informācijas atklātības likuma 2. un 10. pantu.

Otrais — pārsūtīšana subjektam, kas nav iestāde. Pat ja Iesniegumu likums būtu piemērojams, tā 4. panta pirmā daļa pieļauj pārsūtīšanu vienīgi citai kompetentai iestādei. Akciju sabiedrība, kurai attiecīgajā jomā nav deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi, nav iestāde šā likuma izpratnē, un tai nav likumā noteikta pienākuma atbildēt uz privātpersonas informācijas pieprasījumu. Pārsūtīšana subjektam bez atbildēšanas pienākuma pēc būtības ir atteikums izskatīt pieprasījumus, nenoformējot atteikumu tā, lai to varētu apstrīdēt.

Un praktiskais arguments, kas nav juridisks. Uzņēmums objektīvi nevar atbildēt:

• kā Valsts kase balsoja 17. augusta sapulcē un uz kāda pamata;
• ko Ministru kabinets nolēma 14. augusta ārkārtas slēgtajā sēdē;
• vai un kurš sagatavoja MEOP izvērtējumu un vai notikusi saziņa ar Eiropas Komisiju;
• kāda ir valsts kopējā finanšu ekspozīcija un kur ir riska griesti.

Papildu apstāklis. Vēstule datēta ar 20. augustu — to pašu dienu, kad Saeima pieņēma airBaltic finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, kas paredz īpašu kārtību tieši valsts dalībai šajā procesā un uzliek Ministru kabinetam pienākumu reizi ceturksnī ziņot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

22. augustā plkst. 9.21 iesniedzu formālus iebildumus ar atkārtotu lūgumu sniegt atbildes pēc būtības. Kopijas informācijai — Finanšu ministrijai, Valsts kasei un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

2026. gada 26. augustā plkst. 9.34 no ministrijas e-pasta adreses saņemts paziņojums: atbilstoši Iesniegumu likuma 5. panta 3.¹ daļai atbilde uz «informācijas pieprasījumu» tikšot sniegta viena mēneša laikā. Paziņojumā nav norādīts reģistrācijas numurs, sagatavotājs vai parakstītājs.

Šeit ir trīs atsevišķas problēmas.

Nesavienojamas nostājas. 20. augusta vēstule balstās uz pieņēmumu, ka atbildēt piekrīt uzņēmumam. 26. augusta paziņojums balstās uz pretēju pieņēmumu — ka atbildēs ministrija un termiņš tiek skaitīts ministrijā. Abas vienlaikus spēkā būt nevar. Ja jautājumi nav ministrijas kompetencē, tā termiņu neskaita. Ja skaita — pārsūtīšanai nebija pamata.

Kvalifikācija pret sekām. Ministrija manus dokumentus pati apzīmē par informācijas pieprasījumiem, bet termiņu nosaka pēc likuma, kurš saskaņā ar tā paša likuma 2. panta otro daļu uz informācijas pieprasījumiem neattiecas.

Izņēmuma norma bez konstatēta apstākļa. No 2026. gada 1. marta spēkā esošajā redakcijā Iesniegumu likuma 5. panta trešā daļa noteic vispārīgo termiņu — ne vēlāk kā 10 darbdienas. Mēneša termiņš pēc 5. panta 3.¹ daļas ir izņēmums, kas piemērojams vienīgi tad, ja nepieciešama papildu informācijas iegūšana, sadarbība ar citām iestādēm vai liela apjoma informācijas analīze. Paziņojumā nav norādīts, kurš no šiem trim apstākļiem konstatēts. Norādīta vienīgi norma.

Izvēlei ir sekas. Iesniegumu likuma 10. panta piektā daļa noteic, ka tiesas kontrolei nav pakļauti jautājumi, kas izriet no 5. panta 3.¹ daļas. Informācijas atklātības likumā līdzvērtīgas izslēdzošas normas nav. Piemērojamā likuma izvēle tādējādi tieši nosaka, vai iesniedzējam paliek tiesību aizsardzības līdzeklis.

26. augustā iesniedzu procesuālu precizējuma pieprasījumu ar pieciem jautājumiem (P1–P5) — par 20. augusta vēstules statusu, par konstatēto apstākli, par piemērojamo likumu, par termiņa atskaites datumu katram no četriem dokumentiem un par reģistrācijas numuriem. Lūgtais atbildes termiņš — piecas darbdienas.

Kamēr notiek strīds par to, kurš likums attiecas uz maniem jautājumiem, lēmumi tiek pieņemti.

25. augustā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus aprīļa valsts aizdevuma līgumā. Ministrijas paziņojumā tieši norādīts, ka grozījumi tiks veikti, ievērojot privātā tirgus dalībnieka principu un piemērojot komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus. Tajā pašā paziņojumā apstiprināts, ka Valsts kase arī turpmāk pārstāvēs valsti kā obligāciju turētāju un piedalīsies turpmākajās sapulcēs, atbalstot valdības apstiprinātos pasākumus.

Tas nozīmē sekojošo. Valsts publiski atsaucas uz tirgus dalībnieka principu kā savas rīcības tiesisko pamatu — un vienlaikus atsaka vai atliek uz mēnesi atbildi uz jautājumiem par to, kurš šo izvērtējumu sagatavoja, ar kādu metodi, ar kādu secinājumu un vai par to informēta Eiropas Komisija (17.–19., 33., 40., 49. jautājums).

Otrs apstāklis attiecas uz secību. Valsts kase balsoja obligāciju turētāju sapulcē 17. augustā, piekrītot savu procentu ienākumu kapitalizācijai. Likums, kas nosaka īpašu kārtību valsts dalībai šajā procesā, pieņemts 20. augustā. Balsojums notika pirms likuma. Tas pats par sevi nenozīmē prettiesiskumu — valdības pilnvarojums Valsts kasei bija dots agrāk, jūlija beigās —, bet tas nozīmē, ka valsts prasījuma struktūra tika mainīta pirms parlamentārā regulējuma, kas šādiem lēmumiem tagad noteikts.

24. augustā plkst. 7.30 publicēju procesuālo hronoloģiju trijos kanālos: LinkedIn, Facebook un X (pavediens deviņos ierakstos). Saturs — pieprasījumu piegādes ieraksts, 20. augusta vēstule, abi juridiskie iebildumi, salīdzinājums ar Finanšu ministrijas rīcību (tā, saņemot tos pašus dokumentus vienīgi informācijai, reģistrāciju apstiprināja abas reizes — 17. augustā ar Nr. 2026/9785 un 20. augustā ar Nr. 2026/9999).

Godīgs saraksts.

• Kā Valsts kase balsoja pa katru 17. augusta darba kārtības punktu atsevišķi. Zināms, ka lēmumi tika pieņemti; valsts balsojuma saturs un pamatojums nav publiskots.
• Vai MEOP izvērtējums vispār eksistē rakstveidā attiecībā uz katru atsevišķo soli — aprīļa aizdevumu, tā pagarinājumu, procentu kapitalizāciju, plānoto papildu obligāciju iegādi.
• Vai un kad notikusi saziņa ar Eiropas Komisiju.
• Uzņēmuma novērtējums (pre-money valuation), pēc kura notiks prasījumu konvertācija kapitālā, un kurš to veic.
• Valsts kopējā ekspozīcija vienā skaitlī pēc visu augusta lēmumu īstenošanas.
• Publiskajā telpā izplatītie parametri par valsts līdzdalības samazinājumu līdz 25 % plus viena akcija un par 325 miljonu eiro kopējo rekapitalizāciju primārā avota nav. Es tos savā 43. jautājumā norādīju tieši kā neapstiprinātus un lūdzu apstiprināt vai atspēkot. Likums pats nosaka citus limitus: jaunemitētu obligāciju iegāde līdz 30 miljoniem eiro, valstij piederošo obligāciju prasījumu pārveidošana līdz 50 miljoniem eiro.

Skaitļi, kas šajā rakstā minēti, ir no publiskiem avotiem. Ja kāds no tiem ir neprecīzs, labošu un atzīmēšu labojumu.

• Atbilde uz procesuālajiem jautājumiem P1–P5.
• Ministrijas nostāja par piemērojamo likumu — no tās izriet, vai atteikumu vispār būs iespējams apstrīdēt tiesā.
• Atbildes pēc būtības uz 1.–49. jautājumu.
• Ministru kabineta pirmais ceturkšņa ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai saskaņā ar jauno likumu.
• Pagaidu finansējuma darījuma faktiskie nosacījumi un tas, vai valsts tajā piedalās uz identiskiem noteikumiem ar privātajiem investoriem, kā publiski apgalvots.

Ja atbildes netiek sniegtas vai atteikums netiek noformēts Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā, izmantošu likuma 15. pantā paredzētās tiesības apstrīdēt iestādes lēmumu un faktisko rīcību.

2026. gada 4. septembrī ministrija ar vēstuli Nr. 03.2-02/2658 pirmoreiz atbildēja pēc būtības uz daļu no 1.–49. jautājuma. Uz jautājumiem par pagaidu finansējuma cenu, termiņu, nodrošinājumu, prioritāti un aizdevējiem (6.–12., 31.) atbildēt atteikts, pamatojot, ka tā ir Regulas (ES) Nr. 596/2014 izpratnē iekšējā informācija, «kuru nedrīkst izpaust atsevišķai personai pirms tās paziņošanas tirgum». Uz 47. jautājumu (jaunā finansējuma prioritāte pret valsts pozīciju) atteikts kā uz komercnoslēpumu; uz 48. (kontroles maiņas scenārijs) norādīts, ka izvērtējums nav veikts.

Problēma laikā. Vēstule parakstīta 4. septembrī — dienu pēc tam, kad 3. septembrī airBaltic pats publiski paziņoja tirgum par vienošanos par pagaidu finansējumu līdz 257 miljoniem eiro (augstākas prioritātes obligācijas, 25 % gadā, dzēšana 2027. gada februārī; aizdevēji «Polus Capital Management» un «Klirmark Capital 4»). Vēstulē arī nav norādīta apstrīdēšanas kārtība. Uz šo pretrunu norāda procesuālais lūgums P6.

Sapulce pārcelta, tad zuda. Obligāciju turētāju sapulce, kas sākotnēji bija paredzēta 11. septembrī, tika pārcelta uz 15. septembri — padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs to pamatoja ar to, ka turētājiem vajadzīgs vairāk laika iepazīties ar lēmuma projektu. 8. septembrī Ministru kabinets par valsts dalību starpfinansējumā lēmumu nepieņēma; satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka «pašlaik jautājums par iespējamu valsts ieguldīšanu nav dienaskārtībā».

Chapter 11. 2026. gada 14. septembrī AS «Air Baltic Corporation» iesniedza pieteikumu finanšu reorganizācijai pēc ASV Bankrota kodeksa 11. nodaļas ASV Bankrota tiesā Ņujorkas dienvidu apgabalā (Southern District of New York, lieta Nr. 26-12188, tiesnese Lisa G. Beckerman). Publiskie paziņojumi min debtor-in-possession finansējuma apņemšanos aptuveni 350 miljonu eiro apmērā (Strategic Value Partners, Barclays, Hayfin Capital Management, Morgan Stanley, Oaktree Capital Management); process varētu ilgt līdz aptuveni 2027. gada jūnijam; lidojumi turpinoties parastā kārtībā. Plānotā obligāciju turētāju sapulce tika atcelta, un balsojums par starpfinansējumu nenotika.

Latvijas informācijas telpā tas apstiprinājās nevis ar ministrijas paziņojumu, bet ar Valsts kases atbildi uz manu pieprasījumu.

2026. gada 22. septembrī Valsts kase ar vēstuli Nr. 2026/3-5.19/899 atbildēja uz tai tieši adresētajiem 50., 52. un 56. jautājumu. Atbildes kodols: (a) faktiskie apstākļi mainījušies — airBaltic uzsācis «Chapter 11» procesu, sapulce atcelta, balsojums nav noticis; (b) Valsts kase rīkojas vienīgi Ministru kabineta dotā pilnvarojuma ietvaros; (c) informācija sniedzama, ievērojot pieejamības ierobežojumus.

Uz jautājumu saturu — kā balsoja, kāda ir ekspozīcija, kāds mandāts — pēc būtības netiek atbildēts. Tāpat kā ministrijas 4. septembra vēstulē, arī šeit nav norādīta konkrētā tiesību norma katram neatbildētajam jautājumam un nav norādīta apstrīdēšanas kārtība, kā to prasa Informācijas atklātības likums.

Bet galvenā ziņa ir ziņa pati par sevi: valsts nauda — pamatkapitāls, obligācijas, aizdevums — ir iesaistīta uzņēmumā, kas pārgājis maksātnespējas reorganizācijā citas valsts jurisdikcijā.

22. septembrī iesniedzu sesto papildu pieprasījumu, šoreiz adresētu Ministru kabinetam (Valsts kancelejai) un Satiksmes ministrijai kā valsts kapitāla daļu turētājai.

Procesuālais lūgums P8 atkārtoti prasa atbildi pēc būtības uz iepriekš neatbildētajiem jautājumiem (tostarp 6., 7., 9., 31., 47. un 50.–61.) tajā daļā, kurā informācija kopš paziņošanas tirgum vai apstākļu maiņas vairs nav ierobežota.

Valsts kancelejas atbilde (25. septembris). Pieprasījums bija adresēts arī Ministru kabinetam, taču e-adresē to nosūtīju ar norādi «kopija». 25. septembrī Valsts kanceleja ar vēstuli Nr. 6.2.2./2026-FIZ-904-3015 atbildēja, ka Satiksmes ministrija izstrādā un koordinē aviācijas nozares politiku un ir airBaltic valsts kapitāla daļu turētāja; tā kā pieprasījums Ministru kabinetam nosūtīts informācijai un vienlaikus arī ministrijai, Valsts kanceleja to nepārsūtīs, un tajā minētais «tiek pieņemts zināšanai». Līdz ar to atbilde pēc būtības uz 62.–68. jautājumu sagaidāma no Satiksmes ministrijas — Informācijas atklātības likuma 14. pantā noteiktajā termiņā: 15 dienu laikā (ap 7. oktobri) vai, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, 30 dienu laikā.

2026. gada 2. oktobrī Valsts kase ar vēstuli Nr. 2026/3-5.19/931 atbildēja uz manu 22. septembra precizējošo pieprasījumu. Pirmo reizi atbildē ir konkrēti skaitļi par valsts prasījumiem pret airBaltic.

Pārējā atbilde atkārto iepriekšējo: valsts pozīciju nosaka Ministru kabinets, balsojums par starpfinansējumu nenotika, tāpēc «nav sniedzamas papildu informācijas». Par 17. augusta balsojumu Valsts kase raksta, ka «rīkojusies tai dotā pilnvarojuma ietvaros», taču pašu pilnvarojuma lēmumu atkal nenosauc. Atbildes beigās teikts, ka Valsts kases rīcībā «nav dokumentu, ko iesniegt».

Valsts kase arī norāda, ka 22. septembra atbildē informāciju nav atteikusi. Tas nozīmē, ka atteikuma nav, tātad nav arī ko apstrīdēt, bet arī atbildes pēc būtības nav.

Tāpēc 2. oktobrī iesniedzu divus īsus pieprasījumus. Valsts kasei (P9) — kāds Ministru kabineta lēmums deva mandātu 17. augustā (pirms stabilizācijas likuma pieņemšanas 20. augustā), kā Valsts kase balsoja, no kā sastāv 52,4 miljoni, vai valsts prasījumi pieteikti ASV tiesā un kāda ir to uzskaites vērtība. Ministru kabinetam (P10) — šoreiz kā pieprasījumu, nevis kopiju — par pilnvarojuma lēmumiem, valsts rīcību «Chapter 11» procesā un 18 miljonu aizdevumu pēc 30. decembra.

Tajā pašā dienā, 2. oktobrī, Satiksmes ministrija ar valsts sekretāra Anduļa Židkova parakstītu vēstuli Nr. 03.2-02/2951 atbildēja uz 6., 11. un 22. septembra pieprasījumiem (50.–68. jautājums un procesuālie lūgumi P6–P8). Atbildes uz jautājumiem nav. Ministrija iesniegumus «atstāj bez turpmākas izskatīšanas».

Vēstuli parakstījis valsts sekretārs, kurš drīz pāriet citā amatā: Saeima 18. jūnijā Anduli Židkovu iecēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē, un tur viņš sāk strādāt 19. oktobrī (LSM). Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatam izsludināts konkurss.

Pamatojums ir Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 5. un 7. punkts: atbilde jau esot sniegta ar 4. septembra vēstuli, apstākļi neesot mainījušies, un pieprasītājs tiesības izmantojot negodprātīgi. Ministrija atsaucas uz Senāta atziņām, ka par to var liecināt iesniegumu daudzums un biežums. Tā raksta, ka «jautājumu numerācija turpināta līdz 68. jautājumam» un ka atbildes «prasītu nesamērīgu Satiksmes ministrijas resursu patēriņu». Par jaunajiem apstākļiem, tostarp «Chapter 11», ministrija iesaka meklēt informāciju iestāžu un airBaltic oficiālajos paziņojumos.

Vēstules beigās ir brīdinājums: ja ministrija saņems līdzīga satura iesniegumu, tā to «pieņems zināšanai un atbildi nesniegs».

Komentārs. Jautājumu ir daudz — tas ir tiesa. Taču to skaits pieauga tāpēc, ka uz pirmajiem netika atbildēts pēc būtības, un tāpēc, ka situācija mainījās: kamēr ministrija gatavoja 4. septembra atbildi, airBaltic vēl nebija reorganizācijā. Jautājumi par «Chapter 11» sekām, valsts prasījumu atgūstamību un 18 miljonu aizdevumu pēc 30. decembra 4. septembrī vēl nevarēja būt uzdoti, tātad uz tiem nevarēja būt arī atbildēts.

Četri juridiski iebildumi:

• Atkal piemērots likums, kas uz šiem dokumentiem neattiecas. Iesniegumu likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka šis likums «neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu». Visi pieprasījumi ir pamatoti ar Informācijas atklātības likumu. Tā ir tā pati kļūda kā 20. augusta vēstulē, ar kuru pieprasījumi tika pārsūtīti airBaltic.
• Informācijas atklātības likumam ir savs atteikuma pamats, bet tas nav izmantots. Likuma 11.² panta trešā daļa ļauj atteikt, ja pieprasījums nav samērojams ar iestādes resursiem. Ministrijas vēstule to gandrīz pārstāsta, bet atsaucas uz citu likumu.
• Nav norādīts, kur un kādā termiņā lēmumu var pārsūdzēt. To prasa Informācijas atklātības likuma 12. panta pirmā daļa. Satiksmes ministrijas nolikuma 21. punkts paredz, ka valsts sekretāra administratīvos aktus pārsūdz tiesā, un Administratīvā procesa likuma 188. panta trešā daļa šādā gadījumā termiņu pagarina līdz vienam gadam.
• Brīdinājums par nākamajiem pieprasījumiem balstīts uz to pašu Iesniegumu likumu. Informācijas atklātības likumā nav normas, kas ļautu iestādei iepriekš paziņot, ka uz turpmākiem pieprasījumiem tā neatbildēs; katrs pieprasījums jāizvērtē, kad tas saņemts.

Godīguma labad: ministrijas galvenais arguments nav tikai formāls. Senāts vairākkārt ir uzsvēris, ka arī tiesības pieprasīt informāciju jāizmanto godprātīgi, un ir formulējis kritērijus negodprātības izvērtēšanai. Tātad jautājums, vai pieprasījumu ir par daudz, pats par sevi ir leģitīms. Taču šajā gadījumā kritēriji jāpiemēro konkrētajiem apstākļiem: jautājumi attiecas uz vairāk nekā 70 miljoniem eiro valsts prasījumu uzņēmumā, kas pārgājis reorganizācijā citā jurisdikcijā; daļa no tiem radās pēc ministrijas atbildes; un tos uzdod reģistrēta masu informācijas līdzekļa redaktors sabiedrības informēšanai.

Vai šis lēmums ir tiesisks, tagad izvērtēs tiesa. Gatavoju pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai.

Satiksmes ministrija 2. oktobrī ieteica jaunos apstākļus meklēt iestāžu un airBaltic oficiālajos paziņojumos. Ir vēl viens publisks avots: ASV Bankrota tiesas lietas Nr. 26-12188 materiāli, kas pieejami ikvienam. Tos izlasīju. Tālāk ir tikai tas, kas tajos rakstīts, ar norādi uz dokumentu (Dkt.) un lappusi. Ja tas ir kādas puses apgalvojums, nevis fakts, tas ir pateikts.

Valsts aizdevuma novērtējums eksistē, vismaz pēc uzņēmuma vārdiem. Finanšu direktora Vitolda Jakovļeva deklarācija, kas tiesai iesniegta 14. septembrī ar atbildību par nepatiesu liecību (Dkt. 14, 27. lpp.), apgalvo, ka valsts aizdevums piešķirts uz komerciāliem noteikumiem pēc ex ante novērtējuma par uzņēmuma finanšu stāvokli, aizdevuma cenu un termiņu. Tieši šo izvērtējumu es lūdzu 53. jautājumā. Ministrija to Latvijas sabiedrībai nav izsniegusi un 2. oktobrī paziņoja, ka uz līdzīgiem jautājumiem vairs neatbildēs. (Labots 21.10.2026.: finanšu direktora vārds iepriekš bija norādīts kļūdaini — «Vitālija»; deklarāciju parakstījis Vitolds Jakovļevs. Papildināts 21.10.2026.: atbildot uz jautājumu par šo novērtējumu, Finanšu ministrija norādīja, ka Satiksmes ministrija kopā ar airBaltic iesniedza Ministru kabinetam informāciju, tostarp ex ante novērtējumu par atbilstību tirgus ekonomikas dalībnieka principam (TAP lieta 26-TA-716, valdības sēde 31. martā); sk. Divdesmit trešo daļu.)

Valsts aizdevums ir nenodrošināts un subordinēts. Tajā pašā deklarācijā (17., 19. lpp.) 30 miljonu eiro valsts aizdevums uzskaitīts kā subordinēts parāds bez nodrošinājuma. Līdz jūlijam no tā atmaksāti aptuveni 12,9 miljoni, un 14. septembrī atlikums ar procentiem ir aptuveni 18,6 miljoni eiro. Tas sakrīt ar Valsts kases 2. oktobra skaitli. Reorganizācijas procesā nenodrošināts prasījums pēc vispārējās kārtības stāv aiz nodrošinātajiem kreditoriem, tostarp aiz jaunā debtor-in-possession (DIP) finansējuma.

Iepriekšējais valsts aizdevums atmaksāts ar 14,5 % obligācijām. Deklarācijā (26. lpp.) norādīts, ka 2024. gada obligāciju līdzekļi izmantoti 2019. gada eiroobligāciju un valsts aizdevuma 36,1 miljona eiro apmērā atmaksai. Tās ir tās pašas obligācijas, kuras tagad restrukturizē.

Jauno aizdevēju nosacījumi jau paredz valsts naudu. Pagaidu DIP rīkojuma (16. septembris, Dkt. 45) noteikumu lapā ir atskaites punkti 120 dienu laikā, tas ir, ap 2027. gada 12. janvāri (79.–80. lpp.). Līdz tam jābūt saistošai kapitāla piesaistes vienošanās ar Latvijas valdību un/vai stratēģiskiem investoriem, valdības apņēmībai atbalstīt restrukturizācijas plānu un saistošam izejas finansējumam no valdības un/vai citiem. Valsts līdzdalībai jāatbilst ES glābšanas un restrukturizācijas atbalsta noteikumiem aviācijā. Ja valsts piedalās, tai jāatsakās no suverēnās imunitātes (59. lpp.).

DIP līgumā (Dkt. 79, 112. lpp.) kontroles maiņa definēta kā brīdis, kad Latvijas Republikai pieder mazāk nekā 85 % balsstiesīgo akciju vai tā zaudē kontroli pār valdes iecelšanu. Līgumā ir arī atsauce uz Eiropas Komisijas valsts atbalsta atļauju Latvijas Republikas dalībai restrukturizācijā (195. lpp.).

Salīdzinājumam: satiksmes ministrs 8. septembrī teica, ka valsts ieguldījums «šobrīd nav darba kārtībā». Mans 68. jautājums par jaunām valsts saistībām reorganizācijas sakarā palika bez atbildes.

Valsts nav kreditoru komitejā. ASV Trustee 25. septembrī iecēla nenodrošināto kreditoru komiteju (Dkt. 58). Tās locekļi ir Airbus Canada, Jackson Square Aviation, AVAP Leasing (Avation), Tallinas lidosta un Lietuvas lidostas. Latvijas valsts un lidosta «Rīga» tajā nav. Dokumentu nosūtīšanas sarakstā (Dkt. 113) «Republic of Latvia» ir norādīta ar Valsts kases un Satiksmes ministrijas e-pasta adresēm, bet ASV jurists tai nav norādīts, lai gan citām pusēm tie ir. Tas ir fakts par sarakstu. Vai valstij ir pārstāvis, no tā vēl neizriet. Valsts kase 12. oktobrī apstiprināja, ka valsts komitejā bija pieteikusies (sk. nākamo daļu).

Ko apgalvo citi kreditori. Obligāciju turētāju grupa (Ad Hoc Group) tiesai iesniegtajā dokumentā (Dkt. 25) apgalvo trīs lietas. Pirmā: viņu starpfinansējuma priekšlikumu septembra sākumā sasauktajā sapulcē atbalstīja 94 % balsojušo, «ieskaitot Latvijas valdību». Otrā: kamēr obligāciju turētāji piekāpās, uzņēmums turpināja maksājumus par nenodrošināto aizdevumu savam lielākajam akcionāram, valstij. Trešā: valdība esot spēlējusi centrālo lomu, izvēloties DIP aizdevējus. Tie ir vienas puses apgalvojumi strīdā, nevis tiesas konstatējumi. Taču pirmais no tiem tieši skar Valsts kases 22. septembra un 2. oktobra atbildes, kurās teikts, ka balsojums nenotika. Kā tieši valsts izteica savu pozīciju, bija P9 jautājums. Valsts kase 12. oktobrī uz to atbildēja tikai ar norādi uz airBaltic investoru lapu.

Termiņi. 19. oktobrī plkst. 10.00 (pēc Ņujorkas laika) tiesa izskatīs naudas pārvaldības un līgumu noraidīšanas procedūras jautājumus (Dkt. 83, 100) un ASV Trustee iebildumu (Dkt. 112). Tajā pašā dienā plkst. 11.00 ir vēl viena sēde (Dkt. 98) — visticamāk, par galīgo DIP rīkojumu. Reorganizācijas plāns jāiesniedz ap 23. decembri, bet tā apstiprināšanas pieprasījums ap 2027. gada 12. janvāri (Dkt. 20). Valsts 18 miljonu eiro aizdevuma termiņš, 31. decembris, iekrīt tieši starp šiem diviem datumiem. (Labots 20.10.2026.: iepriekš bija rakstīts «30. decembris» — datums no Satiksmes ministrijas 25. augusta paziņojuma. Aizdevuma atmaksas grafikā pēc grozījumiem līgumā tas ir 31. decembris, Valsts kases 20. oktobra atbilde Nr. 2026/3-5.19/973.)

Viss iepriekš minētais ir no publiskiem tiesas dokumentiem. Pret valsts iestāžu atbildēm tas ir jāsalīdzina tāpēc, ka lēmumi par valsts naudu tiek pieņemti divās jurisdikcijās, bet publiski izskaidroti tikai vienā.

2026. gada 12. oktobrī Valsts kase ar vēstuli Nr. 2026/3-5.19/953, ko parakstījis pārvaldnieks K. Āboliņš, atbildēja uz manu 2. oktobra pieprasījumu (P9). Atbildē ir viens jauns fakts.

Valsts pieteicās kreditoru komitejā. Valsts kase raksta, ka Latvijas Republika 24. septembrī iesniedza ASV Trustee anketu, piesakot sevi kā nenodrošinātā valsts aizdevuma kreditoru dalībai nenodrošināto kreditoru komitejā. Nākamajā dienā ASV Trustee iecēla komiteju no pieciem locekļiem (Dkt. 58): Airbus Canada, Jackson Square Aviation, AVAP Leasing, Tallinas lidosta un Lietuvas lidostas. Valsts kases vārdiem, Latvijas Republikas dalība komitejā «nav apstiprināta». Citiem vārdiem: Latvija pieteicās, bet netika iecelta, kamēr Igaunijas un Lietuvas lidostas tika. Valsts kase uzskata, ka tas neietekmē valsts kā kreditora statusu un iespējas aizsargāt savas intereses.

Pārējais. Par 17. augusta obligāciju turētāju sapulci Valsts kase atkārto, ka rīkojās «tai iepriekš dotā Ministru kabineta pilnvarojuma ietvaros», bet pilnvarojuma saturs esot ierobežotas pieejamības, jo airBaltic jautājumi skatīti Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Pilnvarojuma datumu tā nenosauc (Satiksmes ministrija 4. septembrī rakstīja par 30. jūlija mandātu). Kā valsts balsoja, Valsts kase neatbild, tikai norāda uz airBaltic investoru lapu. Skaitļi ir tie paši: 52,4 miljoni eiro obligāciju prasījumu (51,8 nominālvērtība un 0,6 uzkrātie procenti) un 18,6 miljoni eiro aizdevuma (18,0 pamatsumma un 0,6 procenti) uz 14. septembri. Uz jautājumu, vai valsts prasījumi pieteikti ASV tiesā un kas valsti tur pārstāv, konkrētas atbildes nav: valsts «izmanto tai pieejamās procesuālās iespējas» katrā no saviem trim statusiem — akcionārs, aizdevējs un obligāciju turētājs.

Atteikums. Informāciju par to, kādus uzkrājumus vai vērtības samazinājumu Valsts kase atzinusi airBaltic saistībām, tā atsaka, atsaucoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. un 3. punktu un Komercnoslēpuma aizsardzības likumu. Šim pamatojumam ir divas vājās vietas. Pirmā: 3. punkts komercnoslēpuma ierobežojumu izslēdz gadījumos, kad noslēgts līgums par rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem, un valsts aizdevums airBaltic ir tieši tāds līgums. Otrā: jautājums ir par valsts aktīva vērtību valsts uzskaitē, nevis par komersanta noslēpumu. Apstrīdēšanas kārtība vēstulē nav norādīta. Šo atteikuma daļu apstrīdēšu.

5. oktobrī, divas dienas pēc Saeimas vēlēšanām, airBaltic publiski paziņoja par darbinieku skaita samazināšanu (publiski minēti 500–700 amata vietu). 6. oktobrī uzdevu uzņēmumam sešus jautājumus par lēmumu un paziņojumu laiku, tajā pašā dienā — četrus precizējošus.

Jaunais fakts. 12. oktobrī airBaltic Korporatīvās komunikācijas nodaļa atbildēja: «Darba likumā paredzētais paziņojums Nodarbinātības valsts aģentūrai un Mārupes novada pašvaldībai tika nosūtīts šī gada 29. septembrī.» Tas ir četras dienas pirms vēlēšanām un sešas dienas pirms publiskā paziņojuma. 6. oktobrī uz to pašu jautājumu uzņēmums datumu nebija nosaucis.

Pašvaldības apstiprinājums. 13. oktobrī Mārupes novada pašvaldība atbildēja uz manu 6. oktobra informācijas pieprasījumu (vēstule Nr. 1/2.1-3/1706). airBaltic paziņojums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ir parakstīts 29. septembrī un pašvaldībā reģistrēts 30. septembrī. Paziņojumā norādītais maksimālais pašlaik prognozētais atlaižamo darbinieku skaits ir līdz 700. Skaits nav galīgs: to var precizēt, arī samazināt, bet tas nepārsniegs norādīto apmēru. Darbinieku skaita samazināšanu paredzēts sākt 29. oktobrī; beigu datums paziņojumā nav norādīts.

Ko uzņēmums neatbild. Datumu, kad noteikts konkrētais samazinājuma apmērs, airBaltic nenosauc: tas «tika precizēts biznesa plāna ieviešanas gaitā». Vai 3. septembra konsultācijās arodbiedrībām tika minēts skaits, uzņēmums neatklāj, jo konsultācijās apspriestā informācija esot «konfidenciāla». Kad par apmēru informēta Satiksmes ministrija kā kapitāla daļu turētāja, datuma nav: uzņēmums «regulāri informē akcionārus». Uz jautājumu, vai paziņojums tika atlikts līdz laikam pēc vēlēšanām, airBaltic 6. oktobrī atbildēja, ka publiskā komunikācija 5. oktobrī «atbilda šī procesa secībai».

Ko tas nozīmē un ko ne. 29. septembra paziņojums pierāda vienu: apmērs — līdz 700 darbiniekiem — bija pietiekami noteikts, lai par to oficiāli informētu valsts aģentūru un pašvaldību, jau pirms vēlēšanām. Tas nepierāda, ka publisko paziņojumu kāds apzināti atlika, un neatbild, kad par to uzzināja valdība. Mārupes pašvaldība un Nodarbinātības valsts aģentūra uz 6. oktobra informācijas pieprasījumiem ir atbildējušas; pieprasījumu Ministru kabinetam Valsts kanceleja pārsūtīja Satiksmes ministrijai (sk. tālāk).

Papildināts 29.10.2026. 28. oktobrī divi jauni fakti. Pirmais — aģentūras lietvedība. Nodarbinātības valsts aģentūra atbildēja uz 16. oktobra precizēto pieprasījumu (vēstule Nr. 1.1-3.3/1615, direktore E. Simsone): airBaltic paziņojums par kolektīvo atlaišanu aģentūrā saņemts un reģistrēts 2026. gada 30. septembrī ar Nr. 1975/1.1-2.1.2. Pārējā daļā pieprasītā informācija «pēc būtības ir sniegta» 15. oktobra vēstulē — tātad uz jautājumiem par iepriekšējiem paziņojumiem, konsultācijām un aģentūras pašas rīcību atbildes pēc būtības nav, un tiesību normu, uz kuras pamata informācija netiek sniegta, aģentūra atkal nenosauc. Apstrīdēšanas kārtība arī šajā vēstulē nav norādīta. Otrais — skaitļi. Latvijas Aviācijas arodbiedrība 28. oktobrī paziņoja, ka airBaltic plāno atlaist ap 100 pilotu un 200 stjuartu, ka visas stjuartu darba vietas paredzēts samazināt Rīgas bāzē un ka no sestdienas, 31. oktobra, darbinieki sāks saņemt informāciju par darba attiecību turpināšanu; skaitā nav to apkalpes locekļu, kuri kopš procesa sākuma aizgājuši brīvprātīgi. airBaltic pārstāvis Augusts Zilberts LSM.lv apstiprināja, ka pašreizējā kolektīvās atlaišanas procesā plānotais samazinājums ir aptuveni 100 pilotu un 200 salona apkalpes darbinieku, bet skaitļi vēl nav galīgi un var mainīties, noslēdzoties darbinieku izvērtēšanai. Pilotu samazinājums skar visas trīs bāzes — Rīgu, Viļņu un Tallinu —, salona apkalpes pārpalikums veidojas Rīgas bāzē, un Rīgas darbiniekiem iespēju robežās piedāvāšot darbu citās bāzēs. Arodbiedrība apšauba atlases kritēriju piemērošanu un nosacījumu, ka priekšroka turpmākā pieņemšanā būs tiem, kuri paraksta abpusēju vienošanos par aiziešanu; tās valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa: «Šobrīd process nav likumam atbilstošs, nav pilnvērtīgs, un, lai novērstu uzņēmumam jebkādus tālākos riskus, tad ceram uz uzņēmuma veselo saprātu.» Uzņēmums atbild, ka kritēriji izvēlēti pēc vairākām konsultāciju kārtām ar arodbiedrībām un ir kompromiss — uzņēmumā jau iepriekš piemērotās pilotu un salona apkalpes darbinieku novērtēšanas sistēmas. Ko tas maina šajā rakstā: no paziņojumā norādītā maksimuma — līdz 700 darbiniekiem — uzņēmums pašlaik apstiprina ap 300, un tie attiecas tikai uz pilotiem un salona apkalpi. Kad apmērs noteikts un kad par to uzzināja valdība, atbildes joprojām nav.

15. un 16. oktobrī saņēmu četras atbildes. Uz jautājumiem par valsts naudu airBaltic un par atlaišanas laiku neviena no tām neatbild pēc būtības.

• Satiksmes ministrija (15.10., Nr. 03.2-02/3106, valsts sekretārs Andulis Židkovs) atbildēja uz 2. oktobra iesniegumu ministram un 4. oktobra lūgumu atcelt lēmumu Nr. 2951. Lēmumu ministrija neatceļ, iesniegumus pēc būtības nevērtē un norāda, ka valsts sekretāra lēmumus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā (ministrijas nolikuma 21. punkts).
• Valsts kanceleja (15.10., Nr. 6.2.2./2026-FIZ-945-3220) manu 6. oktobra pieprasījumu par to, kad Ministru kabinets uzzināja par kolektīvo atlaišanu, pārsūtīja Satiksmes ministrijai, jo airBaltic jautājumi skatīti Ministru kabineta sēžu slēgtajā daļā. Kanceleja lūdz ministriju informēt par sniegto atbildi.
• Nodarbinātības valsts aģentūra (15.10., Nr. 1.1-3.3/1568) apstiprina, ka airBaltic paziņojumu par kolektīvo atlaišanu saņēma 30. septembrī. Pārējo atsaka, atsaucoties uz komercnoslēpumu. 16. oktobrī nosūtīju precizētu pieprasījumu tikai par aģentūras pašas lietvedības datiem. Aģentūra atbildēja 28. oktobrī (Nr. 1.1-3.3/1615): paziņojums reģistrēts 30. septembrī ar Nr. 1975/1.1-2.1.2, pārējais — atsauce uz 15. oktobra vēstuli (sk. Deviņpadsmito daļu). (Papildināts 29.10.2026.)
• Tiesībsarga birojs (16.10., Nr. 6-2/1071) pārbaudes lietu par ministrijas praksi neierosina: vispirms jāizmanto pārsūdzēšana tiesā. Birojs norāda uz Valsts kancelejas pasūtīto pētījumu par Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma pēcpārbaudi, kurā kā viens no pilnveides virzieniem minēta abu likumu piemērošanas robežu precizēšana.

Tātad uz tiesu tagad norāda gan ministrija, gan tiesībsargs.

Cik cilvēku strādā ministrijā. 2. oktobrī ministrija rakstīja, ka atbildes uz maniem jautājumiem «prasītu nesamērīgu Satiksmes ministrijas resursu patēriņu». Salīdzinājumam — ministrijas pašas publicētie dati un mani skaitļi.

Komentārs. Tas nav sacensību rezultāts: lielākā daļa ministrijas darbinieku strādā ar ceļiem, aviāciju, sakariem un ostām, nevis ar maniem pieprasījumiem, un 43 amatpersonas ir visas ministrijas lēmumu pieņēmēji, nevis tie, kas atbild man. Jautājumu ir daudz — to nenoliedzu, un iemesli aprakstīti iepriekš. Taču arguments par «nesamērīgu resursu patēriņu» jāsamēro: jautājumus raksta viens cilvēks, ne vairāk kā piecas stundas nedēļā, bet ministrijā juridiskajā darbā strādā vairāk nekā desmit cilvēku. Informācijas atklātības likums apjomīgam pieprasījumam paredz savu atteikuma pamatu un pārsūdzēšanas kārtību; ministrija neizmantoja ne vienu, ne otru.

Pirmo pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai par Satiksmes ministrijas praksi plānoju iesniegt novembrī.

12. oktobrī airBaltic publicēja nerevidēto koncerna pārskatu par 2026. gada pirmo pusgadu. Tālāk ir tikai tas, kas tajā rakstīts, ar lappušu norādēm, un tas, kas iesniegts ASV tiesā.

Negatīvs pašu kapitāls un šaubas par darbības turpināšanu. 2026. gada 30. jūnijā airBaltic pašu kapitāls bija negatīvs 309,3 miljonu eiro apmērā (2025. gada 1. janvārī — negatīvs 165,3 miljoni, 31. decembrī — negatīvs 183,6 miljoni) pie 41,8 miljonu eiro pamatkapitāla (26. un 28. lpp.). Īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus par 452,4 miljoniem eiro (29. lpp.). Pārskatā norādīts, ka pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nopietnas šaubas par koncerna spēju turpināt darbību (31. lpp.). Pusgada zaudējumi ir 128,2 miljoni eiro pie 399,2 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 14,2 % vairāk nekā pērn.

Pērnā salīdzinājuma bāze. 2025. gada pirmā pusgada zaudējumi pārskatā ir 1,7 miljoni eiro. Uzņēmuma vadības koriģētie zaudējumi par to pašu periodu ir 60,7 miljoni eiro; starpību galvenokārt veido 61,0 miljonu eiro ieguvums no ASV dolāros izteikto saistību pārvērtēšanas, ko daļēji kompensē 2,0 miljonu eiro zaudējumi no emisiju kvotu uzkrājuma pārvērtēšanas (21. lpp.). Pērnā pusgada gandrīz nulles rezultātu radīja valūtas kurss, nevis darbība. 2025. gada 21. augustā valsts ieguldīja airBaltic 14 miljonus eiro ar tādiem pašiem noteikumiem kā Lufthansa (airBaltic 2025. gada rezultātu prezentācija, 7. slaids). Uz kādiem rezultātiem — uzrādītajiem vai koriģētajiem — balstīts šā ieguldījuma tirgus dalībnieka principa izvērtējums, ir mans 80. jautājums.

Degviela, aizdevums un obligāciju rezerves konts. 2026. gada martā airBaltic pārdeva degvielas cenu nodrošināšanu, iegūstot 5,1 miljonu eiro (32. lpp.; naudas plūsmas pārskatā — 5,7 miljoni, 27. lpp.). Finanšu direktors ASV tiesai zvērestā raksta, ka tas darīts, lai nepārkāptu obligāciju minimālās likviditātes prasību — 25 miljoni eiro; pēc tam degvielas patēriņš no aprīļa līdz decembrim palika pilnībā nenodrošināts pret cenu svārstībām (Dkt. 14, 11., 59. un 75. punkts). Saeima valsts aizdevumu apstiprināja 16. aprīlī. Otrajā ceturksnī valstij atmaksāti 6,0 miljoni eiro aizdevuma pamatsummas (43. lpp.), bet obligāciju apkalpošanas rezerves konts līdz 26. jūnijam netika papildināts līdz prasītajiem 21,75 miljoniem eiro, tāpēc obligāciju procentu likme palielināta par 2 procentpunktiem (40. lpp.).

Konsultantu rēķini. ASV tiesā airBaltic lūdz apstiprināt finanšu konsultanta Seabury nolīgšanu (Dkt. 84). Pieteikums paredz 250 000 eiro mēnesī un panākumu atlīdzības, kopā ne vairāk kā 18 miljonus eiro; 2,25 % no DIP finansējuma (pie pilniem 350 miljoniem — aptuveni 7,9 miljoni eiro, LETA aprēķins); 1,15 % par parādu, kas konvertēts kapitālā vai dzēsts; 3 % par jaunu kapitālu; vienu miljonu eiro par darījumu ar stratēģisko partneri. Vairāki noteikumi skar valsti. 1,15 % atlīdzība neattiecas uz Latvijas valdībai piederošajām 2029. gada obligācijām (Dkt. 84, 71. lpp.). Atlīdzības par jaunu kapitālu un jaunu parādu nav jāmaksā par Latvijas valdības sniegtajiem līdzekļiem, taču ar šiem līdzekļiem drīkst samaksāt Seabury nopelnīto atlīdzību (13. un 71. lpp.). 90 dienās pirms «Chapter 11» pieteikuma Seabury saņēma 872 715 ASV dolārus honorāros un 144 531 dolāru izdevumu kompensācijās. Juridiskais konsultants Milbank gadā pirms pieteikuma saņēma 6,64 miljonus dolāru (Dkt. 80, 22. punkts).

Latvijas apakšuzņēmējs. Seabury par apakšuzņēmēju nolīgusi Rīgas finanšu konsultāciju uzņēmumu SIA Oaklins Latvia (Dkt. 84, 11. lpp.). 20. oktobrī iesniegtajā papildu deklarācijā (Dkt. 154) teikts, ka Oaklins konsultē par saziņu un stratēģiju attiecībās ar airBaltic akcionāriem, padomi, Latvijas valdību, Ministru kabinetu un citām ieinteresētajām pusēm, kā arī palīdz ar banku jautājumiem. No Seabury atlīdzības Oaklins saņem 25 000 eiro mēnesī un daļu panākumu atlīdzību, kas kopā ierobežota ar 2,4 miljoniem eiro. Par valdības piesaistītajiem līdzekļiem panākumu atlīdzība nepienākas.

Pieteikums nosūtīts arī Latvijas Republikai — uz Valsts kases un Satiksmes ministrijas e-pasta adresēm (Dkt. 97). Iebildumu termiņš bija 12. oktobris. Iebildumus neiesniedza neviens (Dkt. 138), un 19. oktobra sēdes darba kārtībā pie šā pieteikuma norādīts: «Responses Received: None» (Dkt. 139).

Divi apraksti. Pieteikumā teikts, ka Seabury airBaltic konsultē kopš 2026. gada marta; agrākais līgums datēts ar 12. martu (Dkt. 84, 8. un 76. lpp.). Finanšu direktora deklarācijā Seabury nolīgšana aprakstīta kā solis, ko uzņēmums spēra, izmantojot valsts aizdevuma dotās papildu likviditātes un laika iespējas (Dkt. 14, 70. punkts). Saeima aizdevumu apstiprināja 16. aprīlī. Vai par konsultanta piesaisti zināja ministrija un valdība, kad lēma par aizdevumu, nav zināms.

Kāpēc tas skar valsts naudu. Konsultantu atlīdzības reorganizācijā ir administratīvie izdevumi, ko maksā pirms nenodrošinātajiem kreditoriem. Valsts aizdevums ir nenodrošināts un subordinēts (sk. septiņpadsmito daļu). Katrs konsultantiem samaksātais eiro samazina summu, no kuras atgūst arī valsts. Izņēmumi valsts obligācijām un valdības līdzekļiem savukārt nozīmē, ka valsts naudas apstrāde jau ir ierakstīta konsultanta līgumā. Vai tas saskaņots ar valsts iestādēm un vai valsts prasījumu apstrāde plānā paredzēta atšķirīga no pārējo obligāciju turētāju, nav zināms.

19. oktobra sēde. Tiesa 19. oktobrī apstiprināja juridiskā konsultanta Milbank, finanšu konsultanta Riveron RTS un administratīvā aģenta Epiq nolīgšanu (Dkt. 144–146), konsultantu starpposma atlīdzības kārtību (Dkt. 147) un līgumu noraidīšanas un pārņemšanas procedūras (Dkt. 148). 20. oktobrī tiesa parakstīja galīgos rīkojumus par naudas pārvaldību (Dkt. 153) un DIP finansējumu (Dkt. 152; sk. «Kas seko»). Tajā pašā dienā iesniegta papildu deklarācija Seabury pieteikuma atbalstam (Dkt. 154), un tiesa parakstīja rīkojumu par Seabury nolīgšanu (Dkt. 156; sk. Divdesmit ceturto daļu). (Labots 27.10.2026.: iepriekš bija rakstīts, ka rīkojuma par Seabury nolīgšanu lietas materiālos līdz 20. oktobrim nav. Tas parakstīts un iesniegts 20. oktobrī, un to nepamanīju.) DIP otrā un trešā daļa — līdz 175 miljoniem eiro — ir atkarīga no atsevišķa rīkojuma par jauno aizdevēju prioritāti pār obligāciju nodrošinājumu; sēde par to paredzēta 17.–18. novembrī (Dkt. 152, 17. punkts).

Piedāvājums valdībai par ACMI daļu. Octus 6. oktobrī ziņoja, ka Eiropas investoru konsorcijs, ko pārstāv aviācijas stratēģis Oļegs Evdokimovs, nosūtījis premjerministram Andrim Kulbergam piedāvājumu izveidot uzņēmumu «ACMI Riga». Tas pārņemtu airBaltic ACMI līgumus ar Lufthansa grupu un 18 šim nolūkam nomātās lidmašīnas; investori apgalvo, ka tas saglabātu līdz 700 darbavietām. airBaltic 2025. gada rezultātu prezentācijā ACMI ieņēmumi norādīti ap 157 miljoniem eiro jeb 20,3 % koncerna ieņēmumu (16. slaids). Cena nav atklāta; Satiksmes ministrija piedāvājumu izvērtējot. Piedāvājumu primārajā avotā — vēstulē vai valdības paziņojumā — neesmu pārbaudījis. Aktīvu pārdošanu «Chapter 11» procesā apstiprina tiesa, nevis valdība.

Astotais pieprasījums. 13. oktobrī iesniedzu astoto papildu pieprasījumu Satiksmes ministrijai, Valsts kancelejai un Valsts kasei — 76.–80. jautājums. Tas balstīts uz pusgada pārskatā atklātajiem apstākļiem un tematiem, kas iepriekš nav jautāti. Valsts kase uz tai adresēto 77. jautājumu atbildēja 20. oktobrī (sk. nākamo daļu); Satiksmes ministrijas un Valsts kancelejas atbildes termiņš ir ap 3. novembri.

9. un 13. oktobrī iesniedzu vēl divus papildu pieprasījumus (69.–75. un 76.–80. jautājums). 2026. gada 20. oktobrī Valsts kase ar vēstuli Nr. 2026/3-5.19/973, ko pārvaldnieka vietā parakstījusi pārvaldnieka vietniece G. Medne, atbildēja uz tai adresētajiem jautājumiem: 69., 71., 72. un 77. Atbildē ir valsts aizdevuma atmaksas grafiks trīs redakcijās un visi airBaltic veiktie maksājumi.

No kā sastāv 18,6 miljoni. Prasījums uz 14. septembri ir 18 000 000 eiro pamatsummas, 602 184 eiro procentu par laiku no 1. augusta līdz 13. septembrim un 24 333,33 eiro atlikšanas maksas — kopā 18 626 517,33 eiro. Valsts kase raksta, ka valsts aizdevums «ir izsniegts bez nodrošinājuma». Vai tas ir subordinēts, kā uzņēmums norāda ASV tiesā, vēstulē nav teikts.

Grafiks mainīts divreiz. Sākotnēji (spēkā no 23. aprīļa) aizdevums bija jāatmaksā četrās daļās: pa 6 miljoniem eiro 31. maijā, 30. jūnijā un 31. jūlijā, bet 31. augustā — 12 miljoni. Grafikā, kas spēkā no 31. jūlija, 31. jūlija maksājuma vairs nav, un 31. augustā jāatmaksā 18 miljoni. Grafikā, kas spēkā no 28. augusta, 18 miljoni jāatmaksā 31. decembrī.

Maksājumi. No 30. aprīļa līdz 3. augustam airBaltic valstij samaksāja 12 000 000 eiro pamatsummas un 1 374 959,98 eiro procentu. Pamatsumma atmaksāta 1. jūnijā (6 000 000 eiro), 30. jūnijā (8 927,17 eiro) un 1. jūlijā (5 991 072,83 eiro). Pēdējais maksājums — 1 625,90 eiro procentu — bija 3. augustā. Uzņēmuma deklarācijā ASV tiesā teikts, ka uz 2026. gada jūliju atmaksāti aptuveni 12,9 miljoni eiro (Dkt. 14, 52. punkts). Tas sakrīt ar maksājumiem līdz 1. jūlijam (12,95 miljoni); 31. jūlijā sekoja vēl 0,42 miljoni procentu.

Ko Valsts kase neatbild. Uz jautājumiem, vai valsts ASV tiesā iesniegusi prasījuma pieteikumu (proof of claim), vai to tur pārstāv jurists un vai izvērtēts risks, ka šos maksājumus «Chapter 11» procesā var apstrīdēt, Valsts kase atbild kopā: tiesas materiālos Latvijas Republika «ir norādīta kā kreditors saistībā ar valsts aizdevuma prasījumu», valsts intereses «tiek vērtētas kompleksi, ņemot vērā Latvijas Republikas kā akcionāres, aizdevējas un obligāciju turētājas tiesisko statusu», un Valsts kase «rīkojas atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam». Tā atkārto arī, ka 24. septembrī valsts pieteicās nenodrošināto kreditoru komitejā. Par apstrīdēšanas risku vēstulē nekas nav teikts. Par balsošanas norādījumiem obligāciju turētāju sapulcē Valsts kase atkārto, ka patstāvīgu valsts pozīciju neveido, sapulce atcelta un balsojums nenotika. Uz 77. jautājuma otro un trešo daļu — vai valsts pārstāvji, saņemot jūlija maksājumus, zināja, ka obligāciju apkalpošanas rezerves konts nav papildināts, un vai izvērtēja iespēju maksājumus atlikt — atsevišķas atbildes nav; vēstulē kopumā teikts, ka Valsts kases rīcībā «nav citas izsniedzamas informācijas».

Brīdinājums. Vēstules beigās Valsts kase raksta: «Turpmāk, saņemot pēc būtības identiskus informācijas pieprasījumus, ja nebūs jaunas izsniedzamas vispārpieejamas informācijas vai citu būtisku apstākļu izmaiņu, atkārtoti skaidrojumi par tiem pašiem jautājumiem netiks sniegti.» Tā arī norāda, ka man ir tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības kārtību, tostarp vērsties tiesā.

2026. gada 21. oktobrī Finanšu ministrija ar vēstuli Nr. 7-4/18/2884 atbildēja uz septītā papildu pieprasījuma 70. un 74. jautājumu, kas bija adresēti tai. Vēstuli valsts sekretāra vietnieka Eiropas Savienības fondu jautājumos vietā parakstījusi Eiropas Savienības fondu investīciju pārvaldības departamenta direktore Diāna Rancāne; kopija nosūtīta Satiksmes ministrijai.

Novērtējums ir iesniegts valdībai. 70. jautājumā lūdzu izsniegt valsts aizdevuma ex ante novērtējumu, uz kuru airBaltic atsaucas ASV tiesā (sk. Septiņpadsmito daļu). Finanšu ministrija, atsaucoties uz atbalsta sniedzēja definīciju Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1. panta otrās daļas 4. punktā, paskaidro, ka atbalsta sniedzējs šajā gadījumā ir Satiksmes ministrija kā airBaltic kapitāla daļu turētāja un aviācijas nozares politikas veidotāja. Tālāk ministrija raksta: «Satiksmes ministrija sadarbībā ar airBaltic TAP lietas Nr.26-TA-716 ietvaros iesniedza informāciju Ministru kabinetā, t.sk., ex-ante novērtējumu par atbilstību tirgus ekonomikas dalībnieka principam.» Tiesību aktu projektu portālā ar šo numuru ir Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums «Par aktuālo situāciju airBaltic». Ministru kabinets to izskatīja 2026. gada 31. marta sēdē (protokols Nr. 17, 38. §); ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss.

Komisijai — bez oficiāla paziņojuma. Finanšu ministrija raksta: «Satiksmes ministrija ir iesniegusi informāciju par īstermiņa aizdevumu, t.sk., par tā pagarinājumiem, izvērtēšanai Eiropas Komisijā.» Uz 74. jautājumu tā atbild tikai daļā, kas attiecas uz saziņu ar Komisiju: «Satiksmes ministrija oficiālu paziņojumu (notifikāciju) Eiropas Komisijā nav iesniegusi, taču Satiksmes ministrija sadarbībā ar airBaltic ir uzsākusi komunikāciju ar Eiropas Komisiju par airBaltic Chapter 11 procesu.»

Ko Finanšu ministrija neatbild. Kurš novērtējumu sagatavoja, kad un vai tas, vai atsevišķs novērtējums, attiecas arī uz 25. augusta lēmumu pagarināt atmaksas termiņu, vēstulē nav teikts. Pašu novērtējumu ministrija neizsniedz un nenorāda tiesību normu, kas ierobežotu tā pieejamību; vienīgā atsauce ir uz atbalsta sniedzēja definīciju — informācija par novērtējumu un tā izsniegšanu esot Satiksmes ministrijas kompetences jautājums. Vai novērtējums ir arī Finanšu ministrijas rīcībā, vēstulē nav teikts. No 74. jautājuma bez atbildes paliek, no kura datuma notiek saziņa ar Komisiju, vai valdībai lūgtas DIP noteikumos paredzētās apņemšanās un vai tā kādu ir sniegusi, kura iestāde ved sarunas, kādā apjomā tiek apspriesta valsts līdzdalība un kāds būtu tās tiesiskais pamats. Detalizētākai informācijai Finanšu ministrija aicina vērsties Satiksmes ministrijā — tajā pašā, kura 2. oktobrī paziņoja, ka uz līdzīgiem iesniegumiem vairs neatbildēs (sk. Sešpadsmito daļu).

2026. gada 21. oktobrī airBaltic iesniedza ASV tiesā pirmo mēneša darbības pārskatu — par laiku no 14. līdz 30. septembrim (Dkt. 162). Pārskats ir nerevidēts un sagatavots ASV Trustee veidlapā. Tā piezīmēs teikts, ka tas nav paredzēts pilnīgai saskaņošanai ar koncerna finanšu pārskatiem (13. lpp.). Summas pārskatā ir ASV dolāros pēc kursa 1,14 dolāri par eiro. Eiro summas tālāk ir mans pārrēķins pēc šī paša kursa; pārskatā norādītās dolāru summas, noapaļotas līdz desmittūkstošiem, ir iekavās.

Zaudējumi. 17 dienās AS «Air Baltic Corporation» zaudējumi bija aptuveni 18,1 miljons eiro (20,67 milj. USD), no tiem pamatdarbībā — aptuveni 3,0 miljoni (3,47 milj. USD). Pārējo veido finanšu izmaksas — aptuveni 6,9 miljoni (7,91 milj. USD), valūtas kursa zaudējumi — aptuveni 7,6 miljoni (8,67 milj. USD) — un citi finanšu zaudējumi — aptuveni 0,5 miljoni (0,63 milj. USD). Ieņēmumi šajā laikā bija aptuveni 48,8 miljoni eiro (55,63 milj. USD) (3. pielikums, 16. lpp.).

Nauda. Brīvi pieejamā nauda periodā pieauga no aptuveni 6,2 līdz 45,7 miljoniem eiro (7,10 un 52,05 milj. USD). To nodrošināja jaunais finansējums: neto finansējuma ieņēmumi bija aptuveni 75,4 miljoni eiro (85,96 milj. USD). Pārskatā tie nosaukti par «Net Financing proceeds», finansējuma avots nav nosaukts; uz jautājumu par aizņēmumiem pēc pieteikuma atzīmēts «jā» (8. lpp.). Pamatdarbības ieņēmumi bija aptuveni 49,9 miljoni (56,85 milj. USD), bet izmaksas — aptuveni 86,7 miljoni (98,89 milj. USD). Lielākais naudas maksājums ir pozīcijā «Emissions» (emisijas) — aptuveni 41,8 miljoni eiro (47,65 milj. USD), vairāk nekā degviela un algas kopā. Peļņas un zaudējumu aprēķinā emisiju kvotu izmaksas šajā periodā ir tikai aptuveni 3,5 miljoni (4,00 milj. USD; 16. lpp.). Pozīcijā «Debt Payment» (parāda maksājumi) ir nulle (1. pielikums, 14. lpp.). Ko tieši sedz emisiju maksājums, pārskatā nav paskaidrots.

Bilance. 30. septembrī AS «Air Baltic Corporation» pašu kapitāls bija negatīvs aptuveni 330,8 miljonu eiro apmērā (−377,10 milj. USD) (2. pielikums, 15. lpp.). Pusgada pārskatā koncerna pašu kapitāls 30. jūnijā bija negatīvs 309,3 miljonu eiro apmērā (sk. Divdesmit pirmo daļu). Abi skaitļi nav tieši salīdzināmi: viens ir koncerna, otrs uzņēmuma, un mēneša pārskats nav sagatavots pēc starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Nenodrošinātās saistības, kas radušās pirms «Chapter 11» pieteikuma, ir aptuveni 1,24 miljardi eiro (1415,95 milj. USD), nodrošinātās — aptuveni 488,8 miljoni (557,25 milj. USD) (2. lpp.). Valsts aizdevums — 18,6 miljoni eiro — izsniegts bez nodrošinājuma (Valsts kase, Nr. 973).

Pārējais. Pilna laika darbinieku skaits samazinājies no 2933 pieteikuma dienā līdz 2921 (1. lpp.). Uz jautājumu, vai pārskata periodā veikti maksājumi par parādiem, kas radušies pirms pieteikuma, atzīmēts «jā», bet kuri maksājumi tie ir, pārskatā nav norādīts; uz jautājumu par maksājumiem saistītām personām (insiders) — «nē» (8. lpp.). Maksājumi konsultantiem pārskatā nav norādīti (3.–8. lpp.).

Seabury nolīgšana apstiprināta. Tiesa 20. oktobrī ļāva nolīgt Seabury par investīciju baņķieri un finanšu konsultantu no pieteikuma dienas un apstiprināja līgumā paredzēto atlīdzības struktūru (Dkt. 156, 2.–4. punkts). Tātad Divdesmit pirmajā daļā aprakstītā atlīdzība — 250 000 eiro mēnesī un panākumu atlīdzības — ir apstiprināta ar rīkojuma 9. punktā noteiktajām izmaiņām: panākumu atlīdzība par DIP finansējumu jāmaksā piecu darba dienu laikā pēc katras DIP aizdevuma izmaksas, bet atlīdzības par parāda konvertēšanu kapitālā bāzē neieskaita lidmašīnu nomas saistības un DIP aizdevumus. Atlīdzība, kas nopelnīta, bet nav samaksāta līdz pieteikuma dienai, uzskatāma par atteiktu (7. punkts). Atlīdzība Seabury jāpieprasa ar starpposma un galīgajiem pieteikumiem, taču tiesa to nepārbaudīs pēc parastā samērīguma standarta (6. punkts).

Kreditoru komitejas konsultanti. 26. oktobrī nenodrošināto kreditoru komiteja — tā, kurā Latvija pieteicās, bet netika iecelta — lūdza tiesu apstiprināt trīs savus konsultantus. Juridiskais konsultants ir Willkie Farr & Gallagher par stundas likmēm no 25. septembra (Dkt. 168). Aviācijas finanšu konsultants ir Alton Aviation Consultancy par stundas likmēm no 575 līdz 1475 ASV dolāriem no 28. septembra (Dkt. 169). Investīciju baņķieris ir Jefferies no 28. septembra: 150 000 ASV dolāru mēnesī un 2,75 miljonu dolāru darījuma atlīdzība, ja tiek īstenots «Chapter 11» plāns vai notiek darījums ar visu vai būtisku daļu uzņēmuma kapitāla vai aktīvu (Dkt. 170). Iebildumu termiņš ir 10. novembris, sēde — 17. novembrī. Konsultantu interešu konfliktu pārbaudes sarakstos ir arī «Republic of Latvia Represented by the Treasury» (Dkt. 168–170).

Kāpēc tas skar valsts naudu. Arī komitejas konsultantu atlīdzību un izdevumus, ja tiesa tos apstiprina, maksā airBaltic (Dkt. 169–170). Tāpat kā uzņēmuma konsultantu rēķini, «Chapter 11» procesā tie ir administratīvie izdevumi, ko sedz pirms nenodrošinātajiem kreditoriem, starp kuriem ir arī valsts ar 18,6 miljonu eiro aizdevumu.

Papildināts 31.10.2026. Sešas lidmašīnas atpakaļ iznomātājam. 2026. gada 30. oktobrī airBaltic lūdza ASV tiesu atļaut noraidīt — tas ir, atteikties pildīt — nomas līgumus par sešām Airbus A220-300 lidmašīnām ar reģistrācijas zīmēm YL-CSI, YL-ABD, YL-ABE, YL-ABF, YL-BTC un YL-BTD (Dkt. 172, rīkojuma projekta 2. saraksts). Tiesas 19. oktobrī apstiprinātā vispārējā līgumu noraidīšanas un pārņemšanas kārtība uz lidmašīnu nomas līgumiem neattiecas (Dkt. 148, 2.j un 3.g punkts); šis ir pirmais pieteikums noraidīt konkrētu lidmašīnu nomas līgumus. Visu sešu līgumu iznomātājs dokumentā ir Wilmington Trust SP Services (Dublin) Limited; paziņojumu kopijas adresētas sabiedrībām ar Azorra nosaukumu (vienam līgumam arī Artemis Funding Limited). Lidmašīnas un to dzinēji atrodas Rīgas lidostā; ja tiesa piekritīs, noraidīšana stātos spēkā 17. novembrī. Pamatojums: šīs lidmašīnas vairs nav ne uzņēmuma flotē, ne biznesa plānā, un līgumu noteikumi pārsniedz pašreizējās tirgus likmes līdzīgam aprīkojumam (10. punkts). Pieteikumā norādīts, ka airBaltic flotē ir 54 Airbus A220-300: 46 nomātas ar operatīvās nomas līgumiem, astoņas pieder uzņēmumam (9. punkts); vai šīs sešas ir ieskaitītas 54, nav teikts. Augusta biznesa plāns paredz floti līdz gada beigām samazināt līdz 36 lidmašīnām (sk. Pirmo daļu); cik no šī samazinājuma veido šīs sešas, pieteikumā arī nav teikts.

Ne pēdējās. Michael B. Cox, Seabury Global Advisors valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors, tiesai iesniegtajā deklarācijā raksta, ka izvērtēšana turpinās un uzņēmums paredz nepieciešamību floti samazināt vēl, atdodot arī citas lidmašīnas un rezerves dzinējus, kas mazākai flotei nebūs vajadzīgi (deklarācijas 7. punkts). Tāpēc airBaltic lūdz apstiprināt vienotu atdošanas kārtību arī turpmākajiem līgumiem, bet katru nākamo noraidīšanu lūgs atsevišķi (rīkojuma projekta 5. punkts). Uzņēmums uzskata, ka līgumos paredzēto atdošanas nosacījumu ievērošana būtu ļoti apgrūtinoša, un lūdz tos aizstāt ar vienkāršotu kārtību (pieteikuma 11. un 20.–21. punkts). Ja iznomātājs lidmašīnu neizņem 15 dienu laikā pēc tiesas rīkojuma, no šīs dienas glabāšanas, apdrošināšanas un apkopes izmaksas sedz iznomātājs, un airBaltic tās var vispār pārtraukt. Pēc iznomātāja lūguma airBaltic palīdzēs ar lidmašīnas izslēgšanu no reģistra un muitas procedūrām izvešanai no Latvijas — uz iznomātāja rēķina (1. saraksts, 3.–5. punkts).

Kas notiek ar iznomātāju prasījumiem. Zaudējumu prasījumi par noraidītajiem līgumiem jāpiesaka līdz vēlākajam no diviem datumiem: vispārējam prasījumu pieteikšanas termiņam, kuru tiesa vēl nav noteikusi, vai 30 dienām pēc noraidīšanas (rīkojuma projekta 6. punkts). Pēc ASV Bankrota kodeksa 502. panta (g)(1) daļas šādus prasījumus vērtē tā, it kā tie būtu radušies pirms «Chapter 11» pieteikuma, un rīkojums nevienam prasījumam nerada jaunas tiesības un neuzlabo tā statusu (10. punkts). Arī valsts nenodrošinātais 18,6 miljonu eiro aizdevums ir prasījums, kas radies pirms pieteikuma; vai iznomātāju prasījumi un valsts aizdevums būs vienā kreditoru klasē un saņems vienādu daļu, noteiks «Chapter 11» plāns, kas vēl nav iesniegts. Iebildumu termiņš ir 10. novembris, sēde — 17. novembrī; tajā pašā dienā tiesai apstiprināšanai iesniegti arī kreditoru komitejas konsultantu pieteikumi.

2026. gada 27. oktobrī Satiksmes ministrija e-adresē atsūtīja vēstuli Nr. 03.1-04/3204 «Par saņemtajiem informācijas pieprasījumiem». To parakstījusi valsts sekretāra pienākumu izpildītāja I. Strautmane; kopija nosūtīta Valsts kancelejai. Vēstule attiecas uz desmit iesniegumiem, kas datēti no 6. septembra līdz 13. oktobrim. Četri no tiem ir par airBaltic: Valsts kancelejas pārsūtītais 2. oktobra pieprasījums Ministru kabinetam (P10), Valsts kancelejas pārsūtītais 6. oktobra pieprasījums par to, kad valdība uzzināja par kolektīvo atlaišanu, septītais pieprasījums (9. oktobris, 69.–75. jautājums) un astotais pieprasījums (13. oktobris, 76.–80. jautājums). Pārējie seši ir par Rail Baltica. Individuāla atbilde nav sniegta ne uz vienu jautājumu.

Ko ministrija raksta. Ministrija norāda, ka no 13. augusta līdz 21. oktobrim no manis saņēmusi 24 iesniegumus par airBaltic, Rail Baltica un Ceļu satiksmes drošības direkciju un atbildējusi 20. augustā, 4. un 21. septembrī, 2. un 15. oktobrī. Tā secina, ka iesniegumos ietvertie jautājumi «būtiskā daļā attiecas uz publiski pieejamu informāciju, atkārto iepriekš izskatītos jautājumus, prasa radīt jaunu informāciju, kas ministrijas rīcībā dokumentētā veidā nepastāv, vai arī to izskatīšana prasītu nesamērīgu administratīvo resursu ieguldījumu». Tāpēc ministrija «nesniedz atsevišķas individuālas atbildes uz katru šajos savstarpēji saistītajos iesniegumos ietverto jautājumu» un ar šo vēstuli norāda, kur publiski pieejamā informācija atrodama: airBaltic finanšu informācija — uzņēmuma investoru lapā, tiesību aktu projekti — Tiesību aktu projektu portālā, Rail Baltica dokumenti — edzl.lv, railbaltica.org, mk.gov.lv un ministrijas tīmekļvietnes Rail Baltica sadaļā. Tāpat kā 2. oktobrī, ministrija atsaucas uz Senāta atziņām par tiesību negodprātīgu izmantošanu, par ko var liecināt iesniegumu daudzums un biežums, atkārtoti iesniegumi ar nelielām izmaiņām un ļoti detalizētas informācijas pieprasīšana. Šoreiz tā piebilst, ka tas attiecas uz personu «neatkarīgi no tā, vai persona rīkojas kā fiziska persona, persona ar žurnālistisku interesi vai kā žurnālists». Vēstules beigās ministrija atvainojas, ka «šīs atbildes sagatavošanā nav ievērots normatīvajos aktos noteiktais termiņš».

Kas mainījies kopš 2. oktobra. Trīs lietas. Pirmkārt, tiesiskais pamats. 2. oktobra vēstule balstījās tikai uz Iesniegumu likumu (sk. Sešpadsmito daļu). 27. oktobra vēstule atsaucas uz Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 3., 5. un 7. punktu un trešo daļu, kā arī uz Informācijas atklātības likuma 11.² panta trešo un piekto daļu un 12. pantu. Tātad šoreiz izmantots arī Informācijas atklātības likuma pašu atteikuma pamats — pieprasījums nav samērojams ar iestādes resursiem —, kura trūkumu 2. oktobra vēstulē norādīju. Divas piezīmes par normām: Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 3. punkts attiecas uz iesniegumu, kura saturs ir «klaji aizskarošs un izaicinošs», un vēstulē nav norādīts, kurš no desmit iesniegumiem tāds būtu; Informācijas atklātības likuma 11.² panta piektā daļa, ar kuru pamatots, ka iestādei nav pienākuma radīt jaunu informāciju, pēc sava teksta attiecas uz informācijas atkalizmantošanas pieprasījumiem. Otrkārt, pārsūdzēšanas ceļš. Ministrija raksta, ka vēstule nav administratīvais akts, bet tās faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā; 2. oktobra vēstulē šādas norādes nebija. Treškārt, tvērums. Vēstule aizver arī tos divus pieprasījumus, kurus ministrijai pārsūtīja Valsts kanceleja ar lūgumu atbildēt un to informēt — par Ministru kabineta pilnvarojumu Valsts kasei un par to, kad valdība uzzināja par atlaišanu. Uz tiem pēc būtības nav atbildējusi ne Valsts kanceleja, ne ministrija.

Ko tas nozīmē šim rakstam. Uz septīto un astoto pieprasījumu Valsts kase atbildēja 20. oktobrī un Finanšu ministrija — 21. oktobrī (sk. Divdesmit otro un Divdesmit trešo daļu). Satiksmes ministrijas un Ministru kabineta daļa šajos pieprasījumos — valdības lēmumi un pilnvarojums, Seabury līgums, darbinieku samazinājuma datumi, akcionāru sapulce — ar 27. oktobra vēstuli ir noslēgta bez atbildes pēc būtības. Vai pieprasījumu bija par daudz un vai uz tiem drīkstēja neatbildēt, izvērtēs tiesa: pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai, ko gatavoju novembrī, būs arī šī vēstule.

• Konkrētais Ministru kabineta pilnvarojums Valsts kasei — numurs, datums, protokola punkts.
• Tiesību norma katram atteikumam un apstrīdēšanas kārtība — tās trūkst ministrijas 4. septembra un Valsts kases 22. septembra atbildē; 2. oktobrī Valsts kase apgalvo, ka atteikuma nav bijis.
• Valsts pozīciju uzskaites vērtība un atzītais vērtības samazinājums — prasījumu apmērs (52,4 + 18,6 milj. eiro) tagad ir zināms, bet cik no tā valsts sagaida atgūt, nav. Valsts kase 12. oktobrī šo informāciju atteica, atsaucoties uz komercnoslēpumu.
• Vai valsts prasījumi pieteikti ASV tiesā un kas valsti tur pārstāv — tiesas nosūtīšanas sarakstā valstij ASV jurists nav norādīts; Valsts kase 12. un 20. oktobrī uz to konkrēti neatbildēja.
• Valsts aizdevuma ex ante novērtējums, uz kuru uzņēmums atsaucas ASV tiesā, — kurš to sagatavoja, ko tas secina un vai atsevišķi novērtēts arī 25. augusta termiņa pagarinājums. Finanšu ministrija 21. oktobrī norādīja, ka ex ante novērtējums iesniegts Ministru kabinetam (26-TA-716, sēde 31. martā); ziņojums ir ierobežotas pieejamības. (Papildināts 21.10.2026.)
• Vai valdība ir apņēmusies izpildīt DIP noteikumos paredzētos atskaites punktus — kapitāls, plāna atbalsts, izejas finansējums līdz ap 2027. gada 12. janvārim. Par saziņu ar Eiropas Komisiju Finanšu ministrija 21. oktobrī norādīja: oficiāla paziņojuma nav, saziņa par «Chapter 11» procesu ir sākta; no kura datuma — nav zināms. (Papildināts 21.10.2026.)
• Kā valsts izteica pozīciju par obligāciju turētāju starpfinansējuma priekšlikumu — Valsts kase saka, ka balsojums nenotika; obligāciju turētāju grupa ASV tiesā apgalvo, ka valdība to atbalstīja.
• Kura iestāde ir gatava atbildēt pēc būtības — pēc Satiksmes ministrijas 2. oktobra lēmuma vairs nav skaidrs, kur jautāt. Finanšu ministrija 21. oktobrī norāda uz Satiksmes ministriju; Satiksmes ministrija 27. oktobrī ar vienu vēstuli atbild uz desmit pieprasījumiem bez individuālām atbildēm. (Papildināts 28.10.2026.)
• Valsts prasījumu prioritāte, atgūstamība un termiņi «Chapter 11» procesā.
• Vai valsts izvērtējusi risku, ka airBaltic maksājumus valstij no aprīļa līdz augustam «Chapter 11» procesā var apstrīdēt.
• 18 miljonu eiro aizdevuma liktenis pēc atmaksas termiņa (31. decembra). (Labots 20.10.2026.)
• Kad noteikts airBaltic darbinieku samazinājuma apmērs un kad par to uzzināja Satiksmes ministrija — uzņēmums datumus nenosauc. 28. oktobrī uzņēmums apstiprināja pašreizējo apmēru — ap 100 pilotu un 200 salona apkalpes darbinieku —, bet datumu, kad tas noteikts, joprojām nenosauc. (Papildināts 29.10.2026.)
• Vai valsts uzņēmusies jaunas saistības reorganizācijas sakarā.
• Vai ministrija un valdība zināja par Seabury piesaisti, lemjot par aizdevumu, un vai izņēmumi valsts obligācijām un valdības līdzekļiem Seabury līgumā saskaņoti ar valsti.
• Vai airBaltic valde sasauca akcionāru sapulci, kad zaudējumi pārsniedza pusi pamatkapitāla, un ko tajā pauda Satiksmes ministrija.
• Kad valsts uzzināja par degvielas cenu nodrošināšanas pārdošanu un vai to zināja Saeima, 16. aprīlī apstiprinot aizdevumu.
• Ko sedz 41,8 miljonu eiro maksājums pozīcijā «Emissions» mēneša pārskatā (Dkt. 162). (Papildināts 27.10.2026.)
• Cik vēl lidmašīnu un rezerves dzinēju airBaltic atdos un cik lieli būs iznomātāju zaudējumu prasījumi — izvērtēšana turpinās (Dkt. 172). (Papildināts 31.10.2026.)
• Kurš valsts vārdā izvērtē ACMI daļas pārdošanas piedāvājumu un stratēģiskā investora piesaisti, un vai valstij ir savs konsultants.

Pēc 2. oktobra praktiskais jautājums vairs nav tikai «ko jautāt», bet arī «kam». Satiksmes ministrija atstāj pieprasījumus bez izskatīšanas, Valsts kase norāda uz Ministru kabinetu, bet Valsts kanceleja — uz Satiksmes ministriju. Lai redzētu, kurai iestādei ir reāla vara pār kuru, sagatavoju Latvijas varas karti: kas ko ievēl, ieceļ, pārrauga un kontrolē pēc Satversmes un iestāžu likumiem.

Šajā lietā no kartes izriet trīs ceļi. Administratīvā tiesa ir vienīgā, kas var uzlikt ministrijai pienākumu atbildēt. Valsts kontrole var revidēt valsts kapitālsabiedrību līdzekļus un par konstatēto ziņo Saeimai, Ministru kabinetam un prokuratūrai (Valsts kontroles likuma 2. un 3. pants). Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir tā, kas virzīja 20. augusta stabilizācijas likumu; jaunais Saeimas sastāvs sanāk 3. novembrī.

• Pieteikums Administratīvajai rajona tiesai par Satiksmes ministrijas praksi — novembrī. 2. oktobra lēmumu Nr. 2951 tiesā var pārsūdzēt līdz 2027. gada 2. oktobrim. Pieteikumā būs arī 27. oktobra vēstule Nr. 03.1-04/3204, kuras faktisko rīcību, kā raksta pati ministrija, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. (Papildināts 28.10.2026.)
• Satiksmes ministrijas atbilde uz Valsts kancelejas pārsūtīto pieprasījumu par atlaišanu — 27. oktobrī ministrija atbildēja ar kopējo vēstuli Nr. 03.1-04/3204, nesniedzot atbildi pēc būtības (sk. Divdesmit piekto daļu); Nodarbinātības valsts aģentūra uz precizēto pieprasījumu atbildēja 28. oktobrī (Nr. 1.1-3.3/1615) — reģistrācijas numurs un datums, pārējais ar atsauci uz 15. oktobra vēstuli; jautājums par 15. oktobra atteikuma apstrīdēšanu paliek atvērts. (Papildināts 28.10.2026., 29.10.2026.)
• 29. oktobris bija paziņojumā norādītais darbinieku skaita samazināšanas sākums (Mārupes pašvaldība, 13.10.); pēc arodbiedrības ziņām no 31. oktobra darbinieki sāk saņemt informāciju par darba attiecību turpināšanu. Sekošu, vai galīgais skaits atšķiras no 28. oktobrī apstiprinātajiem ap 300. (Papildināts 29.10.2026.)
• Satiksmes ministrijas atbilde uz P10. Valsts kanceleja pieprasījumu 7. oktobrī pārsūtīja ministrijai (Nr. 6.2.2./2026-FIZ-928-3126), lūdzot izvērtēt jautājumus un pieprasīto dokumentu pieejamību, tostarp to, vai Ministru kabineta sēdēs izskatītajiem airBaltic jautājumiem ierobežotas pieejamības statuss vēl jāsaglabā, atbildēt man un informēt Valsts kanceleju. Pārsūtīšanas pamatojums: ierobežotas pieejamības statusu šiem jautājumiem noteikusi Satiksmes ministrija. 27. oktobrī ministrija atbildēja ar kopējo vēstuli Nr. 03.1-04/3204, nesniedzot atbildi pēc būtības (sk. Divdesmit piekto daļu). Valsts kase uz P9 atbildēja 12. oktobrī (sk. Astoņpadsmito daļu). (Labots 27.10.2026.: iepriekš šeit bija rakstīts, ka atbildi uz P10 sniegs Ministru kabinets ap 23. oktobri; pārsūtīšanu nebiju atspoguļojis. Papildināts 28.10.2026.)
• Valsts kancelejas atbilde uz astoto pieprasījumu (76. un 78.–80. jautājums) — ap 3. novembri (Informācijas atklātības likuma 14. pants). Satiksmes ministrijas daļu noslēdz 27. oktobra vēstule Nr. 03.1-04/3204. (Papildināts 28.10.2026.)
• 19.–20. oktobris — ASV tiesas sēde un galīgais DIP rīkojums. Tiesa 20. oktobrī parakstīja galīgo DIP rīkojumu (Dkt. 152). Tas atļauj finansējumu līdz 350 miljoniem eiro, taču bez atsevišķa tiesas lēmuma pieejama tikai pirmā daļa — 175 miljoni (no tiem 140 miljoni jau bija atļauti ar pagaidu rīkojumu 16. septembrī). Pārējā summa — līdz 175 miljoniem (otrā un trešā daļa) — ir atkarīga no atskaites punktiem, citiem nosacījumiem un atsevišķa tiesas lēmuma, kas jaunajiem aizdevējiem dotu prioritāti arī pār mantu, ar kuru nodrošinātas pirms «Chapter 11» procesa izlaistās obligācijas. Kamēr šāda lēmuma nav, DIP ķīlas tiesības šai mantai nav piešķirtas. (Papildināts 20.10.2026.)
• 10. un 17.–18. novembris — iebildumu termiņš un ASV tiesas sēde par šo atsevišķo lēmumu pēc tiesas noteiktā grafika (Dkt. 152, 17. punkts). 17. novembrī tiesa izskatīs arī kreditoru komitejas konsultantu nolīgšanu; iebildumu termiņš — 10. novembris (Dkt. 168–170). Tajā pašā sēdē — pieteikums par sešu A220-300 nomas līgumu noraidīšanu un atdošanas kārtību; iebildumu termiņš — 10. novembris (Dkt. 172). Sekošu. (Papildināts 27.10.2026., 31.10.2026.)
• Ap 23. decembri un 2027. gada 12. janvāri — reorganizācijas plāns un tā apstiprināšanas pieprasījums; līdz tam arī DIP atskaites punkti par valdības kapitālu un izejas finansējumu.
• Ja atteikumi netiek noformēti Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā, izmantošu likuma 15. pantā paredzētās tiesības tos apstrīdēt.

Turpinājumā minētie skaitļi (257, 350, 30, 50, 18 un 594 miljoni eiro; 25 %) ir no publiskiem avotiem un iepriekšējiem pieprasījumiem; pieprasījumos tie formulēti kā lūgums apstiprināt vai precizēt, nevis kā apgalvojums. «Chapter 11» fakts izriet no Valsts kases 22. septembra atbildes un uzņēmuma publiskajiem paziņojumiem. Valsts prasījumu apmērs (52,4 un 18,6 miljoni eiro) ir no Valsts kases 2. oktobra atbildes Nr. 2026/3-5.19/931. Pusgada skaitļi ir no airBaltic 12. oktobrī publicētā nerevidētā pārskata ar norādītajām lappusēm.