Stambulas konvencija: desmit gadi strīdu. Ko patiesībā rāda dokumenti

Pilnajā nosaukumā tā ir Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Starptautiskais numurs — CETS Nr. 210.

Svarīga piezīme pašā sākumā. Eiropas Padome nav Eiropas Savienība. Tā ir plašāka cilvēktiesību organizācija, kurā šobrīd ir 46 dalībvalstis — arī Norvēģija, Šveice, Lielbritānija, Ukraina un Turcija. Krievija no tās izslēgta.

Konvencijā ir 81 pants. To saturu parasti apraksta četros vārdos: novēršana, aizsardzība, sodīšana un saskaņota politika.

Praksē tas nozīmē ļoti konkrētas lietas. Piemēram, valstij jānodrošina:

• bezmaksas palīdzības tālrunis, kas strādā diennakti, par jebkuru vardarbību, uz ko attiecas konvencija (24. pants);
• krīzes centri izvarošanā un seksuālā vardarbībā cietušajām (25. pants);
• patversmes (23. pants);
• izvarošanas un seksuālas vardarbības definīcija, kuras pamatā ir brīvprātīga piekrišana — arī laulībā (36. pants);
• tiesības iestādēm tūlītēja apdraudējuma gadījumā likt varmākam atstāt mājokli (52. pants);
• aizsardzības rīkojumi, kas stājas spēkā uzreiz (53. pants);
• datu vākšana par vardarbību (11. pants).

Konvencija attiecas arī uz vīriešiem un bērniem, kas cieš no vardarbības ģimenē. Taču tās galvenais fokuss ir vardarbība pret sievietēm.

Kas to uzrauga

Izpildi uzrauga GREVIO — 10 līdz 15 neatkarīgi eksperti, kurus uz četriem gadiem ievēl konvencijas dalībvalstis. Otra uzraudzības daļa ir Dalībvalstu komiteja, kurā sēž valdību pārstāvji.

Svarīgi saprast, ko šī uzraudzība var un ko nevar. GREVIO raksta ziņojumus. Dalībvalstu komiteja konvencijas 68. panta 12. daļā drīkst «pieņemt konkrētajai dalībvalstij domātus ieteikumus».

Tiesas nav. Naudas sodu valstij nav. Steidzamos gadījumos GREVIO var pieprasīt īpašu ziņojumu vai rīkot izmeklēšanu (68. pants), un strīdus starp valstīm tās var nodot arbitrāžai, ja abas par to vienojas (74. pants). Mehānisma, kas valstij kaut ko varētu uzspiest, konvencijā nav. Tas ir mūsu lasījums no konvencijas teksta: sods, par ko runā konvencija, attiecas uz vardarbības veicējiem, nevis uz valstīm.

GREVIO pirmais ziņojums par Latviju publicēts 2026. gada 15. septembrī. Par to vairāk 8. daļā.

Konvencijai nav viena autora. To neuzrakstīja viena valsts, viena partija vai viena organizācija.

Tā ir Eiropas Padomes dalībvalstu valdību sarunu rezultāts. Tāpat top arī citi Eiropas Padomes līgumi — piemēram, konvencija pret kibernoziegumiem vai pret cilvēku tirdzniecību.

Konvencijas paskaidrojošajā ziņojumā ir aprakstīts, kā tas notika (Explanatory Report, 9.–20. punkts):

• 2002. Eiropas Padomes Ministru komiteja visām dalībvalstīm pieņem ieteikumu par sieviešu aizsardzību no vardarbības.
• 2005. Valstu un valdību vadītāji samitā Varšavā nolemj rīkot Eiropas mēroga kampaņu pret vardarbību pret sievietēm.
• 2006. Eiropas tieslietu ministri Erevānā nolemj izvērtēt, vai vajag līgumu pret vardarbību pret partneri.
• 2008. Ekspertu darba grupa savā gala ziņojumā iesaka izstrādāt konvenciju. 10. decembrī Ministru vietnieki izveido komiteju CAHVIO.
• 2009.–2010. CAHVIO sēdes. 2010. gada decembrī teksts gatavs.
• 2011. gada 11. marts. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja — deputāti no visu dalībvalstu parlamentiem — sniedz atzinumu.
• 2011. gada 11. maijs. Konvenciju atver parakstīšanai Stambulā.

CAHVIO sastāvā bija Eiropas Padomes dalībvalstu valdību pārstāvji. Eiropas Padome raksta, ka komiteja sanāca deviņas reizes (coe.int).

Savus priekšlikumus komitejai iesniedza arī nevalstiskās organizācijas un ANO Bēgļu aģentūra. Starp tiem bija arī ILGA-Europe — Eiropas LGBT organizāciju apvienība. Tās 2009. gada iesniegums aicināja nodrošināt, ka konvencija aptver arī vardarbību pret lesbietēm, biseksuālām un transpersonu sievietēm. Galīgajā tekstā dzimumorientācija un dzimuma identitāte parādās vienā vietā — diskriminācijas aizlieguma sarakstā. Par to 3. daļā.

Kāpēc «Stambulas»

Nosaukums ir tikai vietas nosaukums: konvenciju atvēra parakstīšanai Stambulā.

Vēsturiska ironija ir tā, ka tieši Turcija konvenciju ratificēja pirmā — 2012. gada 14. martā. Un tieši Turcija pirmā no tās izstājās — 2021. gadā.

Spēkā konvencija stājās 2014. gada 1. augustā, kad to bija ratificējušas desmit valstis.

Lielākā daļa strīda Latvijā nav par palīdzības tālruni vai krīzes centriem. Tas ir par dažiem vārdiem.

«Sociālais dzimums»

Konvencijas 3. panta c punktā angliski ir vārds «gender». Latvijas oficiālajā tulkojumā — «sociālais dzimums»:

«ar terminu "sociālais dzimums" tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem»

Konvencijas paskaidrojošajā ziņojumā teikts, ka šis jēdziens balstās uz diviem dzimumiem — vīrieti un sievieti — un neaizstāj konvencijā lietotos vārdus «sievietes» un «vīrieši» (Explanatory Report, 43. punkts).

Konvencijas 12. panta 1. daļa prasa valstīm veicināt izmaiņas «sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos», lai izskaustu aizspriedumus un praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu stereotipiskām lomām.

Tas tekstā tiešām ir. Kā to vērtēt — tas jau ir politisks jautājums, nevis teksta jautājums.

Skolas

14. pants runā par izglītību. Valstis «attiecīgos gadījumus» [sic — oficiālajā tulkojumā] iekļauj mācību programmās tēmas par sieviešu un vīriešu līdztiesību, nestereotipiskām dzimumu lomām, savstarpēju cieņu, nevardarbīgu konfliktu risināšanu un vardarbību — pielāgotas skolēnu vecumam.

Angļu oriģinālā šis nosacījums ir «where appropriate». Paskaidrojošajā ziņojumā teikts, ka autori negribēja valstīm uzspiest konkrētu modeli un valsts pati izlemj, kādai skolai un kādam vecumam šāda mācību viela ir piemērota (95. punkts).

Laulības, viendzimuma pāri, transpersonas

Konvencijas tekstā vārdi «viendzimuma», «trešais dzimums» vai «dzimuma maiņa» neparādās ne reizi. Vārds «laulība» lietots tikai saistībā ar piespiedu laulībām un uzturēšanās atļaujām.

Dzimumorientācija un dzimuma identitāte minētas vienā vietā — 4. panta 3. daļā:

«Dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs konvencijas noteikumus, it īpaši veicot vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, sociālais dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma identitāte, vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai cits statuss.»

Vienkāršiem vārdiem: ja sievieti piekāvis partneris, palīdzība viņai pienākas vienādi — neatkarīgi no tā, vai viņa ir ticīga, krievvalodīga, pensionāre vai lesbiete. Tiesības pār citiem šis pants nevienam nedod.

Eiropas Padome pati savā skaidrojumā raksta, ka konvencija nenosaka jaunus standartus attiecībā uz dzimuma identitāti un dzimumorientāciju, arī attiecībā uz viendzimuma pāru juridisku atzīšanu (EP, «Questions and answers», 9. lpp.).

Un vēl viens fakts, ko debatēs bieži sajauc. Partnerības regulējums Latvijā neradās konvencijas dēļ. To pieprasīja Latvijas Satversmes tiesa 2020. gada 12. novembrī (lieta Nr. 2019-33-01), balstoties uz Satversmes 110. pantu. Saeima partnerības regulējumu pieņēma 2023. gada 9. novembrī (LSM) — trīs nedēļas pirms konvencijas ratifikācijas.

Latvijas deklarācija

Ratificējot konvenciju, Latvija tai pievienoja deklarāciju. Tās svarīgākais teikums:

«Latvijas Republika uzsver, ka Konvencijā iekļautais termins "sociālais dzimums" nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu (sieviete un vīrietis) Latvijas Republikas tiesību un izglītības sistēmā un neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Latvijas Republikas Satversmē noteiktās normas un vērtības.»

Septiņas valstis — Vācija, Šveice, Austrija, Norvēģija, Nīderlande, Somija un Zviedrija — pret Latvijas deklarāciju iesniedza iebildumus (EP līgumu birojs). Saeimas debatēs Ināra Mūrniece (NA) to izmantoja kā argumentu: «deklarācija tiek uzskatīta par neatļautu atrunu» (23.10.2025).

Taču pašu iebildumu teksts rāda precīzāku ainu. Tie vērsti pret deklarācijas daļu, kurā Latvija saka, ka piemēros konvenciju Satversmes ietvaros. Pret «sociālā dzimuma» rindkopu neviens no tiem neiebilst. Un visi septiņi skaidri norāda, ka konvencija starp šīm valstīm un Latviju paliek spēkā.

Viena tulkojuma nianse

60. pantā angļu oriģinālā teikts, ka dzimumbalstītu vardarbību pret sievietēm «may be recognised» — var atzīt — par vajāšanu bēgļu statusa piešķiršanai. Latvijas oficiālajā tulkojumā rakstīts stingrāk: «tiek atzīta».

Juridiski noteicošie ir angļu un franču teksti. Taču Latvijas debatēs migrācijas arguments bieži balstās tieši uz latvisko variantu. Paskaidrojošajā ziņojumā ir uzsvērts, ka tas nenozīmē, ka visas sievietes automātiski iegūst bēgļa statusu: vai bailes no vajāšanas ir pamatotas, vērtē katrā gadījumā atsevišķi, un statusu piešķir tikai saskaņā ar bēgļu tiesību instrumentiem (312. punkts).

2026. gada 18. oktobrī konvenciju bija ratificējušas 38 valstis un Eiropas Savienība (EP līgumu birojs).

No 27 ES valstīm konvenciju parakstījušas visas, ratificējušas — 22.

Piecas ES valstis to parakstījušas, bet nav ratificējušas:

• Bulgārija — Konstitucionālā tiesa 2018. gadā atzina konvenciju par neatbilstošu konstitūcijai (BTA);
• Slovākija — parlaments ratifikāciju noraidīja 2020. gadā (ConstitutionNet);
• Ungārija — parlaments 2020. gadā pieņēma deklarāciju to neratificēt (Amnesty International);
• Čehija — Senāts ratifikāciju noraidīja 2024. gadā (Brno Daily);
• Lietuva — Konstitucionālā tiesa 2024. gadā atzina, ka konvencija nav pretrunā ar konstitūciju (LRT), taču Seims to nav ratificējis.

Igaunija konvenciju ratificēja 2017. gadā.

Latvija bija pēdējā no 22 ES valstīm, kas to izdarīja: ratifikācijas dokuments deponēts 2024. gada 10. janvārī. Pirms tam pēdējā bija Īrija — 2019. gadā.

Turcija un Polija

No konvencijas līdz šim ir izstājusies tikai viena valsts — Turcija. Prezidents Erdogans to izdarīja ar dekrētu 2021. gada martā, un izstāšanās stājās spēkā 1. jūlijā.

Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro 2020. gadā paziņoja par nodomu sākt izstāšanos, taču Polija to neizdarīja. Premjers Mateušs Moravjeckis lūdza Konstitucionālo tribunālu izvērtēt konvenciju, tribunāls lietu neizskatīja, un 2024. gadā Donalda Tuska valdība pieprasījumu atsauca (Notes from Poland).

Neviena ES valsts no konvencijas nav izstājusies.

Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments

2023. gadā konvencijai pievienojās pati Eiropas Savienība. Tas notika tikai tajās jomās, kur ES ir ekskluzīva kompetence: ES iestādes, tiesu sadarbība krimināllietās, patvērums un neizraidīšana (Padomes lēmums 2023/1075, 2023/1076). ES Tiesa 2021. gadā atzina, ka ES Padome nedrīkst visu dalībvalstu piekrišanu izvirzīt par priekšnoteikumu šādam lēmumam.

Eiropas Parlaments par to balsoja 2023. gada 10. maijā. Tie bija divi balsojumi:

• par ES iestādēm un publisko pārvaldi — 472 par, 62 pret, 73 atturas;
• par tiesu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu — 464 par, 81 pret, 45 atturas.

Pa politiskajām grupām aina ir ļoti skaidra.

Par balsoja Eiropas Tautas partija (centriski labējie), sociāldemokrāti, liberāļi, zaļie un kreisie. Pret vai atturējās lielākā daļa Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) un labējās «Identitāte un demokrātija» (ID) grupas deputātu.

Latvijas deputāti pirmajā balsojumā:

• par — Sandra Kalniete, Dace Melbārde, Inese Vaidere (ETP), Nils Ušakovs (S&D), Ivars Ijabs (Renew);
• pret — Roberts Zīle (Nacionālā apvienība, ECR);
• nebalsoja — Andris Ameriks (S&D), Tatjana Ždanoka (pie grupām nepiederoša).

Otrajā balsojumā Zīle atkal balsoja pret, Ijabs nebalsoja, pārējie balsoja tāpat (HowTheyVote: 1. balsojums, 2. balsojums).

ES direktīva saista jebkurā gadījumā

2024. gadā ES pieņēma savu direktīvu par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu — Direktīvu (ES) 2024/1385. Tā kriminalizē, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu laulības, intīmu attēlu izplatīšanu bez piekrišanas un kibervajāšanu.

Latvijai tā jāievieš līdz 2027. gada 14. jūnijam (49. pants) — neatkarīgi no tā, vai Latvija paliek Stambulas konvencijā.

Avoti: likumi.lv, Saeimas balsojumu izdrukas un stenogrammas, Valsts prezidenta vēstule Saeimai Nr. 391 (03.11.2025), LSM. Saites — sadaļā «Avoti».

Divi galvenie balsojumi ir 2023. gada 30. novembris (ratifikācija) un 2025. gada 30. oktobris (izstāšanās). Mēs tos salīdzinājām pēc Saeimas balsojumu izdrukām — katru frakciju atsevišķi.

Lai abus balsojumus varētu salikt vienā attēlā, grafikā tie ir pārvērsti vienā skalā: vai deputāts balsoja par konvenciju vai pret to. 2023. gadā balss «par» ratifikāciju nozīmē «par konvenciju». 2025. gadā balss «pret» izstāšanos nozīmē to pašu.

Avots: Saeimas balsojumu izdrukas (titania.saeima.lv), mūsu apkopojums pa frakcijām. «Par» katrā kolonnā nozīmē balsi par konkrēto lēmumu: 2023. gadā — par ratifikāciju, 2025. gada septembrī un oktobrī — par izstāšanās likumprojekta virzību vai deklarāciju, 5. novembrī — par termiņu 01.11.2026. 23.10.2025 kolonnā ir balsojums par pirmo lasījumu, nevis par steidzamību. 5. novembrī deputāts Aleksandrs Kiršteins pēc balsojuma rakstiski paziņoja, ka kļūdījies un viņa balss ir «pret»; tabulā — balsojuma izdrukas rezultāts.

Četras lietas šajā tabulā ir svarīgākas par pārējām.

Pirmā. 2023. gadā konvenciju ratificēja tikai toreizējās koalīcijas frakcijas — JV, ZZS un Progresīvie — un divi deputāti ārpus frakcijām. Opozīcijas frakcijas — AS, NA, LPV un «Stabilitātei!» — balsojumā nepiedalījās.

Otrā. ZZS 2023. gadā ar 16 balsīm ratificēja konvenciju, bet 2025. gadā ar 12 balsīm balsoja par izstāšanos. No frakcijām, kas piedalījās abos balsojumos, tā ir vienīgā, kas nostājās pretējās pusēs.

Trešā. 23. oktobrī steidzamību likumprojektam atbalstīja 52 deputāti, pret bija 31, atturējās viens. Tas nebija divu trešdaļu vairākums. Tāpēc Valsts prezidentam saglabājās tiesības likumu atdot otrreizējai caurlūkošanai — un viņš to izmantoja.

Ceturtā. 5. novembrī AS un NA balsoja kopā ar JV un Progresīvajiem par to, lai lēmumu atstātu nākamajai Saeimai. Pret bija LPV un «Stabilitātei!», kas gribēja izlemt ātrāk — LPV piedāvāja termiņu 2026. gada 15. janvārī. ZZS nebalsoja.

ZZS: «deklarācijas palīdzēs»

2023. gadā ZZS ratifikāciju atbalstīja ar nosacījumu, ka konvencijai pievieno deklarāciju par Satversmes vērtībām. Gunārs Kūtris 2025. gada 23. oktobrī Saeimā stāstīja, kā tas notika:

«No mūsu piedāvātajiem septiņiem punktiem uz Saeimu atnāca divi. Jā, rūgtas sarunas, bet piekritām, ka pietiek ar divām atrunām, ja mēs pasakām, ka Latvijas Satversmē rakstītās vērtības ir pāri konvencijai. […] Mēs centāmies skaidrot savu viedokli un pateikt, ka deklarācijas palīdzēs saglabāt Satversmes vērtības.»

Divus gadus vēlāk ZZS balsoja par izstāšanos. 2026. gada vēlēšanās ZZS ieguva 4,40 % un Saeimā neiekļuva. ZZS vadītājs Armands Krauze aģentūrai LETA šo neveiksmi saistīja arī ar to, ka vēlētāji nespēja piedot viedokļa maiņu par Stambulas konvenciju (LSM, 04.10.2026).

Saeima: «savs likums līdz 1. martam»

2025. gada 16. oktobrī — divas nedēļas pirms izstāšanās balsojuma — Saeima pieņēma deklarāciju, kas uzdeva Ministru kabinetam «izstrādāt visaptverošu Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likumu … un līdz 2026. gada 1. martam iesniegt to Saeimai» (likumi.lv).

Par deklarāciju balsoja 56 deputāti — gandrīz tie paši, kas divas nedēļas vēlāk balsoja par izstāšanos. Tā bija atbilde uz jautājumu «ar ko konvenciju aizstāt».

2026. gada 24. februārī valdība atzina, ka līdz 1. martam šādu likumu izstrādāt nav iespējams (LSM). Aprīlī labklājības ministrs solīja likumprojektu līdz rudenim (LSM). Ziņu par to, ka šāds likumprojekts būtu iesniegts Saeimā, mēs līdz 18. oktobrim neatradām.

Apvienotais saraksts: referendums, koalīcijas kompromiss un «var pagaidīt»

2025. gada 30. oktobrī Andris Kulbergs debatēs runāja frakcijas vārdā:

«Jo jautājums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir jānodod tautas nobalsošanai.»

Tajā pašā runā viņš teica arī: «Diemžēl realitātē Stambulas konvencija ir, nevis lai cīnītos ar vardarbību, bet lai pelnītu no tās.» Un aicināja ātrāk ieviest ES direktīvu pret vardarbību (Saeimas stenogramma, 30.10.2025).

Debatēs par pirmo priekšlikumu viņš teica: «Balsoju “par”, lai gadījumā, ja Siliņa savu koalīciju nesakops, sāktos process par tautas nobalsošanu.» Galīgā balsojuma izdrukā viņa vārda nav. AS frakcijā par izstāšanos balsoja 10 deputāti.

Kā premjera amata kandidāts Kulbergs 2026. gada maijā teica, ka koalīcija ir vienojusies sabiedrību šķeļošus jautājumus necilāt — arī konvencijas denonsēšanu (LSM). Priekšvēlēšanu debatēs viņš stāstīja, ka koalīcijas līgumā konvencijas jautājums atrunāts tā, lai tas netiktu likts uz galda, un atkārtoja, ka par konvenciju jālemj referendumā (TVNET, 30.09.2026).

Pēc vēlēšanām AS pārstāvis Edvards Smiltēns Latvijas Radio pieļāva, ka konsultatīvu referendumu varētu ierosināt pati Saeima. «Jautājumi, kas šķeļ sabiedrību, var pagaidīt,» viņš teica. LSM kā otru iespēju min jautājumu uz laiku «ielikt ledusskapī» jeb iesaldēt (LSM).

Viena praktiska problēma: konsultatīva referenduma Latvijas likumos šobrīd nav. Valsts prezidents 7. oktobrī norādīja, ka tāds vispirms jāievieš likumdošanā un tas prasa laiku (LSM).

Strīdā par vārdiem viegli pazaudēt to, ko konvencija prasa praksē. GREVIO ziņojums, kas publicēts 2026. gada 15. septembrī, ir pirmais neatkarīgais vērtējums par to, ko Latvija pēc ratifikācijas izdarījusi (GREVIO). Ziņojumā ņemti vērā notikumi līdz 2026. gada 29. jūnijam.

Sīkāk — izdarīts:

• Krimināllikumā kopš 2024. gada jūlija ir jauns 174.¹ pants — cietsirdība un vardarbība pret tuvinieku, arī psiholoģiska. GREVIO raksta, ka tieši ratifikācija pamudināja Latviju to ieviest (235. punkts).
• Pirmais valsts plāns pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē 2024.–2029. gadam (MK rīkojums Nr. 1221).
• Seksuāla uzmākšanās kopš 2024. gada 10. decembra ir administratīvs pārkāpums (likumi.lv).
• Varmākas elektroniskā uzraudzība (ieviesta Kriminālprocesa likumā 2024. gadā, piemērojama no 2025. gada jūlija) un jauns Krimināllikuma pants par intīmu attēlu izplatīšanu bez piekrišanas (no 2026. gada aprīļa).

Nav izdarīts (GREVIO, stāvoklis 2026. gada 29. jūnijā):

• nav diennakts palīdzības tālruņa tieši vardarbībā cietušām sievietēm (186. punkts);
• nav neviena krīzes centra izvarošanā cietušajām (189. punkts). Valdība 2026. gada 26. maijā nolēma tādu izveidot Rīgas Austrumu slimnīcā (LSM), un 7. jūlijā pārdalīja finansējumu, lai pakalpojumi sāktos 1. oktobrī (LV portāls); ziņu, ka centrs darbu ir sācis, mēs neatradām;
• nav specializētu patversmju; ir krīzes dzīvokļi, ko GREVIO vērtē atzinīgi, bet norāda uz to trūkumiem un aicina izveidot specializētas patversmes (182.–185. punkts);
• izvarošanas definīcija Krimināllikumā nebalstās uz piekrišanu — joprojām vajadzīga vardarbība, draudi, upura bezpalīdzības vai uzticības, autoritātes vai citādas ietekmes izmantošana (252. punkts). Krimināllikuma 159. pants nav mainīts kopš 2015. gada.

Vienīgais GREVIO aicinājums Latvijai, kurā minētas LBTI sievietes, ir šāds: vērst pasākumus pret vardarbību arī uz sievietēm, kuras diskriminē vairāku iemeslu dēļ — sievietēm ar invaliditāti, romu sievietēm un LBTI sievietēm un meitenēm (19. punkts). Par viendzimuma pāru laulību vai partnerības regulējumu ziņojumā nav nekā.

Likums par izstāšanos šobrīd ir otrreizējās caurlūkošanas stadijā Ārlietu komisijā. Priekšlikumu termiņš — 2026. gada 1. novembris. Tā ir svētdiena, un 14. Saeima tajā dienā vairs nesēž.

Saeimas kārtības ruļļa 39. panta otrā daļa nosaka:

«Ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma.»

Trešā daļa piebilst: «Esošā Saeima var lemt tikai par iepriekšējai Saeimai iesniegta likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.» (likumi.lv)

Mūsu lasījumā tas nozīmē: ja 15. Saeima savā pirmajā sesijā nelems turpināt, likumprojekts tālāk vairs netiks skatīts. Taču šis ir likums, kas jau pieņemts galīgajā lasījumā un atdots caurlūkošanai. Precedentu, kā kārtības rullis šādā situācijā piemērojams, mēs neatradām. Tas ir juridisks jautājums, uz kuru atbilde vēl būs jāsniedz Saeimas juristiem.

Ja Saeima likumu caurlūkošanā negroza un pieņem atkārtoti, Valsts prezidents otrreiz iebildumus celt nevar (Satversmes 71. pants).

Paliek vēl viens ceļš — Satversmes 72. pants. Ja to desmit dienu laikā pēc likuma pieņemšanas pieprasa vismaz trešdaļa deputātu, prezidentam jāaptur likuma publicēšana uz diviem mēnešiem. Ja šajā laikā to pieprasa desmitā daļa vēlētāju, likums nododams tautas nobalsošanai. Taču 73. pants nosaka, ka tautas nobalsošanai nevar nodot «līgumus ar ārvalstīm», un juristu viedokļi par to, vai tas attiecas arī uz likumu par izstāšanos no līguma, dalās (Satversme).

Avoti: LSM, 04.10.2026; TVNET, 30.09.2026; Saeimas balsojumu izdrukas. Nostājas ir partiju pārstāvju teiktā atstāstījums; tiešie citāti ir pēdiņās.

Aritmētika ir vienkārša. Ja balsojumā piedalās visi 100 deputāti, vajag vismaz 51 balsi. Partijām, kas skaidri par izstāšanos — LPV un «Suverēnajai varai» —, kopā ir 32 vietas. Pat kopā ar Nacionālo apvienību tās būtu 42.

Tātad bez Apvienotā saraksta balsīm izstāšanās nav iespējama. Un AS savu nostāju vēl nav izlēmis — 2025. gada oktobrī tā 10 deputāti balsoja par izstāšanos, bet 2026. gada oktobrī partijas līderi runā par referendumu un to, ka šķeļoši jautājumi var pagaidīt.

Viena nianse NA nostājai. Nacionālā apvienība saka, ka atbalsta konvencijas aizsardzības daļu, bet ne «sociālā dzimuma» definīciju. Konvencijas 78. pants atrunas pieļauj tikai pret konkrēti uzskaitītiem pantiem, un 3. panta c punkta tajā sarakstā nav. Izstāties tikai no vienas konvencijas daļas nevar.

Pirmie trīs apgalvojumi ir no konvencijas pretiniekiem, nākamie četri — no aizstāvjiem. Visi ir izskanējuši publiski, un katru mēs salīdzinājām ar avotu.

Pēc desmit gadu politiskā strīda var pazaudēt pašu problēmu.

ES dzimumbalstītās vardarbības apsekojumā 2021. gadā 25,1 % Latvijas sieviešu vecumā no 18 līdz 74 gadiem norādīja, ka dzīves laikā (no partnera — attiecību laikā, no citām personām — kopš 15 gadu vecuma) piedzīvojušas fizisku vardarbību, tās draudus vai seksuālu vardarbību. ES vidēji — 30,7 % (Eurostat, gbv_any_type).

No 2020. līdz 2024. gadam partneris vai ģimenes loceklis Latvijā katru gadu nogalināja no 10 līdz 18 sievietēm (Eurostat, crim_hom_vrel).

Tie nav argumenti par vai pret vienu starptautisku līgumu. Tie ir Latvijas rezultāti.

Var izstāties no konvencijas. Var palikt konvencijā. Var pieņemt Latvijas pašu likumu. Var ieviest ES direktīvas prasības, kas jāievieš jebkurā gadījumā. Taču neviens no šiem dokumentiem pats par sevi nepasargās cilvēku brīdī, kad aiz mājas durvīm sākas vardarbība.

To dara sistēma. Policija, kas reaģē. Likums, kas ļauj reaģēt. Patversme, kur aiziet. Krīzes centrs, kurā cietušais saņem palīdzību. Diennakts tālrunis, uz kuru var piezvanīt. Izmeklēšana, kas strādā. Un valsts, kas mēra rezultātu, nevis tikai pieņem dokumentus.

Tāpēc pēc visiem dokumentiem, balsojumiem un politiķu runām paliek vienkāršs tests.

2025. gada oktobrī Saeima pati uzdeva valdībai izstrādāt visaptverošu Latvijas likumu vardarbības novēršanai. Termiņš bija 2026. gada 1. marts. Tas netika izpildīts.

GREVIO 2026. gada ziņojumā konstatēja, ka Latvijā joprojām nav vairāku konvencijā paredzēto specializēto pakalpojumu un ka izvarošanas juridiskā definīcija nebalstās uz brīvprātīgas piekrišanas principu.

Tāpēc 15. Saeimai būtu vērts sākt nevis ar jautājumu «Vai mēs esam par vai pret Stambulas konvenciju?», bet ar citu: kādu konkrētu vardarbības novēršanas sistēmu mēs garantējam Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kādu lēmumu pieņemam par konvenciju?

Un tad prasīt izmērāmus rezultātus:

• Vai darbojas diennakts palīdzības tālrunis?
• Vai darbojas krīzes centri seksuālā vardarbībā cietušajiem?
• Vai cilvēkam ir kur patverties?
• Cik ātri tiek piemērota aizsardzība?
• Cik lietu nonāk līdz tiesai?
• Cik cilvēku atkārtoti cieš no tā paša varmākas?
• Cik cilvēku tiek nogalināti?

Politiska deklarācija nav rezultāts. Konvencija nav rezultāts. Arī izstāšanās no konvencijas nav rezultāts.