Četri mēneši sarakstes ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts digitālās attīstības aģentūru un Mākslīgā intelekta centru. Atbilžu daudz. Dokumentu mazāk. Un beigās — 190 000 eiro iepirkums, par kuru ministrija raksta vienu teikumu.
Eiropas Savienība grib, lai katram tās iedzīvotājam telefonā būtu digitālās identitātes maks. Eiropas Komisijas 2026. gada jūlija vēstulē dalībvalstīm tas teikts vienā rindā: „The European Union has decided to introduce EU Digital Identity Wallets for all its citizens at the end of 2026.”
Latvijā maka nebūs. Ne šogad.
Toties tam jau iepērk mājaslapu.
Maks, kas nepaspēs
23. jūlijā es uzdevu ministrijai un aģentūrai vienkāršu jautājumu: kad Latvijā būs maks?
Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) 4. augustā atbildēja godīgi (vēstule Nr. 13-1/26/1665, direktora p.i. Egita Rudzīte):
«Sākotnēji EDIM risinājuma pamatfunkcionalitātes ieviešana Latvijā tika plānota līdz 2026. gada ceturtā ceturkšņa beigām. Tomēr, ņemot vērā iepirkuma procedūras termiņu nobīdes un laiku, kas pēc iepirkuma līguma noslēgšanas būs nepieciešams risinājuma izstrādei, ieviešanai, testēšanai un atbilstības novērtēšanai, šā termiņa ievērošana vairs nav objektīvi iespējama.»
Un tālāk:
«Ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju par nepieciešamajām darbībām un sertifikācijas procesa iespējamo ilgumu, prognozējams, ka sertificēts EDIM risinājums Latvijā varētu būt pieejams 2027. gada ceturtajā ceturksnī vai 2028. gada pirmajā ceturksnī.»
Gads vēlāk. Varbūt vairāk.
Divas dienas pēc tam atbildēja ministrija (VARAM, 6. augusts, Nr. P-1-13-2/3611):
«Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd vēl nav iespējams noteikt precīzu datumu, kad risinājums būs pieejams lietotājiem, jo tā ieviešanas termiņš ir atkarīgs no EDIM izstrādes iepirkuma pabeigšanas, līguma noslēgšanas procesa virzības, kā arī EDIM sertifikācijas procesa.»
Aģentūra dod ceturkšņus. Ministrija saka, ka datumu noteikt nevar.
15. septembrī ministrija aizpildīja Eiropas Komisijas anketu. Tur rakstīts: „Based on the current timeline, the release is expected in 2027.” Un vēl: „There is currently no CAB in Latvia that could perform the required conformity assessment for the EUDI Wallet.” CAB ir atbilstības novērtēšanas iestāde, kas maku sertificē. Latvijā tādas nav. 2028. gada iespēja, ko minēja aģentūra, anketā nav pieminēta.
Ministrija pati 6. augustā rakstīja, kas var notikt, ja termiņš netiek ievērots: Komisija varētu „lemt par pārkāpuma procedūras uzsākšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu”.
Kas par to atbild? Tajā pašā vēstulē ministrija atbildēja, ka normatīvie akti nenosaka konkrētu individuāli atbildīgu amatpersonu un uzdevumus īsteno Digitālās politikas departaments. 14. augustā tā piebilda, ka tā „nav vienas amatpersonas individuāla atbildība”. Ministrijas rīkojuma par maka ieviešanu izpildi gan kāds kontrolē. 31. augustā (Nr. P-1-13-2/3943):
«Attiecībā uz Rīkojuma izpildes kontroli, informējam, ka tā tiek nodrošināta valsts sekretāra vietnieka digitālās transformācijas jautājumos amata pienākumu izpildes ietvaros, un Rīkojums nenosaka konkrētu izpildes kontroles formu vai regularitāti.»
Šo amatu ieņem Gatis Ozols. Viņš šo vēstuli arī parakstīja.
Ministrija, kas nepiedalās
Maka izstrādi iepērk aģentūra, konkursa dialogā VDAA 2025/14/KD. Kāda ir ministrijas loma?
Aģentūra 4. augustā:
«Papildus ministrijas virzīts pārstāvis iepirkuma komisijas darbā ir iesaistīts eksperta statusā, tādējādi ministrijai ir bijusi nodrošināta iesaiste un informācijas pieejamība par iepirkuma procedūras norisi un tās iespējamo ietekmi uz projekta īstenošanas termiņiem.»
Ministrija 31. augustā:
«Papildus norādām, ka EDIM iepirkumu organizē VDAA, un VARAM nepiedalās tās norisē.»
Abus teikumus var savienot tikai tā: ministrija iepirkumu neorganizē, bet tās izvirzīts cilvēks sēž komisijā kā eksperts. Vēlāk tieši ministrija izskatīja manu sūdzību par šo pašu iepirkumu.
Likums pēc izvēles
Informāciju no iestādes var prasīt pēc Informācijas atklātības likuma. Tad ir termiņi, atteikumam jāmin norma, un atteikumu var apstrīdēt. Var arī rakstīt iesniegumu pēc Iesniegumu likuma — tur kārtība ir cita.
Mans 19. augusta pieprasījums ministrijai sākās ar vārdiem „Pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma (turpmāk — IAL) 2., 10. un 11. pantu…”. Ministrija atbildēja pēc Iesniegumu likuma. Daļu jautājumu tā atstāja bez izskatīšanas, jo es tos esot jau uzdevis, un atsaucās uz Senāta spriedumu par pārmērīgu valsts pārvaldes resursu prasīšanu.
Es to apstrīdēju. 26. oktobrī ministrija (Nr. P-1-13-2/4867, valsts sekretāra p.i. Elita Turka) rakstīja:
«Līdz ar to norādāms, ka, izvērtējot Sākotnējā iesniegumā iekļauto pieprasījumu, Vēstulē iekļautā atbilde ir sniegta atbilstoši Iesniegumu likumam, nevis Informācijas atklātības likumam.»
Un:
«Minēto apsvērumu dēļ Ministrija norāda, ka arī šajā vēstulē iekļautā atbilde sniegta atbilstoši Iesniegumu likumam un nav apstrīdama administratīvajā procesā.»
Ministrija skaidro, ka tās vēstule nav informācijas atteikums, tāpēc nav ko apstrīdēt. Iesniegumu likuma 2. panta otrā daļa gan saka, ka likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi pēc Informācijas atklātības likuma.
Trīs dienas agrāk, 23. oktobrī, tā pati amatpersona parakstīja citu lēmumu (Nr. P-1-13-2/4850). Tajā ministrija atzina, ka aģentūra rīkojusies prettiesiski, kad pēc būtības neatbildēja uz vienu manu jautājumu. Aģentūras neatbildēšanu var apstrīdēt. Ministrijas pašas atbildi — pēc ministrijas domām — nevar.
Bet šeit ministrijai ir taisnība, un to jāsaka. Tajā pašā 23. oktobra lēmumā tā norādīja uz manu kļūdu:
«Izskatāmajā gadījumā, lai gan Iesniedzējs ir pieprasījis ierobežotas pieejamības informāciju, tomēr nav norādījis sava pieprasījuma pamatojumu un mērķi informācijas izmantošanai.»
Tas ir pareizi. Likums to prasa, un ministrija mani par to brīdināja jau 6. augustā. Es to neizlaboju. Daļu jautājumu es uzdevu atkārtoti, un dokumentus konkrēti neuzskaitīju. Tagad katrā pieprasījumā mērķis ir ierakstīts.
Apliecinājumi
Es jautāju aģentūrai, vai maka iepirkuma komisijas locekļi ir parakstījuši interešu konflikta neesamības apliecinājumus. Aģentūra pēc būtības neatbildēja. Ministrija 23. oktobrī uzdeva atbildēt un atgādināja, ka Publisko iepirkumu likums apliecinājumus prasa arī no dokumentu sagatavotājiem, komisijas sekretāra un ekspertiem.
4. novembrī aģentūra atbildēja (Nr. 13-1/26/2309):
«Aģentūra informē, ka Iepirkuma komisijas locekļi ir parakstījuši Iepirkuma komisijas sēžu protokolus, kuros ietverts apliecinājums par interešu konflikta neesamību un iepirkuma procedūras ietvaros iegūtās neizpaužamās informācijas aizsardzību.»
Uz to, ko jautāju, atbilde ir. Par ekspertiem, tostarp ministrijas izvirzīto, es nejautāju. Tas būs nākamais jautājums.
Centrs un tā uzraugs
Mākslīgā intelekta centrs (MIC) ir valsts dibināts nodibinājums. Šogad tas pirmo reizi atlasīja uzņēmumus „speciālajai regulatīvajai videi” — vietai, kur mākslīgā intelekta risinājumus var izmēģināt valsts uzraudzībā. Desmit pieteikumi, trīs uzņemti. No augusta līdz oktobrim es centram nosūtīju sešus pieprasījumus.
Centrs atbildēja apjomīgi. Atbildēs ir šādi teikumi.
«Nolikums nav apstiprināts ar atsevišķu dokumentu.»
«Centrs apstiprina, ka pirmās projektu iesniegumu atlases ietvaros vērtēšanas komisija sanāca uz vienu sēdi, kas notika 2026. gada 7. maijā un noformēta ar protokolu Nr. 1.»
Komisija bija izveidota dienu iepriekš, 6. maijā. Tajā bija trīs centra darbinieki. Eksperti bija piesaistīti agrāk — pirms komisijas izveidošanas. Centrs to skaidro kā administratīvu sagatavošanu.
Kas pārbaudīja, vai ekspertiem nav interešu konflikta?
«Ekspertu interešu konflikta pārbaudi veica Centra speciālās regulatīvās vides projektu vadītājs Kristaps E. Volks.»
Viņš pats ir komisijas loceklis. Pārbaudīja publiskos avotos.
Pirms atlases centrs piedāvāja individuālas konsultācijas.
«Centrs atsevišķus pierakstus, individuālo konsultāciju protokolus vai konsultāciju reģistru neveidoja.»
«Centrs nav noteicis vai apstiprinājis atsevišķu rakstveida kārtību vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai pret interesentiem pirmsatlases konsultāciju sniegšanā.»
Trešajam uzņemtajam projektam centra likumā paredzētais administratīvais akts līdz 15. oktobrim nebija izdots. Ministrija 15. septembrī rakstīja, ka testēšanas vide līdz šim „ir izmantota divos projektos”. Uzņemti bija trīs.
Kur ir uzraugs? Centra dibinātāja pārstāve ir ministrija. 9. septembrī tā rakstīja (Nr. P-1-13-2/4098):
«Attiecīgi, VARAM Centra izstrādāto projektu iesniegumu atlases nolikumu pirms tā apstiprināšanas nav saskaņojusi vai apstiprinājusi, kā arī nav prasījusi Centram atskaiti par speciālās regulatīvās vides pirmās projektu iesniegumu atlases rezultātiem.»
Ministrija paskaidro, ka nolikumu apstiprina pats centrs. Tā noteikts.
20. oktobrī (Nr. P-1-13-2/4786):
«Atbildot uz iesnieguma 8. punktā uzdoto jautājumu, paskaidrojam, ka laika posmā no MIC reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā līdz pieprasījuma saņemšanas dienai VARAM nav veikusi pārbaudes, sniegusi atzinumus, izteikusi aizrādījumus, atcēlusi lēmumus vai izdevusi citus pārraudzības aktus attiecībā uz MIC.»
No reģistrācijas līdz 2. oktobrim. Ne pārbaudes. Ne atzinuma.
Abas vēstules parakstīja Gatis Ozols. Viņš pats ir centra padomē. 2025. gada 18. decembrī viņš padomes sēdē balsoja par centra direktores iecelšanu. Ministrija norāda, ka padome atlasē nav iesaistīta. Tomēr Ozols paraksta ministrijas vēstules par to, kā tiek uzraudzīts centrs, kura padomē viņš pats sēž.
Es lūdzu, lai manu sūdzību par centru neizlemj Ozols. Lēmumu parakstīja cita amatpersona, bet lūgumu ministrija formāli noraidīja. Pēc būtības sūdzību daļēji apmierināja. 2. novembrī ministrija (Nr. P-1-13-2/4970) atzina, ka centrs nedrīkstēja atteikt informāciju par atlasi, atsaucoties uz likuma izņēmumu:
«Ņemot vērā iepriekš minēto secināms, ka informācija, kas attiecas uz MIC speciālās regulatīvās vides mākslīgā intelekta sistēmu attīstībai pirmo projektu iesniegumu atlases konkursu ir informācija par konkursu, kas saistīts ar rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem un Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punkts šajā gadījumā nav piemērojams.»
Centram jāizsniedz, kuras institūcijas atzinums attiecas uz kuru projektu un kuras organizācijas eksperti pārstāvēja. Līdz 11. novembrim to no centra neesmu saņēmis.
Te arī mana kļūda. Otrajā sūdzībā es rakstīju, ka centrs atlases lēmumos aizklājis pamatojumu. Tā nebija. Lēmumi bija pilni. Kļūdu sāka centra paša vēstule, kurā lēmumi nosaukti par publiskojamām versijām, bet failus pirms sūdzības es neizlasīju. Ministrija to konstatēja, un tai bija taisnība.
Vēl viena detaļa. Aģentūra februāra ziņā centra atlasi nosauca par smilškasti. Ministrija 10. septembrī (Nr. P-1-13-2/4136) rakstīja:
«MIC nav kompetentā vai paziņojoša iestāde MI akta izpratnē, līdz ar to MIC organizēto speciālo regulatīvo vidi nevar uzskatīt par MI akta “regulatīvo smilškasti”, kas izveidota saskaņā ar MI regulas 57. panta 1. punktu.»
Un par naudu 15. septembrī (Nr. P-1-13-2/4197):
«2025.gadā MIC darbības nodrošināšanai tika piešķirts vienreizējs valsts budžeta finansējums 370 000 EUR apmērā, savukārt 2026. gadā jauns valsts budžeta piešķīrums nav paredzēts (0 EUR).»
No valsts budžeta centra darbībai šogad — nulle. Aizsardzības ministrija gan centram pasūtīja darbu līdz 230 000 eiro; līdz 28. augustam saņemts 46 000 eiro avanss.
Mākslīgais intelekts bez saraksta
Tajā pašā 15. septembra vēstulē ministrija atbildēja, cik valsts pārvalde izmanto mākslīgā intelekta sistēmu:
«Atbildot uz jautājumu E5., norādām, ka VARAM rīcībā nav centralizēta un pilnībā verificēta saraksta ar visām valsts pārvaldē izmantotajām MI sistēmām, kuras tiek izmantotas lēmumu pieņemšanā vai lēmumu sagatavošanā un, kuras var radīt tiesiskas sekas personām vai tās būtiski ietekmēt.»
Saraksta nav. Ir līgums: Latvija.gov.lv mākslīgā intelekta risinājums par 2 800 000 eiro bez PVN uz 48 mēnešiem. Līdz 30. jūnijam izlietoti 753 296,39 eiro. Un bija pilotprojekts „Namejs”, kas netika turpināts:
«Pilotprojekta īstenošanai no Valsts digitālās attīstības aģentūras budžeta tika izlietoti 2 370 EUR bez PVN par MI asistenta licences nomu uz trim mēnešiem. Atsevišķs formāls pēcieviešanas izvērtējuma dokuments netika sagatavots.»
Dokuments netika sagatavots. Šis teikums vēl atgriezīsies.
Arī šeit es kļūdījos. Augustā ministrijai un Valsts kontrolei vienā vēstulē uzdevu 41 jautājumu, daudzi prasīja viedokli, nevis dokumentu. Ministrija atbildēja pēc Iesniegumu likuma un dienu vēlāk, nekā pati bija solījusi. Pēc tā es sev noteicu: ne vairāk kā pieci jautājumi par esošiem dokumentiem.
Bremzes
1. oktobrī Ministru prezidents Andris Kulbergs parakstīja rezolūciju Nr. 2026-1.1.1./98-98 visiem ministriem. No tās dienas visām ministrijām un to padotības iestādēm jāierobežo jauni līgumi, izņemot tos, kas vajadzīgi nepārtrauktu vai kritisku valsts funkciju nodrošināšanai, „konkrētu normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei” vai līdz 1. oktobrim izsludināto iepirkumu pabeigšanai. Līgumus no 50 000 eiro bez PVN drīkst slēgt tikai ar ministra vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojumu. Atsevišķs ir rezolūcijas 2. punkts:
«Līdz turpmāko gadu valsts budžeta prioritāšu un finansējuma jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā neslēgt jaunus iepirkuma līgumus, kas rada izdevumus gan 2026. gadā, gan turpmākajos gados.»
13. oktobrī valdība ierobežojumus apstiprināja protokollēmumā līdz gada beigām.
Ministrija 22. oktobrī (Nr. P-1-13-2/4837) atbildēja uz manu jautājumu par diviem iepirkumiem.
Pirmais ir pašas ministrijas komunikācijas konkurss VARAM 2026/10 Eiropas Sociālā fonda Plus projektā „Digitālo prasmju pilnveide”. Izsludināts 18. septembrī, pirms ierobežojumiem, tātad ierobežojumi uz to „nav attiecināmi”. Un vēl viens teikums:
«Papildus informējam, ka šis iepirkums ir saistīts ar iepriekš uzņemtām Eiropas Savienības fondu saistībām, līdz ar to minētie apsvērumi objektīvi pamato nepieciešamību veikt iepirkumu, atsevišķs dokuments par to nav sagatavots.»
Iegaumējiet šo teikumu.
Otrais ir aģentūras Ģeoportāla konkurss VDAA 2026/10/AK, izsludināts 4. oktobrī, jau pēc rezolūcijas. Par to ministrija sniedza konkrētu pamatojumu:
«Atbildot uz pieprasījuma 7. punktā uzdoto jautājumu, paskaidrojam, ka Valsts digitālās attīstības aģentūras izsludinātais iepirkums ir nepieciešams valsts informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.»
Iepriekšējais uzturēšanas līgums bija beidzies. Pamatojums ir. Aģentūra 19. oktobrī pati rakstīja, ka 900 000 eiro maksimālā līgumcena noteikta pēc uzturēšanai pieejamā un plānotā Eiropas fondu finansējuma, un „Atsevišķa tirgus izpēte netika veikta.” Projekta pase tobrīd vēl nebija apstiprināta valdībā.
Ministrija 16. oktobrī saviem darbiniekiem izdeva iekšējos noteikumus (Nr. P-1-3/24). Tajos rakstīts:
«Ministrijas Nodrošinājuma departaments nodrošina, ka iepirkuma procedūra netiek uzsākta, pirms saņemti šajos noteikumos noteiktie saskaņojumi.»
Tas attiecas uz ministriju, nevis aģentūru. Aģentūra iepirkumus sāk un saskaņojumu prasīs pirms līguma. Ministrija sev noteica stingrāku kārtību, nekā tās iestāde izmanto.
Maka mājaslapa
Un tagad — iepirkums, ar kuru šis stāsts beidzas.
7. oktobrī aģentūras iepirkuma komisija apstiprināja nolikumu. 14. oktobrī, nākamajā dienā pēc valdības lēmuma, aģentūra izsludināja atklātu konkursu „Eiropas digitālās identitātes maka mājaslapas un vizuālās identitātes izstrāde un uzturēšana” (VDAA 2026/03/AK). Maksimālā līgumcena ir 190 000 eiro bez PVN, līgums uz 48 mēnešiem. Piedāvājumus var iesniegt līdz 23. novembrim.
Mājaslapa un zīmols makam, kuru pēc aģentūras pašas prognozes sertificēs 2027. gada beigās vai 2028. gada sākumā.
Naudas avots ir projekts „Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā”, kura pasi valdība apstiprināja 13. augustā ar rīkojumu Nr. 483: 6,5 miljoni eiro, 85 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Projekta termiņš — 36 mēneši. Pasē ir aktivitāte „Latvijas EDIM vienotas identitātes izstrāde, kas ietvers komunikācijas materiālu un tiešsaistes risinājumu vizuālo saskaņošanu (~230 000 eur)”.
Vai aģentūra lūdza ministra saskaņojumu? 10. novembrī ministrija atbildēja (Nr. P-1-13-2/5126, Gatis Ozols): pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas — nē. Un piebilda:
«Papildus paskaidrojam, ka šis iepirkums ir saistīts ar iepriekš uzņemtām Eiropas Savienības saistībām, līdz ar to minētie apsvērumi objektīvi pamato nepieciešamību veikt iepirkumu, atsevišķs dokuments par to nav sagatavots.»
Pazīstams teikums? Gandrīz vārds vārdā tas pats, ko ministrija 19 dienas agrāk rakstīja par savu komunikācijas konkursu. Tikai tas bija izsludināts pirms ierobežojumiem. Šis — pēc. Ģeoportālam ministrija uzrakstīja, kāpēc tas nevar gaidīt. Mājaslapai ir teikums par ES saistībām.
Kurš no rezolūcijas izņēmumiem attiecas uz maka mājaslapu? Vēstulē nav teikts. Taisnības labad — to es 30. oktobra pieprasījumā tieši nejautāju. Rezolūcijas 2. punkts aizliedz līgumus, kas rada izdevumus šogad un turpmākajos gados, līdz valdība izskata nākamo gadu budžeta prioritātes. Šis līgums ir uz četriem gadiem. Vai prioritātes līdz līguma slēgšanai būs izskatītas, nezinu.
Kā iepirkums tapa
Pirms konkursa aģentūra rīkoja apspriedi ar piegādātājiem. Projekti publicēti 23. aprīlī, ziņojums datēts 5. jūnijā. Komentārus iesniedza divi uzņēmumi. Ziņojumā tie nav sasaistīti ar konkrētiem komentāriem — tur ir „Kandidāta Nr.1” un „Kandidāta Nr.2” priekšlikumi.
Projektā programmētājiem bija prasīta pieredze vismaz vienā projektā ar līgumcenu ne mazāku par 25 000 eiro. Kandidāts Nr. 2 jautāja, kāpēc tehniskās izstrādes slieksnis ir tik daudz zemāks nekā projekta vadītājam (100 000 eiro). Komisija vispirms aizstāvēja sliekšņu sadalījumu, bet beigās rakstīja:
«Vienlaikus Komisija ir ņēmusi vērā saņemto priekšlikumu un precizējusi kvalifikācijas prasības, kas attiecas uz programmētāju kompetenci un pieredzi.»
Galīgajā nolikumā slieksnis ir 70 000 eiro. UX/UI dizainerim apspriedes projektā budžeta slieksņa nebija. Galīgajā nolikumā prasīti projekti virs 30 000 eiro.
Un vēl viena atbilde. Uz jautājumu, kādi attēli, video un multimediju elementi mājaslapai būs vajadzīgi, komisija rakstīja:
«Konkrētais apjoms un saturs tiks precizēts projekta īstenošanas gaitā, ņemot vērā iepirkumu Nr. "VDAA 2025/14/KD Eiropas digitālās identitātes maka (EDIM) izstrāde, ieviešana, attīstīšana un uzturēšana", kurā tiks izstrādāta lietotnes risinājuma specifikācija.»
Mājaslapas multimediju apjomu precizēs pēc lietotnes specifikācijas. To izstrādās citā iepirkumā. Tajā pašā, kura termiņu nobīdes dēļ maks kavējas.
Kur viņiem ir taisnība
Mans vērtējums: pagaidām pārkāpuma nav. Rezolūcija runā par līgumu slēgšanu, nevis par iepirkuma izsludināšanu. Līgums vēl nav noslēgts. Par Ģeoportālu ministrija rakstīja, ka saskaņojumu saņems pirms līguma, un tā var izdarīt arī šeit.
Projekta pasi valdība apstiprināja augustā, pirms ierobežojumiem. 85 % ir Eiropas fondu nauda. Pasē rakstīts, ka Regula (ES) 2024/1183 nosaka pienākumu līdz 2026. gada 24. decembrim nodrošināt sertificētu maku. Ja pienākums ir, to var saukt par normatīvajos aktos noteiktu.
Tas, ka uz apspriedi atsaucās tikai divi uzņēmumi, nav pārkāpums. Tas, ka komisija pieņēma piegādātāja priekšlikumu, arī nav. Apspriede tam ir domāta. Dokumentos nav nekā, kas rādītu, ka prasības rakstītas kādam konkrētam uzņēmumam. To es neapgalvoju.
Un aģentūra visā šajā sarakstē bija atklātāka par ministriju. Tā deva ceturkšņus, skaitļus un datumus. Ministrija deva teikumus.
Jautājumi
Kurš no izņēmumiem attiecas uz šo iepirkumu?
Kas izvērtēja, ka mājaslapa nevar gaidīt?
Kāpēc mājaslapu iepērk pirms lietotnes specifikācijas?
Kāpēc līgums ir uz 48 mēnešiem, ja projekts ir uz 36?
Par 48 mēnešiem un līgumcenas aprēķinu aģentūrai jau jautāju. Tā atbildes termiņu pagarināja līdz novembra beigām.
Maka nav. Uzrauga pārbaužu nav. Dokumenta nav. Ir mājaslapa un viens teikums.
Kam vajadzīga mājaslapa makam, kura vēl nav?
Atklātība. 2026. gada oktobrī koordinēju piedāvājuma sagatavošanu iespējamam pretendentam maka mājaslapas iepirkumā; komandā bija paredzēts arī mans uzņēmums SIA NERIOSAN. Piedāvājums šim iepirkumam netiks iesniegts. Ja šo iepirkumu atcels un izsludinās no jauna, es varētu jaunajā piedalīties. Par šo iepirkumu esmu vērsies Iepirkumu uzraudzības birojā un Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai (OLAF). 5. novembrī es tur atsaucu savu apgalvojumu, ka apspriedes ziņojums nav publicēts — tas bija publicēts, un šajā rakstā to izmantoju. Man ir savs mākslīgā intelekta produkts KNEZINS SYNORA, tāpēc Mākslīgā intelekta centra nākamās atlases varētu skart arī mani. Centra pirmajā atlasē pieteikumu neiesniedzu — ne pats, ne caur saviem uzņēmumiem. 19. augustā runāju pa telefonu ar centra darbinieku Kristapu E. Volku; 25. augustā centrs oficiālā e-pastā piedāvāja tikties, lai uzklausītu manus priekšlikumus. Daļu pieprasījumu sūtīju kā privātpersona, no 2. oktobra — kā knezins.com redaktors.
Izmaiņu vēsture
- 11.11.2026. Publicēts.
Avoti
- VDAA vēstules Nr. 13-1/26/1665 (04.08), 2199 (19.10), 2309 (04.11), 2348 (10.11)
- VARAM vēstules un lēmumi Nr. P-1-13-2/3611 (06.08), 3686 (14.08), 3943 (31.08), 4098 (09.09), 4136 (10.09), 4197 (15.09), 4786 (20.10), 4837 (22.10), 4850 (23.10), 4867 (26.10), 4970 (02.11), 5126 (10.11)
- VARAM iekšējie noteikumi Nr. P-1-3/24 (16.10)
- MIC vēstules Nr. 2-61, 2-62, 2-68, 2-72
- Ministru prezidenta rezolūcija Nr. 2026-1.1.1./98-98 (01.10)
- FM vēstule Nr. 3.2-24/22-1/2825 (14.10)
- MK rīkojums Nr. 483 (13.08.2026) — likumi.lv
- EK vēstule dalībvalstīm (07.2026) un Latvijas anketa (15.09)
- EIS iepirkums VDAA 2026/03/AK (eis.gov.lv), nolikums un apspriedes VDAA 2026/03/AK/AP ziņojums (eis.gov.lv) (05.06.2026)