Politika · Latvija · 2026

Nacionālā apvienība: no nacionālās identitātes aizstāvja līdz ilgstošam sistēmas dalībniekam

Kā partija, kas dzimusi kā divu tradīciju savienība ap latviskas Latvijas ideju, kļuvusi par vienu no noturīgākajām Saeimas un valdību sastāvdaļām — un kāpēc tieši šī noturība ir tās lielākais politiskais jautājums.

Jānis Knēziņš · Publicēts: 17.07.2026 · Faktu bāze fiksēta: 17.07.2026 · Papildināts: 16.10.2026

Nacionālā apvienība ir viena no retajām Latvijas partijām, par kuru vēlētājam reti jājautā, ko tā domā. Latviešu valoda, nacionālā identitāte, drošība, ģimene — šīs tēmas partija atkārtojusi tik konsekventi un ilgi, ka tās politiskais zīmols kļuvis gandrīz automātisks. Taču šī skaidrība slēpj sarežģītāku jautājumu.

NA nav protesta kustība, kas vēro varu no malas. Tā ir bijusi iekšā gandrīz nepārtraukti — Māra Kučinska valdībā, abās Krišjāņa Kariņa valdībās, tagad ar četrām ministrijām Andra Kulberga valdībā — tikpat, cik Kariņa otrajā valdībā (labots 16.10.2026: iepriekš kļūdaini bija rakstīts "pirmo reizi vēsturē"). Kopš 2024. gada tā nes arī KNAB oficiālu konstatējumu par nelikumīgi iztērētu valsts finansējumu — lietu, kuras viena daļa 2026. gada vasarā ieguvusi galīgu juridisku noslēgumu, otra vēl nē.

Tas rada jautājumu, kas cauri velk visu šo rakstu: vai ilgstoša atrašanās pie varas palīdzējusi Nacionālajai apvienībai īstenot to, ko tā sola, vai arī vienkārši pārvērtusi partiju par vienu no daudzajiem sistēmas pārvaldniekiem, kurš savu identitāti saglabā retorikā, bet ne vienmēr rezultātos?

No "Visu Latvijai!" un TB/LNNK līdz vienai partijai

Nacionālās apvienības priekšvēsture sākas divos atšķirīgos punktos. Viens ir "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" — partija, kas radās deviņdesmito gadu sākumā no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK, dibināta 1988. gadā) un nacionāli konservatīvās "Tēvzemei un Brīvībai" saplūšanas. Otrs punkts ir "Visu Latvijai!" — kustība, kas radās ap gadu tūkstošu miju kā jauniešu un nacionāli noskaņotu aktīvistu apvienība, sākotnēji vairāk ielu un simbolikas politika nekā parlamentāra partija. Raivis Dzintars cieši saistīts tieši ar šīs kustības tapšanu un tās pakāpenisko pārtapšanu par nopietnu politisku spēku.

2010. gada vasarā abas organizācijas nolēma, ka atsevišķi tās ir mazākas par summu, ko varētu iegūt kopā. 31. maijā paziņots par vēlēšanu apvienības izveidi 10. Saeimas vēlēšanām, ko vadīja tā brīža TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle, un 4. jūlijā notika apvienības dibināšanas kongress. Rezultāts — astoņas vietas Saeimā — nebija triumfāls, bet pierādīja formulas dzīvotspēju. Nākamajās, 11. Saeimas vēlēšanās mandātu skaits gandrīz dubultojās līdz četrpadsmit.

Turpmākajos gados vēlēšanu apvienība pakāpeniski pārtapa par vienotu juridisku partiju — process, kas noritēja vairākos posmos, nevis vienā konkrētā brīdī, un kura precīzu formālā noslēguma datumu pieejamie avoti šobrīd nosaka atšķirīgi (sk. "Atklātie robi", G-001).

Kombinācija strādāja, jo savienoja divus resursus, kuru nevienam atsevišķi nepietika. TB/LNNK deva institucionālo pieredzi — zināšanu, kā strādā Saeima un kā veido koalīcijas. "Visu Latvijai!" deva enerģiju, ideoloģisko skaidrību un spēju mobilizēt jauniešus tā, kā to nespēja vecāka gadagājuma partiju struktūras. Process nebija bezkonfliktu — vecākā TB/LNNK elite un jaunākā nacionālistu paaudze nāca no atšķirīgām politiskajām kultūrām, un šis iekšējais spriegums lielā mērā noteica, kā partija attīstījās nākamo desmitgadi: institucionāli konservatīva, bet retoriski asa.

Vecākās elites klātbūtni personificēja Gaidis Bērziņš — jurists un maksātnespējas tiesību speciālists, kurš vēl pirms NA dibināšanas, no 2006. gada 7. novembra līdz 2009. gada 12. martam, bija tieslietu ministrs TB/LNNK vārdā. 2010. gadā viņš bija viens no diviem TB/LNNK pārstāvjiem apvienotajā NA sarakstā un vēlāk kļuva par partijas co-priekšsēdētāju līdzās Raivim Dzintaram — kārtība, kas agrīnajos gados formāli atspoguļoja divu dibinātājorganizāciju līdztiesību, pirms partija vēlākos gados pilnībā apvienojās vienā vadības struktūrā.

Raivja Dzintara ēra

Ja Nacionālajai apvienībai bija viena seja pirmo piecpadsmit gadu laikā, tā bija Raivja Dzintara seja. Viņš vadīja partiju no tās dzimšanas 2010. gadā līdz 2024. gada decembrim — laikā, kad mainījās vairākas valdības un vairākas Saeimas, bet priekšsēdētāja krēsls palika tas pats.

Dzintara nozīme nav saprotama tikai kā ideologa loma. Viņš bija arī organizators, kurš panāca, ka divas iepriekš atšķirīgas politiskās kultūras ne tikai palika kopā formāli, bet reāli funkcionēja kā viena partija — ar kopīgu kandidātu atlasi un spēju pastāvīgi pārsniegt Saeimas ievēlēšanas slieksni.

Kad Dzintars 2024. gada novembrī paziņoja, ka decembra kongresā nekandidēs uz priekšsēdētāja amatu, viņš to skaidroja ar vēlmi "dot vietu jauniem cilvēkiem". Amata nodošana nebija pilnīga atkāpšanās: Dzintars palika partijas valdes priekšsēdētājas vietnieks un turpināja vadīt Saeimas frakciju. 2026. gada maijā viņš paziņoja, ka nekandidēs arī 15. Saeimas vēlēšanās (2026. gada 3. oktobrī) — taču līdz vēlēšanām un jaunās Saeimas sanākšanai viņš formāli turpina pildīt frakcijas vadītāja un valdes priekšsēdētājas vietnieka pienākumus.

Papildināts 16.10.2026: pēc vēlēšanām Dzintars teica, ka "skatoties ilgtermiņā, NA rezultāts ir stabils", bet partija ar to ilgtermiņā nevar būt apmierināta. Pēc LSM ziņotā, viņš plāno pamazām aiziet arī no valdes un palikt aktīva biedra statusā. Sk. nodaļu "Desmit mandāti un partneris ar 41".

Ilze Indriksone un jaunā vadības paaudze

Pēcteci izvēlējās nevis no partijas ideoloģiskā spārna, bet no tās izpildvaras pieredzes — Ilzi Indriksoni, Saeimas deputāti un bijušo ekonomikas ministri, kura amatu ieņēma no 2022. gada. Indriksone tagad ir gan partijas priekšsēdētāja (kopš 2024. gada 15. decembra), gan premjera amata kandidāte 15. Saeimas vēlēšanās, gan — kopš 2026. gada 28. maija — izglītības un zinātnes ministre Kulberga valdībā.

Ap viņu veidojas nevis viena komanda, bet vairāki paralēli centri. Jānis Dombrava, tagad iekšlietu ministrs, ilgstoši pārstāvējis partijas ideoloģiski asāko spārnu — īpaši valodas un pilsonības jautājumos. Nauris Puntulis un Jānis Vitenbergs ieguvuši kultūras un klimata/enerģētikas portfeļus — pozīcijas, kas prasa administratīvu, nevis retorisku kompetenci. Vitenbergs 13. Saeimā (2018) ievēlēts no partijas KPV LV saraksta, un KPV LV viņu izvirzīja ekonomikas ministra amatā Kariņa pirmajā valdībā. NA viņš pievienojās 2021. gadā, 14. Saeimā (2022) ievēlēts jau no NA saraksta Zemgalē un Kariņa otrajā valdībā bija satiksmes ministrs NA vārdā.

Labots 16.10.2026: iepriekšējā redakcijā bija rakstīts, ka Vitenbergs Saeimā ievēlēts nevis no NA saraksta un ka abi viņa ministra amati bijuši citu koalīciju sastāvā. 14. Saeimā viņš ievēlēts no NA saraksta (CVK lēmums, likumi.lv), satiksmes ministrs viņš bija NA vārdā.

Reģionālie sarakstu vadītāji ilustrē partijas cilvēkresursu daudzveidību: Artūrs Butāns (Kurzeme) nāk no Liepājas uzņēmējdarbības vides, Edmunds Teirumnieks (Latgale) ir ķīmijas zinātņu doktors un bijušais augstskolas rektors, kopš 2018. gada Saeimas deputāts. Rihards Kols pārcēlies uz Eiropas Parlamentu, Uģis Mitrevics, kādreizējais Siguldas mērs, 2026. gada sarakstos vairs nav minēts kā vadošā persona (sk. "Pašvaldību vara"). Kopumā aina liecina nevis par vienu, plānveidīgi audzinātu jauno komandu, bet par vairākiem paralēliem politiskiem centriem, kuru ilgtermiņa hierarhija vēl nav noskaidrota.

Papildināts 16.10.2026: Mitrevics 2026. gadā bija trešais NA sarakstā Vidzemē un tika ievēlēts 15. Saeimā. Latgales saraksta līderis Teirumnieks netika ievēlēts: vienīgo NA mandātu Latgalē ieguva sarakstā trešais Rolands Keišs. Sk. nodaļu "Desmit mandāti un partneris ar 41".

Roberts Zīle un partijas Eiropas seja

Ja Latvijas iekšpolitikā Nacionālā apvienība runā asi un emocionāli, Briselē tā parasti runā citādi. Roberts Zīle — TB/LNNK vēsturiskais līderis un viens no pieredzējušākajiem Latvijas politiķiem Eiropas Parlamentā — gadiem ilgi bijis partijas institucionālākā un starptautiski atzītākā seja. Viņš ir Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupas vadības komitejas loceklis un šīs grupas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī ievēlēts par Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieku.

Rihards Kols, kurš 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās kļuva par otro NA mandātu (39 464 balsis, apsteidzot sarakstā otrajā vietā bijušo Ināru Mūrnieci), pirms tam vadīja Saeimas Ārlietu komisiju. Pēc viņa pārcelšanās uz Eiropas Parlamentu komisijas vadību pārņēma Ināra Mūrniece, kura pati no 2022. gada 14. decembra līdz 2023. gada 15. septembrim bija aizsardzības ministre Kariņa otrajā valdībā.

Zīle jau šobrīd nedarbojas Latvijas iekšpolitikā un nekandidēs 15. Saeimā. Viņš turpina darbu Briselē, taču viņa politiskā svara pārnešana uz jauno Latvijas vadību vēl nav notikusi.

Ko Nacionālā apvienība patiesībā aizstāv

NA ideoloģiskais kodols mainījies pārsteidzoši maz kopš dibināšanas. 2026. gada programma strukturēta ap četriem pīlāriem: latviska, droša, augoša un ģimenēm draudzīga Latvija.

Vairākos jautājumos NA nostāja ir gan skaidra, gan detalizēta. Valodas politikā partija piedāvā konkrētus instrumentus — plašākas prasības valsts valodas lietojumam publiskajā un privātajā sektorā, Valsts valodas centra kapacitātes palielināšanu, ierobežojumus krievu valodas lietojumam medijos. Drošības jomā programmā ir izmērāms mērķis — aizsardzības finansējums virs 5% no IKP. Ārpolitikā nostāja nemainīga kopš dibināšanas: cieša saikne ar ASV, Baltijas–Ziemeļvalstu–Polijas ass, Ukrainas atbalsts "līdz uzvarai".

Citos jautājumos nostāja ir tikpat konsekventa, bet retorika pārsniedz izpildes plānu. Stambulas konvencijas jautājumā nostāja konsekventi skeptiska: 2023. gada 30. novembra ratifikācijas balsojumā (51 par, 2 pret, pārējie nepiedalījās pēc gandrīz piecu stundu debatēm) daļa NA deputātu argumentēja pret pilnu pievienošanos, bet 2025. gada oktobrī, jau opozīcijā, NA atbalstīja likumprojektu par izstāšanos no konvencijas pirmajā lasījumā.

Nacionālā politika un reālie rezultāti

Šeit jautājums nav, vai NA bijusi konsekventa savā retorikā — tā ir. Jautājums ir, cik daudz no reāli notikušajām pārmaiņām var piedēvēt tieši šai partijai. Izglītības reforma un valodas politikas pārmaiņas prasīja plašāku politisko vienprātību, nekā to var nodrošināt viena vidēja lieluma partija.

Krasāka un skaidrāk nošķirama pārmaiņa notika drošības politikā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Godīgai analīzei jāatzīst: šo maiņu galvenokārt izraisīja karš un ģeopolitiskā situācija, nevis viena partija Saeimā. NA agrākās pozīcijas, kas gadiem tika uztvertas kā perifēriskas, pēkšņi kļuva par Latvijas politikas vairākuma konsensu — sakritība, ko partija pēc tam aktīvi izmantoja savā komunikācijā.

Demogrāfija — partijas lielākais solījums un lielākā problēma

Partijas programmās gadu desmitiem atkārtojas viens vēstījums: latviešu tautas nākotne apdraudēta, risinājums — stipras, daudzbērnu ģimenes ar valsts atbalstu. 2026. gada programmā vēstījums konkretizēts skaitļos — bērna kopšanas pabalsts līdz 600 eiro, ģimenes valsts pabalsta kāpums, studiju kredītu dzēšana par otro bērnu.

Problēma ir tā, ka NA šos solījumus atkārto jau vairākus vēlēšanu ciklus, savukārt periodos starp vēlēšanām partija ievērojamu daļu no pēdējiem desmit gadiem bijusi valdībā — ar reālu ietekmi uz budžeta veidošanu. Daļa atbildības par joprojām smago demogrāfisko situāciju ir strukturāla un sadalāma starp koalīcijas partneriem un plašākiem Eiropas procesiem, taču tieši tāpēc, ka NA šo tēmu izvirzījusi par savu galveno identitātes stūrakmeni, tai jāstāv arī pretī jautājumam, kāpēc konkrētie instrumenti vēl nav devuši izmērāmu pavērsienu.

Ekonomika — partijas vājāk definētais lauks

Ja jautā vidusmēra vēlētājam, ar ko asociējas Nacionālā apvienība, atbilde reti būs "ekonomiskā kompetence". Programmā ir konkrēti priekšlikumi par nodokļu prognozējamību, eksportspējīgu nozaru atbalstu, ES fondu koncentrēšanu aizsardzībā — taču publiskajā uztverē tie paliek fonā aiz nacionālās identitātes vēstījuma. Praksē partijas ekonomiskā kompetence tagad tiks pārbaudīta tiešā veidā: Jānis Vitenbergs vada klimata un enerģētikas ministriju, un Ilze Indriksone, kuras biogrāfijā ir ekonomikas ministres pieredze krīzes periodā, tagad vada izglītības un zinātnes resoru.

Ilgie gadi valdībās

NA vēsture kopš 2016. gada ir gandrīz nepārtrauktas valdības dalības vēsture. Māra Kučinska valdībā (2016–2019) partiju pārstāvēja Kaspars Gerhards vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā un Dace Melbārde kultūras ministres amatā — taču Melbārde 2022. gada 22. augustā no NA pārgāja uz "Vienotību" un kopš tā laika partiju vairs nepārstāv. Otrajā Kariņa valdībā (2022–2023) partijas vārdā strādāja četri ministri: Ināra Mūrniece (aizsardzība), Ilze Indriksone (ekonomika), Nauris Puntulis (kultūra) un Jānis Vitenbergs (satiksme). Andra Kulberga valdībā NA atkal tur četras ministrijas: iekšlietu, izglītības un zinātnes, kultūras, kā arī klimata un enerģētikas.

Labots 16.10.2026: iepriekšējā redakcijā Kariņa otrajā valdībā bija minēti tikai divi NA ministri un rakstīts, ka četras ministrijas NA Kulberga valdībā tur "pirmo reizi vēsturē". Valdības sastāvs: lvportals.lv, 14.12.2022.

Šis ilgums nav nejaušība. Partija atkārtoti kļuva par nepieciešamu koalīcijas partneri tāpēc, ka, neraugoties uz asu retoriku, izrādījās spējīga strādāt ar ideoloģiski krietni atšķirīgiem partneriem. Vienlaikus valdības dalība nozīmē, ka partija nevar sevi pilnībā nodalīt no rezultātiem, kurus kritizē kā "sistēmas" nepilnības — tā vairākos periodos sēdējusi tieši tajā koalīcijā, kas šos jautājumus risināja vai nerisināja.

Kāpēc NA palika ārpus Siliņas valdības

2023. gada valdības veidošanas process parāda, cik trausla var būt pat ilgstoša koalīcijas partnerība. Pēc Kariņa otrās valdības beigām gan NA, gan "Apvienotais saraksts" vēlējās palikt valdībā, taču Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") galu galā veidoja koalīciju ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem" — partiju, ar kuru NA publiski paziņoja, ka vienā valdībā nestrādās.

Politoloģe Iveta Kažoka publiski izteikusi viedokli, ka NA un "Apvienotā saraksta" neiekļaušana koalīcijā bija "minimāli saistīta ar vērtību jautājumiem" — proti, lēmumu vairāk noteica koalīcijas stratēģija un aritmētika, nevis principiāla nesaderība. Trīs gadi opozīcijā deva NA iespēju atgūt asāku politisko identitāti. Šī fāze beidzās pēkšņi 2026. gada maijā, kad Siliņas valdība sabruka koalīcijas iekšēja konflikta rezultātā, un NA atgriezās valdībā — ar četrām ministrijām, tikpat, cik Kariņa otrajā valdībā (labots 16.10.2026).

Laika līnija. Punkti, kur avoti nesakrīt (piemēram, formālās apvienošanās datums), atzīmēti kā periods, nevis viens datums.

Avoti: CVK, Saeima.lv, KNAB, LSM.lv · Datu slēgums: 2026-07-17

Pašvaldību vara

Nacionālā apvienība nekad nav bijusi tikai Saeimas un ministriju kabinetu partija — tai ir reāla, ģeogrāfiski izkliedēta bāze pašvaldībās. 2025. gada pašvaldību vēlēšanu aina bija jaukta. Rīgas domē partija saglabāja desmit vietas. Ogres novadā apvienotais NA/Latvijas Zemnieku savienības/Latvijas Zaļās partijas saraksts uzvarēja pārliecinoši, un domes priekšsēdētāja krēslā palika Egils Helmanis — NA valdes loceklis. Turpretī Bauskas novadā, kur NA vēsturiski bija dominējošā, partija gan saņēma visvairāk balsu, gan zaudēja domes vairākumu, mandātu skaitam samazinoties no vienpadsmit līdz septiņiem.

Siguldas gadījums ir informatīvāks, nekā to var pateikt viens teikums. Uģis Mitrevics Siguldas novada domes priekšsēdētāja amatu ieņēma no 2009. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 13. oktobrim. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās NA vadītais saraksts Siguldā ieguva 55,77% balsu un 12 no 19 mandātiem, un Mitrevics tika atkārtoti ievēlēts par domes priekšsēdētāju. Gadu vēlāk viņš kļuva arī par Saeimas deputātu un atstāja domes priekšsēdētāja amatu — to pārņēma Linards Kumskis (Latvijas Zemnieku savienība/Latvijas Zaļā partija). Pašās 2025. gada vēlēšanās NA vadītais saraksts Siguldā ieguva visvairāk balsu — 33,08% un septiņus mandātus —, taču jaunajā domē priekšsēdētāja amatu ieguva Jānis Vimba, bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors, nevis NA pārstāvis. Partija Siguldā tādējādi saglabā vēlētāju atbalstu, bet zaudējusi izpildvaru pašvaldībā.

PMIF lieta un konflikts ar NVO (2026)

2026. gada jūlijā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava lauza Iekšlietu ministrijas iepriekš noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls", pamatojot to ar ministrijas un Eiropas Savienības finansēto projektu izvērtēšanu. Vienlaikus viņš atsauca iepriekšējās valdības ieceri palielināt patvēruma meklētāju dienas naudu no aptuveni 90 uz 150 eiro mēnesī un paziņoja, ka nepieciešams veikt visu šāda veida projektu auditu.

Abas biedrības ministra rīcību noraida. "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla" valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte uzskata, ka izveidojies "nopietns pārpratums" un ministra publiskie pārmetumi neatspoguļo biedrības faktisko darbu. "Gribu palīdzēt bēgļiem" iet tālāk, saucot ministra rīcību par "antidemokrātisku soli pilsoniskās sabiedrības ierobežošanā" un apgalvojot, ka tā brīdī neīsteno nevienu Iekšlietu ministrijas vai PMIF projektu — organizācija tieši apstrīd, ka ministra minētās projektu aktivitātes un summas vispār attiecas uz to. Šī ir publiski nepārbaudīta pretruna starp ministra un vienas no skartajām organizācijām apgalvojumiem.

Neatkarīgi eksperti pauž piesardzību galvenokārt par procesu, nevis par rezultātu. Latvijas Cilvēktiesību centra jurists Edgars Oļševskis atzīst, ka ministram, iespējams, ir tiesības pieņemt šādu politisku lēmumu, taču uzskata, ka tas bijis nepietiekami pamatots un pieņemts, iepriekš neuzklausot iesaistītās organizācijas — un norāda, ka publiski pieejamais sadarbības memorands neparedz kārtību tā vienpusējai izbeigšanai.

Paralēli, bet atsevišķi no Dombravas lēmuma, kultūras ministrs Nauris Puntulis apturēja "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla" tiesības veikt turpmākas finanšu darbības konkrētā PMIF projektā. Šis lēmums balstās Finanšu ministrijas jau pabeigtā šī konkrētā projekta revīzijā, kas konstatējusi vairākus pārkāpumus: biedrība nevar skaidri nosaukt dalībnieku atlases kritērijus, nav skaidrs izdevumu pamatojums, un pastāv aizdomas par mākslīgi palielinātu dalībnieku skaitu. Šie konstatējumi attiecas uz vienu konkrētu projektu, nevis uz visu PMIF fondu vai visām NVO kopumā — vai tas ir atsevišķs gadījums vai daļa no sistēmiskākas pieejas, publiski vēl nav atbildēts.

Finansējuma skandāls

2024. gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatēja, ka Nacionālā apvienība 2022. gadā pārsniegusi likumā noteikto valsts budžeta finansējuma izlietojuma limitu. Likums atļauj partijai tērēt ne vairāk kā 60% no gadā saņemtā valsts finansējuma komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai. NA šim mērķim izlietoja 554 627,19 eiro — par 210 673,59 eiro vairāk, nekā to pieļauj likums.

KNAB šajā lietā pieņēma divus atsevišķus lēmumus: 2024. gada maija noslēgumā uzdeva partijai atmaksāt nepamatoti izlietoto summu, bet 11. jūnijā atsevišķi nolēma uz vienu gadu apturēt partijai valsts budžeta finansējuma izmaksu — tā rezultātā 2024. gada jūlijā partijai netika izmaksāti 376 003 eiro. Šie ir juridiski nošķirti lēmumi, nevis viens sods divkārt.

NA abus lēmumus pārsūdzēja. Atmaksas pienākuma lietā process nonāca līdz Augstākajai tiesai, kas 2026. gada februāra beigās atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību — ar to atmaksas pienākums kļuva juridiski galīgs. Tā kā partija noteikto 210 673 eiro līdz 2026. gada 15. jūlijam labprātīgi neatmaksāja, KNAB šo summu ieturēja no NA otrajā pusgadā izmaksājamā finansējuma: no paredzētajiem 404 206 eiro partija faktiski saņēma 193 533 eiro. Otra lieta — par pašu gada ilgo finansējuma apturēšanas lēmumu — 2026. gada jūlijā vēl nebija izšķirta: Augstākajā tiesā tobrīd bija neizskatīta NA kasācijas sūdzība par šo jautājumu.

Papildināts 16.10.2026: ziņas par Augstākās tiesas lēmumu šajā otrajā kasācijas sūdzībā šai papildināšanai nav atrastas.

KNAB finansējuma lieta: divi juridiski nošķirti lēmumi. Atmaksas pienākums ir galīgs; apturēšanas lēmuma pamatotība Augstākajā tiesā vēl nav izskatīta.

Avoti: KNAB (04.07.2024), LSM.lv (24.02.2026, 15.07.2026) · Datu slēgums: 2026-07-17

Šis nav kriminālprocess un nav automātisks pierādījums korupcijai — tas ir administratīvs pārkāpums, kurā daļa juridiskā procesa jau noslēgusies, daļa vēl turpinās.

Partijas cilvēki un personāla kvalitāte

Institucionāli visspēcīgākie — Roberts Zīle, Rihards Kols, Ināra Mūrniece — ir cilvēki ar ilgu pieredzi un institucionālu atpazīstamību, taču Zīle tagad ārpus aktīvās Latvijas iekšpolitikas, un Mūrniece 2026. gada sarakstos vairs nav vadošā pozīcijā. Edvīns Šnore šajā sarakstā minams piesardzīgi, jo viņa pašreizējais formālais statuss partijā un aktivitātes pakāpe 2026. gadā nav pietiekami publiski apstiprināta. Dace Melbārde (kultūras ministre Kučinska valdībā) kopš 2022. gada partiju vairs nepārstāv.

Papildināts 16.10.2026: Mūrniece (Vidzemē sarakstā otrā) un Šnore (Zemgalē otrais) 2026. gadā kandidēja un tika ievēlēti 15. Saeimā. Mūrniece saņēma vairāk "plusiņu" nekā premjera amata kandidāte Indriksone. Sk. nodaļu "Desmit mandāti un partneris ar 41".

Jaunā vadība (Indriksone, Dombrava, Puntulis, Vitenbergs) šobrīd nes lielu atbildības apjomu vienlaikus — partijas vadību, premjera kandidatūru un četras ministrijas —, kas nozīmē augstu koncentrācijas risku, ja kādam no viņiem neizdosies vai partija nākamajās vēlēšanās piedzīvos neveiksmi. Vai šī paaudze spēj aizstāt Dzintaru un Zīli pēc būtības, nevis tikai formāli, ir jautājums, uz kuru atbildi dos tikai laiks.

Konkurence par nacionāli konservatīvo vēlētāju

NA vairs nav vienīgā partija, kas pretendē uz nacionāli konservatīvo un latviski runājošo elektorātu. "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" un citi jaunāki, populistiskāki saraksti sacenšas par to pašu segmentu, bieži ar asāku retoriku. Ja NA kļūst pārāk mērena, tā riskē zaudēt protestējošo vēlētāju konkurentiem ar asāku toni. Ja kļūst pārāk radikāla, sarežģī spēju iestāties koalīcijās. Šī dilemma ir, iespējams, partijas nozīmīgākais stratēģiskais izaicinājums tuvākajos gados.

Kas ir NA vēlētājs

NA elektorāta kodolu veido vēlētāji, kuriem svarīga latviešu valoda kā publiskās telpas pamats, nacionālas valsts ilgtspēja, drošības apziņa un konservatīvas ģimenes vērtības. Vēlētāju aizplūšana — reitingu kritums no 2022. gada 9,29% līdz aptuveni 5,5% 2026. gada vidū — skaidrojama ar vairākiem savstarpēji pastiprinošiem faktoriem: vilšanos neizpildītos solījumos, ilgstošu atrašanos valdībā, trūkstošu ekonomisko identitāti, agresīvāku konkurentu retoriku un vadības paaudžu maiņu.

Precizēts 16.10.2026: ~5,5% ir SKDS jūlija aptaujas rezultāts visu respondentu vidū, ieskaitot neizlēmušos (LSM, 27.08.2026); augustā tas bija 4,5%, septembrī 5,6%. Šāds skaitlis nav tieši salīdzināms ar vēlēšanu rezultātu. 3. oktobrī NA ieguva 8,90% — aptuveni par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, bet balsu skaits samazinājās par 13 360 jeb 15,7%. Sk. nodaļu "Desmit mandāti un partneris ar 41".

NA mandāti Saeimā. 12. un 13. Saeimas dati šajā redakcijā nav iekļauti — jāpapildina no CVK arhīva. Papildināts 16.10.2026: pilna rinda pēc CVK datiem — 10. Saeima (2010) 8, 11. Saeima (2011) 14, 12. Saeima (2014) 17, 13. Saeima (2018) 13, 14. Saeima (2022) 13 un 15. Saeima (2026) 10 mandāti.

Avots: CVK · Datu slēgums: 2026-07-17

Stiprās un vājās puses

NA stiprā puse ir skaidrība — reta īpašība Latvijas sadrumstalotajā partiju sistēmā. Tam pievienojas nemainīga nostāja pret Krieviju, reāla pieredze valdībās un pašvaldībās, institucionāla klātbūtne Eiropas Parlamentā un disciplinēts, salīdzinoši noturīgs kodola elektorāts.

Vājās puses lielā mērā ir tās pašas priekšrocības otra puse: līdzatbildība par to, kas nav izdevies — demogrāfiju, reģionu atpalicību; vāji definēta ekonomiskā identitāte; divkāršs vadības pārejas risks; finansējuma pārkāpuma un PMIF lietas reputācijas sekas; un vēsturiski ļoti ierobežota spēja piesaistīt krievvalodīgos vai liberālāk noskaņotus vēlētājus.

Koalīciju potenciāls

NA politiskā manevra telpa ir plašāka, nekā tās retorika dažkārt liek domāt. Ar "Jauno Vienotību" un "Apvienoto sarakstu" partijai ir vairāku valdību sadarbības pieredze, ko pašreizējā Kulberga koalīcija apstiprina tiešā veidā. Ar "Progresīvajiem" NA publiski novilkusi skaidru robežu, un tieši tā bija viens no faktoriem, kas 2023. gadā atstāja partiju ārpus Siliņas valdības. Vai šī robeža ir principiāla un negrozāma, publiski pieejamie dati neļauj droši spriest.

Papildināts 16.10.2026: kā šī manevra telpa izskatās pēc vēlēšanām, kad "Apvienotajam sarakstam" ir 41 mandāts, — sk. nākamo nodaļu.

Desmit mandāti un partneris ar 41: 15. Saeimas vēlēšanas un sadarbība ar "Apvienoto sarakstu"

Papildinājums, 16.10.2026. Šī nodaļa pievienota pēc vēlēšanām. Pārējais raksta teksts atspoguļo publicēšanas brīža (17.07.2026) faktu bāzi. Divas faktu kļūdas izlabotas: NA ministriju skaits Kariņa otrajā valdībā un Vitenberga ievēlēšana. Vietās, kur raksts runāja par vēlēšanām nākotnē, pievienotas datētas norādes uz šo nodaļu.

Raksta sākumā bija jautājums, vai ilgā atrašanās pie varas palīdzējusi NA īstenot solīto. 3. oktobrī vēlētāji atbildēja ar skaitli, kas nav ne sods, ne uzslava. Lielākā pārmaiņa notika nevis NA rezultātā, bet tās partnera rezultātā.

Rezultāts: mazāk balsu, gandrīz tas pats procents

Nacionālā apvienība ieguva 71 579 balsis jeb 8,90% un 10 mandātus. 2022. gadā tai bija 84 939 balsis, 9,29% un 13 mandāti. Balsu skaits samazinājās par 13 360 jeb 15,7%, bet procents — tikai par aptuveni 0,4 procentpunktiem (aprēķins no CVK datiem).

Atšķirību starp abiem kritumiem lielā mērā skaidro aktivitāte. Nobalsoja 51,79% vēlētāju — mazāk nekā jebkurās Saeimas vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas. CVK oficiālos rezultātus apstiprināja 16. oktobrī; NA mandātu skaits un ievēlēto vārdi nemainījās.

Vasaras aptaujas rādīja zemāku skaitli. SKDS aptaujās NA atbalsts visu respondentu vidū bija 5,5% jūlijā, 4,5% augustā un 5,6% septembrī (LSM). Aptaujā ir arī neizlēmušie, tāpēc šie skaitļi nav tieši salīdzināmi ar vēlēšanu procentu. Vēlēšanu dienas aptauja (LETA, LSM, RSU) rādīja 8,7% — tuvu galarezultātam.

Avoti: CVK; lvportals.lv (2014, 2018, 2022). 2010. un 2011. gada balsu skaits un procenti šai papildināšanai nav pārbaudīti, tāpēc nav norādīti.

Tabula rāda, ka gan balsu skaits, gan procents 2026. gadā kritās trešās vēlēšanas pēc kārtas kopš 2014. gada maksimuma. Mandātu ziņā tas ir zemākais kopš 2010. gada, kad apvienība startēja pirmo reizi.

Pa apgabaliem NA ieguva 3 mandātus Rīgā (18 309 balsis), 3 Vidzemē (25 813), 2 Zemgalē (12 854), 1 Kurzemē (8 771) un 1 Latgalē (5 832). Procentuāli spēcīgākā tā bija Zemgalē (11,84%) un Vidzemē (10,91%), vājākā — Rīgā (6,62%) un Latgalē (6,73%). Partijas priekšsēdētāja Indriksone kandidēja Rīgā, kur NA rezultāts bija vājākais.

Partnera rezultāts izskatās citādi. "Apvienotais saraksts" ieguva 283 892 balsis jeb 35,29% un 41 mandātu. 2022. gadā AS Saeimā bija 15 mandāti, NA — 13: divas gandrīz vienāda izmēra frakcijas. 2026. gadā AS ir gandrīz četras reizes vairāk balsu nekā NA.

Kas tika Saeimā

Avots: CVK, ievēlētie deputāti (dati atjaunināti 16.10.2026).

Visi četri NA ministri — Indriksone, Dombrava, Puntulis un Vitenbergs — ievēlēti. Visvairāk "plusiņu" saņēma iekšlietu ministrs Dombrava: 9 635, gandrīz divreiz vairāk nekā premjera amata kandidāte Indriksone (4 964). Arī Mūrniece apsteidza partijas priekšsēdētāju.

Latgales saraksta līderis, līdzšinējais deputāts Edmunds Teirumnieks, netika ievēlēts. Vienīgo NA mandātu Latgalē ieguva sarakstā trešais Rolands Keišs. Saeimā paliek Mūrniece, Mitrevics un Šnore — cilvēki, kuru lomu 2026. gadā šī raksta jūlija redakcija aprakstīja piesardzīgi. Dzintars un Kols vēlēšanās nekandidēja.

LETA analīze rāda arī otru pusi: vismaz 10% NA vēlētāju svītroja desmit NA kandidātus. Imants Parādnieks otrās vēlēšanas pēc kārtas bija starp pieciem visvairāk svītrotajiem kandidātiem valstī un netika ievēlēts (LSM, 5.10.2026).

Ko saka paši

Vēlēšanu naktī Indriksone rezultātu skaidroja ar vēlētāju izvēli, nevis ar partijas kļūdām: "Manuprāt, daudzi no vēlētajiem ir izdarījuši izvēli viņu šī brīža redzējumam par Latviju" (LSM, 3.10.2026).

Dzintars, partijas līdzdibinātājs, bija kritiskāks:

"Skatoties ilgtermiņā, NA rezultāts ir stabils, bet es nedomāju, ka tas ir tas, ar ko ilgtermiņā partija var būt apmierināta."

— Raivis Dzintars, NA līdzdibinātājs, 4.10.2026 (Latvijas Radio, LSM)

Viņš piebilda, ka nākamie četri gadi būs "nopietna darba gadi, nopietnu pārdomu gadi". Eiroparlamentārietis Kols norādīja uz premjera partijas priekšrocību: "Ir būtiska atšķirība, vai tu esi valdības vadītājs un tev ir daudz lielāks ētera laiks."

Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle tajā pašā LSM rakstā minēja konkrētus lēmumus: skolu reorganizāciju, kas izraisīja "neizpratni" pedagogos, un to, ka "Dombravas kunga darbošanās bija neviennozīmīga". Viņa arī atzīmēja, ka tieši Dombrava ir "pats populārākais šīs partijas pārstāvis pēc "plusiņiem"". Raivis Zeltīts, bijušais NA ģenerālsekretārs un tagad partijas "Austošā saule Latvijai" vadītājs, uzskata, ka konkurence imigrācijas tēmā NA "nāca par labu". Tas ir konkurenta vērtējums, nevis pārbaudīts fakts.

Četri gadi blakus "Apvienotajam sarakstam"

NA un AS sadarbība nav sākusies 2026. gadā. Kariņa otrajā valdībā, kas sāka darbu 2022. gada 14. decembrī, abas partijas bija koalīcijā ar Jauno Vienotību. NA tajā bija četri ministri.

2023. gada augustā Kariņš piedāvāja partneriem mainīt ministrus. Pretējā gadījumā viņš draudēja veidot valdību ar ZZS un "Progresīvajiem" (LSM, 9.08.2023). NA un AS atteicās kopā. AS pārstāvis Edvards Smiltēns teica: "Mēs esam gatavi strādāt un piekrītam, ka šī trīs partiju koalīcija ir optimālākais modelis." Dombrava, kā atstāstīja LSM, aicināja izbeigt Jaunās Vienotības ierosinātās politiskās rotaļas un turpināt strādāt (LSM, 11.08.2023).

Pēc Kariņa demisijas Evika Siliņa piedāvāja AS kļūt par ceturto partneri valdībā ar ZZS un "Progresīvajiem" — bez NA. AS atteicās. Edgars Tavars šo modeli nosauca par ne efektīvāko (LSM, 29.08.2023). Abas partijas palika opozīcijā. Šī detaļa papildina nodaļu "Kāpēc NA palika ārpus Siliņas valdības": AS tobrīd atteicās no vietas valdībā, kas būtu atstājusi NA ārpusē.

Opozīcijā abas partijas balsoja kopā vairākos būtiskos jautājumos. 2025. gada 23. oktobrī par izstāšanos no Stambulas konvencijas pirmajā lasījumā nobalsoja 52 deputāti, tostarp AS un NA (LSM). Novembrī abas atsevišķos paziņojumos atbalstīja Valsts prezidenta aicinājumu šo lēmumu atstāt nākamajai Saeimai. 2026. gada 13. maijā NA pievienojās AS ierosinājumam prasīt Siliņas demisiju. Uz sarunām par jaunu valdību NA tajā dienā aicināja tikai AS un ZZS. Indriksone: "tie ir mūsu tuvākie sadarbības partneri" (TVNET/LETA, 13.05.2026).

Kulberga valdības veidošanā vara tika dalīta vienlīdzīgi. 20. maijā četri partneri vienojās, ka katram pienākas četri amati un lēmumi tiks pieņemti tikai vienprātīgi (LSM). NA gribēja arī Finanšu ministriju, bet Kulbergs to paturēja AS. Klimata un enerģētikas ministrija NA tika kā kompromiss:

"Protams, KEM nav mūsu ideālā izvēle. […] mēs respektējam šo sadalījumu."

— Ilze Indriksone, 25.05.2026 (TV3/LETA)

Berze vasarā

Vienā lietā premjers un NA ministrs domāja līdzīgi. Kad Dombrava jūlijā lauza memorandus ar divām NVO, publisku AS iebildumu nav atrasts. Pats Kulbergs teica, ka "nevalstiskajam sektoram piešķirtais valsts finansējums ir jāpārvērtē" (LSM, 20.07.2026).

Citās lietās starp premjeru un NA ministriem radās berze. 4. augustā Kulbergs aizrādīja Dombravam par vēstuli Spānijai saistībā ar migrantu krīzi Seūtā, ko Madride uztvēra jūtīgi: "reizēm šī iniciatīva ir par daudz. Un šis ir tas gadījums, kad vajadzēja saskaņot lietas" (LSM, 4.08.2026).

Asākais strīds bija 1. septembrī par Iekšlietu ministrijas imigrācijas ierobežošanas plānu. Kulbergs to sociālajā tīklā X nosauca par "imitētu migrantu cīņu", bet NA darbību — par "niķīga bērnudārznieka histēriju". Viņš apgalvoja, ka dokuments nav saskaņots ar 14 iestādēm, un teica, ka tā ir "trula, lēta un populistiska vēlētāju makšķerēšana bez jebkāda pamata". Dombrava atbildēja:

"Varbūt viņš (Kulbergs), kā jauns cilvēks, nepārzina Saeimas un Ministru kabineta darbā procedūras."

— Jānis Dombrava, 1.09.2026 (TVNET/LETA)

4. septembrī koalīcija paziņoja, ka domstarpības nogludinātas (LSM). Izglītībā Indriksones vērtēšanas noteikumus 25. augustā bloķēja nevis AS, bet Jaunā Vienotība (LSM). Pēc vēlēšanām Kulbergs zemo aktivitāti saistīja ar ķildām valdībā — "nevajadzīgas, liekās ķildas" — un teica: "Koalīcijas partneri nebija gatavi pārmaiņām." NA viņš nenosauca (LSM, 4.10.2026).

Sarunas, kas vēl nav sākušās

Jaunajā Saeimā aritmētika ir vienkārša. AS ar 41 mandātu var veidot divu partiju vairākumu ar jebkuru partiju, kurai ir vismaz 10 vietas: "Latvija pirmajā vietā" (58), "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" (56), NA (51) vai "Progresīvie" (51). No līdzšinējiem partneriem bez NA vairākums nesanāk: AS un Jaunajai Vienotībai kopā ir 48. Visiem trim kopā — 58.

Vēlēšanu naktī AS paziņoja, ka vispirms runās ar līdzšinējiem partneriem. Dombrava teica, ka nav "nekāda nepieciešamība par papildu politisko spēku piesaistīšanu" (LSM, 3.10.2026). Nākamajā dienā viņš novilka robežas: "Nav nekādu argumentu, lai mēs šobrīd vispār diskutētu par viņu iesaisti valdībā." Ar to viņš domāja "Latviju pirmajā vietā" un "Progresīvos" (jauns.lv, 4.10.2026).

Indriksone vienlaikus brīdināja par uzvarētāja svaru:

"Esam redzējuši, ka, ja vairāk nekā puse no Ministru kabineta, kā saka, ir viena politiskā spēka pārziņā, tad faktiski tiem pārējiem ir diezgan mazas iespējas ietekmēt procesus."

— Ilze Indriksone, 4.10.2026 (Latvijas Radio, LSM)

Pēc viņas teiktā, AS "pašiem tad ir arī jānāk ar piedāvājumu, kā viņi redz šo sadarbību". AS līdzpriekšsēdētājs Smiltēns atbildēja, ka pārstāvniecībai valdībā jāatspoguļo vēlētāju dotais mandāts. AS līdzpriekšsēdētājs, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Tavars (labots 17.10.2026: iepriekš kļūdaini bija rakstīts "AS Saeimas frakcijas vadītājs") teica, ka AS jaunajā valdībā var pretendēt uz vairāk ministrijām un paturēt Finanšu ministriju (jauns.lv/LETA, 4.10.2026).

5. oktobrī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu, Indriksone teica: "Mūsu pozīcija nav mainījusies" un "Noteikti neredzam ne vajadzību, ne iespēju paplašināt sadarbību" (LSM). Pretrunas ar AS prioritātēm viņa neredz. NA sevi redz iekšlietu, kultūras un izglītības jomā un rosina apvienot pašvaldību un ekonomikas ministrijas. Tavars atzina, ka aritmētiski iespējama arī divu partiju koalīcija, taču: "Pareizi ir plašāka koalīcija, lai varam pieņemt vairākus lēmumus, jo tie ir nepopulāri lēmumi." Jaunā Vienotība savukārt prasa, lai partneri apņemtos nevirzīt vērtību jautājumus. Kā piemēru tā min Stambulas konvencijas denonsēšanu — tieši to, ko NA 2025. gadā atbalstīja (LSM, 5.10.2026).

6. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica, ka Kulbergam ir "plašs tautas mandāts" veidot valdību. Rīkojumu viņš var parakstīt tikai tad, kad līdzšinējā valdība 3. novembrī noliks pilnvaras jaunās Saeimas priekšā (lvportals.lv). 7. oktobrī Kulbergs savus nosacījumus formulēja vispārīgi: "Kurš uz to parakstīsies, tas būs mūsu partneris." Arī ministriju skaits viņam nav princips: "Ja tas ir ar 14 ministrijām – ok, ja ar 12 – ok" (LSM).

AS neizslēdz arī mazākuma valdību. LPV vadītājs Ainārs Šlesers piedāvā tai savus 17 balsojumus: "Mēs esam gatavi atbalstīt tieši AS izveidoto profesionāļu valdību, ja tāds būs Kulberga lēmums." Indriksone atbildēja ar diviem nosacījumiem. NA valdībā nestrādās, ja tās prioritātes nebūs iekļautas deklarācijā. Bezpartejiski ministri, kuriem NA neuzticas, "ļoti sarežģīs situāciju" (LSM, 9.10.2026).

Uz 11. oktobri oficiālas konsultācijas nebija sākušās. Premjera birojā teica: "Par konkrētiem partneriem un valdības formātu runāt šobrīd ir pāragri." NA deputāts Butāns: "Nekādu domstarpību nav, un gaidām, kad sāksies sarunas" (LSM/"De facto", 11.10.2026). Siliņa 16. oktobrī norādīja, ka AS paziņojums par turpmākajiem soļiem gaidāms pirmdien, 19. oktobrī.

Arī NA vēlētāji nav vienprātīgi. SKDS aptaujā (6.–9. oktobris, 1005 respondenti) 37% NA vēlētāju vēlas AS, NA un JV valdību, bet 35% — tikai AS un NA. AS vēlētāju vidū trīs partiju valdību atbalsta 33%, divu partiju — 20%, bet 47% redz citu sastāvu (LSM, "Kas notiek Latvijā?", 15.10.2026).

Politologi divu partiju variantu vērtē piesardzīgi. Juris Rozenvalds šauru AS un NA vairākumu uzskata par lielu risku, bet AS, NA un JV koalīciju — par stabilu (LSM, 4.10.2026). Jānis Ikstens uzskata, ka AS un NA divu partiju vairākums būtu "ļoti trausls" (LETA, 4.10.2026). LU politiskās komunikācijas pētnieks Mārtiņš Pričins, pēc jauns.lv atstāstījuma, sagaida, ka AS ciešāk sadarbosies ar NA, taču darbs ar 51 balss atbalstu būtu nestabils (jauns.lv, 14.10.2026). Metla-Rozentāle paredz: "Sāksies tirgošanās". Pēc viņas teiktā, ja partneri nepieņems premjera principus, vienu no tiem var atstāt ārpusē (LSM, 6.10.2026).

Ko šī nodaļa pierāda: NA vēlētāju kodols 2026. gadā noturējās procentos, bet ne balsīs. Mandātu skaits ir zemākais kopš 2010. gada. Vienlaikus mainījās partneru samērs. Maijā četri partneri amatus dalīja pa četri katram; oktobrī AS ir gandrīz četras reizes vairāk balsu nekā NA, un tai ir vairāki ceļi uz vairākumu. NA ir nepieciešama tikai līdzšinējās koalīcijas turpinājumam. Raksta galvenais jautājums — ko NA ar ilgi iegūto varu ir izdarījusi — paliek. Tagad tas jāuzdod partijai, kas sarunās ienāk no vājākas pozīcijas nekā maijā. Kādu vietu NA iegūs, rādīs AS piedāvājums un valdības deklarācija, nevis šis raksts. Par AS pašu — sk. sērijas daļu "Apvienotais saraksts": viens nosaukums biļetenā, četri varas līmeņi aiz tā.

Avoti: CVK, 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti un ievēlētie deputāti (A līmenis, primārs; dati atjaunināti 16.10.2026); LSM, 16.10.2026 (rezultātu apstiprināšana; C); lvportals.lv, 2014, 2018, 2022 (iepriekšējie rezultāti; B); LSM, 3.10.2026 (vēlēšanu dienas aptauja; C); LSM, 27.08.2026 un 25.09.2026 (SKDS reitingi; B); LSM/LETA, 5.10.2026 (svītrojumi; C); LSM, 3.10.2026 (Indriksone, Dombrava vēlēšanu naktī; C); LSM, 4.10.2026 (Indriksone, Dzintars, Kols, Smiltēns, Zeltīts, Metla-Rozentāle; C); jauns.lv, 4.10.2026 (Dombrava; C); jauns.lv/LETA, 4.10.2026 (Tavars; C); LSM, 5.10.2026 un LSM, 5.10.2026 (konsultācijas pie prezidenta, Tavars, JV nosacījumi; C); lvportals.lv, 6.10.2026 (prezidenta paziņojums; B); LSM, 7.10.2026 (Kulbergs; C); LSM, 9.10.2026 (Indriksones nosacījumi; C); LSM, 11.10.2026 (sarunu statuss, Šlesers, Butāns; C); LSM, 15.10.2026 (SKDS par valdības sastāvu; B); LSM, 4.10.2026 (Rozenvalds; C); LETA/liepajniekiem.lv, 4.10.2026 (Ikstens; C); LSM, 6.10.2026 (Metla-Rozentāle; C); jauns.lv, 14.10.2026 (Pričins, atstāstījums; C); LSM, 4.10.2026 (Kulbergs par ķildām; C); LSM, 11.08.2023 un LSM English, 29.08.2023 (2023. gada valdības krīze; C); LSM, 23.10.2025 un 4.11.2025 (Stambulas konvencija; C); LSM, 13.05.2026 un TVNET/LETA, 13.05.2026 (demisijas prasība, "tuvākie sadarbības partneri"; C); LSM, 20.05.2026 (četri amati katram; C); TV3/LETA, 25.05.2026 (KEM; C); LSM, 20.07.2026 (Kulbergs par NVO finansējumu; C); LSM, 4.08.2026 (Seūtas vēstule; C); LSM, 25.08.2026 (JV veto izglītībā; C); TVNET/LETA, 1.09.2026 (imigrācijas plāna strīds; C); LSM, 4.09.2026 (domstarpības nogludinātas; C).

Secinājums

Nacionālā apvienība nav nejauša protesta partija. Tā ir viena no noturīgākajām politiskajām organizācijām mūsdienu Latvijā — spējusi saglabāt skaidru ideoloģisko identitāti sešpadsmit gadu garumā, vienlaikus atkārtoti kļūstot par nepieciešamu koalīcijas partneri.

Taču Nacionālo apvienību vairs nevar vērtēt tikai pēc tās solījumiem. Tā jāvērtē pēc tās valdīšanas rezultātiem. Pēc vairāk nekā desmit gadiem pie varas galvenais jautājums vairs nav "ko jūs darīsiet?", bet gan "ko jūs jau esat izdarījuši?" Demogrāfijas politika, kas gadu desmitiem paliek partijas centrālais vēstījums, bet kuras rezultāti joprojām ierobežoti, ir šīs pretrunas skaidrākais piemērs. KNAB konstatētais finansējuma pārkāpums un 2026. gada PMIF lieta ir citi — vairāk institucionāli nekā ideoloģiski, bet tikpat nozīmīgi jautājumi par to, cik labi partija, kas sludina kārtību, spēj pārvaldīt pati sevi un savu varu pār citiem.

Godīgai analīzei jāatzīst arī pretējā puse. Vairākos nacionālās identitātes un drošības jautājumos NA nostāja bijusi konsekventāka par daudzu konkurentu nostāju gadu desmitu garumā, un Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā padarīja vairākas partijas agrāk perifēriskās pozīcijas par Latvijas politikas vairākuma konsensu.

NA galvenā priekšrocība ir skaidrība par to, ko tā aizstāv. Tās galvenā problēma — nepietiekami pārliecinoša atbilde uz jautājumu, ko tā ar ilgstoši iegūto varu ir reāli izdarījusi.

Papildināts 16.10.2026: secinājums rakstīts 17.07.2026. Pēc vēlēšanām tas paliek spēkā, bet jautājums tagad jāuzdod no vājākas sarunu pozīcijas — sk. nodaļu "Desmit mandāti un partneris ar 41".

Pārbaudiet paši

Šā raksta secinājumi ir veidoti tā, lai lasītājs varētu atvērt tos pašus avotus.

Redakcijas piezīme

Šis ir analītisks, ne aģitācijas materiāls. Visiem politiskajiem spēkiem tiek piemērots viens standarts: skaitlis → avots → mehānisms → robeža → nozīme vēlētājam. Pierādījumu līmenis (A–D) vērtē pierādījumu ķēdi, ne partijas kvalitāti; kur publisks pierādījums nav atrasts, tas ir pateikts tieši.

Labots 17.10.2026: nodaļā "Sarunas, kas vēl nav sākušās" Edgars Tavars bija kļūdaini nosaukts par AS Saeimas frakcijas vadītāju. 14. Saeimā AS frakciju viņš vadīja opozīcijas laikā (LSM, 12.02.2025), bet kopš 2026. gada 28. maija ir ministrs; 4. oktobrī viņš bija AS līdzpriekšsēdētājs un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs.

Papildināts 16.10.2026: pēc 15. Saeimas vēlēšanām pievienota nodaļa "Desmit mandāti un partneris ar 41"; izlabotas divas faktu kļūdas (NA ministriju skaits Kariņa otrajā valdībā un Vitenberga ievēlēšana 14. Saeimā no NA saraksta); aizvērti robi G-005 un G-007, pievienoti G-008 un G-009. Papildinājuma datu slēgums: 2026. gada 16. oktobris.

Atjaunināts 17.07.2026: pievienoti politiķu portreti (G-006 aizvērts). Datu slēgums: 2026. gada 17. jūlijs; politiskā situācija līdz vēlēšanām var mainīties, īpaši abas atvērtās tiesvedības un PMIF lietas.

Pirms balsojat, noskaidrojiet ne tikai to, ko partija sola, bet arī to, kā tā darbojas. Demokrātijā uzticēšanās sākas ar sapratni. Pirms balsojat, ieslēdziet galvu — nevis emocijas.