No Sorosa granta līdz 168 miljoniem

Sorosa fonds–Latvija reģistrēts 1992. gada 25. jūnijā. 2014. gadā tas kļuva par «Fondu atvērtai sabiedrībai DOTS» (UR vēsturiskie nosaukumi).

Cik naudas fonds Latvijā ieguldīja, nav neatkarīgi pārbaudāms. DOTS pats raksta par vairāk nekā 65 miljoniem eiro divdesmit gados (fondsdots.lv). Fonda 2012. gada paziņojumā, ko citē viedokļraksts, minēti vairāk nekā 80 miljoni ASV dolāru (db.lv, 01.08.2018). Abi ir organizācijas apgalvojumi.

Detalizēts griezums ir par vienu gadu. Fonds 2012. gadā rakstiski atbildēja NRA, ka 2011. gadā izdalījis grantos 1 368 219 eiro. Delna saņēma 125 000 eiro, PROVIDUS — 250 000 eiro darbībai un 30 000 eiro projektiem. Mediju programmā žurnāls Ir saņēma 17 000 eiro, «Nekā personīga» veidotāji Red Dot Media — 50 000 eiro, manabalss.lv — 10 000 eiro (nra.lv, 26.01.2012). DOTS pats sev piedēvē arī politika.lv (2001), PielaikoPartiju.lv (2006), ManaBalss.lv (2011) un atbalstu Re:Baltica dibināšanai 2011. gadā (fondsdots.lv).

Bieži dzirdēts apgalvojums ir, ka Soross Latvijā «nopirka medijus», piemēram, laikrakstu «Diena». Tam neatradu nevienu apstiprinājumu. No 1993. līdz 2009. gadam «Dienu» kontrolēja zviedru Bonnier grupa, pēc tam laikraksts vairākkārt mainīja īpašniekus (Baltic Times; en.wikipedia). Sorosa fonds starp īpašniekiem nav minēts. Fonda saikne ar medijiem pierādāma tikai kā granti.

Alberta iela 13. Ar fondu saistīta arī viena adrese. 1997. gadā Latvijas valdība, Zviedrijas valdība un Sorosa fonds–Latvija dibināja Rīgas Juridisko augstskolu. Līgumā paredzēts, ka ēka Alberta ielā 13 augstskolai pāriet ar fonda dāvinājuma līgumu, bet zemi dod Latvijas valdība (likumi.lv).

Šodien Uzņēmumu reģistrā Alberta ielā 13 reģistrētas piecas šajā izpētē aplūkotās organizācijas: Fonds DOTS, PROVIDUS, Latvijas Transatlantiskā organizācija, Latvijas Cilvēktiesību centrs un «Gribu palīdzēt bēgļiem» (UR atvērtie dati). Kopīga adrese pati par sevi nepierāda organizatorisku saikni — tā var nozīmēt arī kopīgas telpas.

Fonds aiziet. 2014. gadā Atvērtās sabiedrības fondi Latvijas fondam piešķīra 2,5 miljonu eiro kapitālu, un fonds paziņoja, ka grantus vairs nepiešķirs (fondsdots.lv, 20.09.2014). DOTS bilance kopš tā laika sarukusi no 3,45 miljoniem (2014) līdz 1,62 miljoniem eiro (2025) (UR finanšu dati). 2023. gadā Atvērtās sabiedrības tīkls paziņoja, ka beigs finansēt lielāko daļu projektu Eiropas Savienībā (LSM, 15.08.2023).

DOTS 2025. gadā no valsts budžeta saņēma 94 562 eiro — galvenokārt SIF un Kultūrkapitāla fonda grantus un samaksu par dalību festivālā LAMPA (Valsts kases datne).

Dokumentēti ir četri gadījumi, kad cilvēki no šī tīkla nonāca politikā:

• Inese Voika — Delnas līdzdibinātāja, vēlāk 13. Saeimas deputāte («Attīstībai/Par!») (puaro.lv; saeima.lv).
• Lolita Čigāne — strādāja Sorosa fondā, Delnā un PROVIDUS, 2008–2010 vadīja Delnas valdi, vēlāk 10. un 12. Saeimas deputāte («Vienotība») (LSM).
• Vita Anda Tērauda — Sorosa fonda direktore 1995–2002, PROVIDUS dibinātāja direktore, 13. Saeimas deputāte (LSM).
• Liene Gātere — bijusī Delnas direktore, 2023. gadā Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre (LV portāls).

Visi četri nonāca liberāli centriskajās partijās. Taču tas nav vienas nometnes paradums. «Visu Latvijai!» sāka kā kustība 2000. gadā un 2006. gadā kļuva par partiju; 2010. gadā tās cilvēki ieguva sešas vietas Saeimā Nacionālās apvienības sarakstā (en.wikipedia). Ainārs Šlesers 2021. gadā vispirms nodibināja biedrību «Latvija pirmajā vietā» un tikai pēc tam partiju (LSM).

Vienas oficiālas skaitļu rindas par 20 gadiem nav. Ir divi avoti, kas skaita dažādas lietas.

Valsts kase rāda maksājumus no valsts budžeta, ieskaitot ES naudu, kas iet caur valsts budžetu. VID rāda, ko NVO pašas savos gada pārskatos ieraksta kā saņemtās dotācijas; tur ir arī pašvaldību nauda, tāpēc šī summa vienmēr ir lielāka. Avoti: LPA, 2011 (2009; 30 968 752 lati); LPA, 2019 (2018); NVO sektora monitorings 2023 (2021, 2022); LPA monitoringa ziņojums 2025 (2024); MK, 05.08.2026 (2024–2026).

Droši var teikt vienu: septiņos gados valsts budžeta maksājumi NVO vairāk nekā divkāršojās. Par 2006. un 2010.–2017. gadu salīdzināmu skaitli neatradu nevienā publiskā avotā.

Valdības datnē ir katrs maksājums katrai organizācijai no 2024. gada līdz 2026. gada 15. jūlijam. 2025. gadā 25 organizācijas saņēma katra vairāk par miljonu eiro, kopā 68,7 miljonus jeb 40,8 % (MK, 05.08.2026). Piecas lielākās:

Šis saraksts lielā mērā ir grāmatvedības klasifikācijas sekas. No 25 lielāko saņēmēju 68,7 miljoniem ap 18,7 miljoni ir ES un Atveseļošanās fonda projekti, ap 6,1 miljons — aprūpes iestāžu klientu pensijas un pabalsti, ko valsts pārskaita caur NVO, ap 5,1 miljons — vienreizēji valdības rīkojumi sportam, 4 miljoni — ar likumu noteikts ebreju kopienas restitūcijas maksājums, ap 4,2 miljoni — Ukrainas atjaunošanas projekti (aprēķins no Kases datnes). Ja neskaita pensijas, Sarkanais Krusts 2025. gadā saņēma 1,78 miljonus, nevis 6,53 miljonus.

«Liberālās NVO» — 1,1 %. Finanšu ministrijas klasifikācijā jomai «Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība» ir 1 % no naudas (FM prezentācija). Organizāciju dati to apstiprina. Delna, PROVIDUS, Latvijas Pilsoniskā alianse, DOTS, ManaBalss.lv, Latvijas Cilvēktiesību centrs, «Mozaīka», «Gribu palīdzēt bēgļiem», Sieviešu NVO sadarbības tīkls, Re:Baltica un Baltijas Mediju izcilības centrs 2025. gadā kopā saņēma 1,86 miljonus eiro jeb 1,1 % (aprēķins no Kases datnes).

Organizāciju līmenī aina ir dažāda:

• Latvijas Pilsoniskā alianse — lielākā saņēmēja šajā lokā: 867 920 eiro 2025. gadā. Lielākā daļa ir ES fondu projekti; 242 565 eiro ir Valsts kancelejas dotācija NVO un Ministru kabineta sadarbības padomes darbam (Valsts kases datne).
• PROVIDUS — 2025. gadā dotācijas un subsīdijas veidoja 223 811 no 399 513 eiro ienākumiem jeb 56 % (PROVIDUS gada pārskats 2025). 2010.–2011. gadā domnīcu galvenokārt finansēja Sorosa fonds (nra.lv, 2012). Šai organizācijai pāreja no Sorosa naudas uz publisko naudu ir dokumentēta.
• Delna — Kases datnē 312 107 eiro, bet no tiem 213 369 eiro ir ES/Vācijas finansēts projekts Uzbekistānā, ko Delna pati uzrāda kā ārvalstu naudu. Delnas ienākumi 2025. gadā bija 637 409 eiro (Delnas gada pārskats 2025).
• ManaBalss.lv — 2011. gadā Sorosa fonda grants 10 000 eiro. 2024. un 2025. gadā no valsts — nekas; 2025. gadā platforma ziņoja par bankrota draudiem (LSM, 23.09.2025). 2026. gadā Kultūras ministrija tās uzturētājam piešķīra 150 000 eiro (Valsts kases datne).
• Re:Baltica — 2024. gadā – 2026. gada jūlijā no valsts budžeta nesaņēma neko (Valsts kases datne).
• «Gribu palīdzēt bēgļiem» — lielākais finansētājs ir ANO Bēgļu aģentūra: 2025. gadā 226 404 no 307 355 eiro (GPB gada pārskats 2025).
• Latvijas Cilvēktiesību centrs un «Mozaīka» — tikai SIF NVO fonda granti: 39 949 un 37 295 eiro 2025. gadā (Valsts kases datne).

Konservatīvās NVO — gandrīz nulle. Asociācija «Ģimene», Latvijas vīru biedrība, «Vecāku alianse» un «Dzimtā valoda» 2024. gadā – 2026. gada jūlijā no valsts budžeta nesaņēma neko. Daugavas Vanagi Latvijā saņēma 716 eiro. Lielākā saņēmēja šajā lokā ir Latvijas Nacionālo karavīru biedrība — 30 566 eiro 2025. gadā no Aizsardzības ministrijas konkursa (Valsts kases datne). Vai šīs organizācijas vispār pieteicās SIF konkursiem, dati nerāda. Tāpēc no šīs atšķirības nevar secināt, vai tā ir diskriminācija vai pašu izvēle.

Viens struktūras jautājums ir pamatots arī tad, ja pārkāpums nav konstatēts.

Kopš 2024. gada Latvijas Pilsoniskajai aliansei ir konkursā iegūts Valsts kancelejas līgums par 200 000 eiro gadā. Par to alianse nodrošina NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes sekretariātu (Re:Check, 21.07.2026). Valsts kancelejas apkopojumā šī līguma efektivitātes ailē rakstīts «Nav norādīts» (VK apkopojums).

Padomes priekšsēdētāja vietnieks no NVO puses Georgs Rubenis 2022.–2024. gadā vadīja alianses padomi un ir Fonda PLECS valdes loceklis. Alianse un Fonds PLECS reģistrēti vienā adresē (MK padomes lapa; UR). Tātad organizācija, ko valsts algo padomes apkalpošanai, ir cieši saistīta ar cilvēkiem, kas padomē pārstāv NVO pusi. Pārkāpums nav konstatēts, bet interešu konflikta risks ir pārbaudāms jautājums.

Pašas atlīdzības par sēdēm, ar kurām sākās šīs vasaras skandāls, naudas ziņā bija nelielas: 21 334 eiro 2025. gadā un 854 eiro 2024. gadā (nra.lv, 16.07.2026). No 1. septembra tās atceltas (LSM, 01.09.2026). Premjera Andra Kulberga apgalvojumu, ka viena padomes sēde maksā ap 18 000 eiro, LSM Re:Check novērtēja kā «Nav taisnība» — tas ir 200 000 eiro gada līgums, izdalīts ar sēžu skaitu (LSM Re:Check, 03.08.2026).

Organizācijas savos pārskatos raksta par daudziem panākumiem. Neatkarīgi pārbaudāmu ir mazāk.

• ManaBalss.lv. Saeima 2018. gada 4. oktobrī ar 85 balsīm pret 3 pieņēma Satversmes grozījumus par atklātu Valsts prezidenta vēlēšanu. Tā bija ManaBalss iniciatīva ar vairāk nekā 10 000 parakstu (LSM). Platformas pašas skaitītais «likumus mainījušo iniciatīvu» skaits mainās: 2025. gada septembrī — 81, 2026. gada martā — 85, 2026. gada jūnijā — 118 (LV portāls, 25.09.2025; LV portāls, 08.06.2026). Tas ir organizācijas apgalvojums.
• Delna. Pēc pašas teiktā, divi tās priekšlikumi iekļauti 2022. gada Trauksmes celšanas likumā (delna.lv, 29.03.2022). Lobēšanas atklātības likums, kas pieņemts 2022. gada 13. oktobrī, LSM pārskatā par tā 15 gadu tapšanu Delnai un PROVIDUS nav piedēvēts (LSM, 13.10.2022). 2025. gadā Saeima lobētāju reģistra ieviešanu atlika par trim gadiem (LSM, 25.05.2025).
• Partnerības. Kopš 2024. gada 1. jūlija Latvijā var reģistrēt partnerību; līdz 2026. gada 1. jūlijam reģistrētas 925, no tām 314 viendzimuma (Jurista Vārds). Izšķirošais bija Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums lietā, ko ierosināja privātpersona (likumi.lv). «Mozaīkas» loma bija interešu aizstāvība un atsevišķas tiesvedības.
• Re:Baltica. Pēc Re:Baltica un LTV publikācijām par neirologu Veselības inspekcija viņam noteica sodu un uz sešiem mēnešiem aizliedza praksi, prokuratūra atjaunoja izbeigtu kriminālprocesu (LSM, 21.09.2025).
• «Dzimtā valoda». Vienīgā NVO šajā periodā, kas panāca valsts referendumu: 2011. gadā savākti 187 378 paraksti, un 2012. gada 18. februārī 74,80 % balsoja pret krievu valodu kā otro valsts valodu (lv.wikipedia, CVK dati).
• Latvijas vīru biedrība. Kopš 2021. gada piecas parakstu vākšanas par Satversmes 110. panta ģimenes definīciju; labākajā savākti 58 222 paraksti no vajadzīgajiem 154 868 (LSM).

Ka NVO finansējumu valsts uzrauga sadrumstaloti, atzīst pati valsts — un tas atkārtojas desmit gadus.

• 2016. Valsts kontrole: Sabiedrības integrācijas fonds ne vienmēr nodrošina vienotu projektu vērtēšanu (lrvk.gov.lv).
• 2021. Valsts kontrole: četras sporta federācijas vienus un tos pašus izdevumus iesniedza gan Olimpiskajai komitejai, gan Sporta federāciju padomei; mērķi nav izmērāmi (LV portāls, 28.06.2021).
• 2026. PwC audits: SIF gan sadala naudu, gan pats īsteno projektus — lomu konflikts (PwC audits, km.gov.lv). Finanšu ministrija: 313 NVO saņem naudu no trim vai vairāk ministrijām (FM prezentācija); 22,9 miljoni eiro 453 organizācijām nav piesaistīti nevienam projektam vai pakalpojumam (MK, 05.08.2026).

Sports. Sports ir lielākā valsts NVO naudas programma: 2025. gadā 20,6 miljoni eiro (Valsts kancelejas prezentācija). Divu lielāko federāciju valdēs ir bijušās valsts augstākās amatpersonas. Latvijas Basketbola savienības valdē ir bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis — federācija 2025. gadā saņēma 6,3 miljonus eiro. Latvijas Hokeja federācijas valdē ir bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis — 1,38 miljoni eiro (UR amatpersonu dati; LSM; LSM; Valsts kases datne). Tas pats par sevi nav pārkāpums. Taču ministrijas apkopojumā abām federācijām — tāpat kā visām pārējām — rezultatīvais rādītājs ir viens un tas pats: «95 atzītās sporta federācijas» (VK apkopojums). Ko valsts par katras federācijas naudu saņem, publiski izmērīts nav.

Vājākā kontrole ir tur, kur ir lielākā nauda. Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Bērnu fonds 2025. gadā kopā saņēma ap 9,3 miljonus eiro par valsts deleģētiem pakalpojumiem. Ministriju apkopojumā rezultatīvā rādītāja ailē visām trim ir domuzīme (VK apkopojums).

Taču kontroles instrumenti pastāv un tiek lietoti. 2026. gada 13. jūlijā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava vienpusēji lauza ministrijas memorandus ar «Gribu palīdzēt bēgļiem» un Sieviešu NVO sadarbības tīklu. Kultūras ministrs Nauris Puntulis apturēja tīkla ES projektu — 246 754,52 eiro, no kuriem izmaksāti 74 000 eiro. Lēmuma pamatā bija Finanšu ministrijas revīzijas starpziņojums (LSM, 14.07.2026; KM prezentācija). Galīgo revīzijas slēdzienu līdz 16. oktobrim neatradu.

Arī apgalvojums, ka NVO priekšvēlēšanu laikā nav nekādu ierobežojumu, nav precīzs. NVO var aģitēt kā «nesaistītā persona», bet apmaksātai aģitācijai ir griesti — 11 700 eiro 2026. gadā — un pienākums ziņot KNAB (Priekšvēlēšanu aģitācijas likums; LV portāls). Neierobežots paliek tas, kas nav apmaksāta reklāma: paziņojumi, pētījumi un komentāri medijos.

Līdzdalības organizāciju nauda ir projektu nauda. Jau 2011. gada LPA pārskatā par būtisku draudu NVO sektora finanšu stabilitātei nosaukti «laika posmi starp viena ārvalstu finanšu palīdzības instrumenta programmas noslēgumu un nākamās programmas uzsākšanos» (LPA, 2011).

Piecpadsmit gadus vēlāk aina ir līdzīga. NVO fonda apjoms 2026. gadā ir 2,5 miljoni eiro, bet pieejami tikai 491 366 eiro, jo turpinās divu gadu «Makro» projekti (LPA, LV portāls, 15.10.2025). ManaBalss.lv — organizācija ar skaidrāko pierādāmo rezultātu — 2025. gadā ziņoja par bankrota draudiem (LSM, 23.09.2025) un 2026. gadā saņēma 150 000 eiro no Kultūras ministrijas.

Ziedot cilvēki sāk vairāk. NVO saņemtie ziedojumi 2020.–2024. gadā pieauga no 58,8 līdz 110,7 miljoniem eiro; lielākais lēciens bija 2022. gadā, atbalstot Ukrainu. Taču ziedojumus saņem tikai 17,5 % aktīvo biedrību un nodibinājumu (LPA monitoringa ziņojums 2025, VID dati). Ziedojums nav tas pats, kas līdzdalība. Cik cilvēku Latvijā paši iesaistās NVO vai brīvprātīgajā darbā, šajā izpētē nav mērīts.

Valdība augustā Finanšu ministrijai uzdeva sagatavot priekšlikumus, kā palielināt privātā sektora līdzdalību NVO finansēšanā, arī ar nodokļu instrumentiem ziedotājiem (MK, 05.08.2026). Publiskus priekšlikumus līdz 16. oktobrim neatradu.

Stāsts par Sorosu kā sākuma finansētāju ir pierādāms. Stāsts par to, ka šīs organizācijas tagad «dzīvo no valsts naudas», attiecas uz dažām no tām — PROVIDUS, Pilsoniskā alianse, no 2026. gada ManaBalss.lv —, bet ne uz visām. Re:Baltica no valsts nesaņem neko, Delnai un «Gribu palīdzēt bēgļiem» lielākā daļa naudas nāk no ārvalstīm.

Lielākā problēma, ko rāda dati, nav kāda viena NVO grupa. Tā ir sistēma, kurā valsts gadā izdala 168 miljonus eiro bez vienotiem kritērijiem un bieži bez izmērāmiem rezultātiem. Premjers to atzina augustā. Ministrijām uzdots apkopot, kas un par ko saņem. Rezultāts vēl nav publisks.