Politika · Latvija · 2026

"Apvienotais saraksts": viens nosaukums biļetenā, četri varas līmeņi aiz tā

Kas šajā konstrukcijā faktiski pieņem lēmumus — un kurš ir identificējams kā atbildīgais, ja kaut kas neizdodas?

Jānis Knēziņš · Publicēts: 16.07.2026 · Faktu bāze fiksēta: 16.07.2026 · Papildināts: 17.10.2026

Trīs partijas. Desmit publiskoti valdes locekļi (kopš 02.10.2026 Uzņēmumu reģistrā — 11). Divi līdzpriekšsēdētāji. Viens premjers, kurš nav nevienas partijas biedrs (labots 17.10.2026: iepriekš bija rakstīts "kura dalībpartijas biedra statuss nav publiski apstiprināts").

Vēlēšanu biļetenā tas viss ir paslēpts zem viena nosaukuma un viena numura — "Apvienotais saraksts", saraksts Nr. 7.

Šis raksts nav par saukļiem. Tas ir par mehānismu: kurš izvēlas kandidātus, kurš pārvalda naudu, kurš izvirza ministrus — un pie kura durvīm vēlētājs var pieklauvēt, kad sistēma nestrādā. Kopš 2026. gada 28. maija šis jautājums vairs nav teorētisks: apvienība ir valdības kodolā, un tās lēmumi maksā reālu naudu no reāla budžeta.

1. vizuālis. Ātrais rentgens: skaitļiem pievienota pierādījumu robeža; "nav publiski apstiprināts" nav sinonīms "bezpartejisks".

Avoti: CVK; MK; AS publiskotā valde (C robeža) · Datu slēgums: 2026-07-16

Seši skaitļi, kas jāzina pirms lasīšanas

Katrs no šiem skaitļiem tālāk tekstā tiek atvērts tikai vienu reizi — kopā ar avotu un ar robežu, aiz kuras pierādījums beidzas.

Juridiskais apvalks: cik vecs ir "jaunais" zīmols?

2022. gada vēlētājam "Apvienotais saraksts" izskatījās pēc jauna piedāvājuma. Juridiskā vēsture stāsta garāku stāstu — bet ar vienu būtisku atrunu par to, ko šī izpēte var un ko nevar pierādīt.

Ko apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija bez šaubām: pilnais nosaukums ir "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija", un ar šo nosaukumu trīs partijas kopā kandidēja 2022. gadā un kandidē 2026. gadā. Tas ir A līmeņa fakts.

Ko apgalvo sekundārie apkopojumi, bet neapstiprina tiešs dokuments: ka reģistrācijas numurs 50008221771 pieder juridiskai personai, kas reģistrēta jau 2014. gadā, 2021. gadā saukta "Reģionu Spēks" un pašreizējo nosaukumu ieguvusi 2022. gada jūlijā. Tiešais Uzņēmumu reģistra vēsturiskais izraksts šajā izpētē nav iegūts. Tāpēc juridiskās nepārtrauktības ķēde šeit ir auditēta darba hipotēze ar C līmeņa robežu, nevis galīgs spriedums — un tā ir reģistrēta kā atklāts datu robs G-001.

Papildināts 17.10.2026: Uzņēmumu reģistra atvērtie dati šo ķēdi apstiprina A līmenī. Reģistrācijas numurs 50008221771 reģistrēts 2014. gada 12. martā. Līdz 2021. gada 13. janvārim tā nosaukums bija "Latvijas Reģionu Apvienība", līdz 2022. gada 7. jūlijam — "Reģionu Spēks". Nosaukumu maiņas lēmumi un statūti šai papildināšanai nav skatīti, tāpēc G-001 ir aizvērts daļēji.

2. vizuālis. Juridiskā laika līnija. Punktētā robeža nav aizpildīta ar minējumu: trūkstošais UR izraksts ir atzīmēts, ne izdomāts.

Avoti: CVK 2022/2026; sekundārais apkopojums; Missing Data G-001 · Datu slēgums: 2026-07-16

Ko tas nozīmē vēlētājam? Ja organizācija maina nosaukumu, tas nenozīmē, ka katra saite un atbildības ķēde automātiski ir tā pati. Jautājiet pēc dokumenta, datuma un konkrētā subjekta — ne pēc zīmola.

Trīs partijas zem viena zīmola

Katra dalībpartija kopīgajā konstrukcijā ienes ko citu. Latvijas Reģionu Apvienība — reģionālo politiķu tīklu un līdzpriekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu. Latvijas Zaļā partija — otru līdzpriekšsēdētāju Edgaru Tavaru un ilgāku pieredzi valsts mēroga partiju apvienībās. Liepājas partija — Liepājas politisko asi, Uldi Sesku un bijušo premjeru Māri Kučinski.

Šis uzskaitījums apzināti nerāda, kura partija "kontrolē" sarakstu. Kontrole ir juridisks un faktisks jautājums, kam vajadzīgi statūti, pārstāvības tiesības, balsojumi un protokoli. Publiski pieejamais rāda vairākus varas centrus — ne vienu droši identificētu komandpunktu. Smiltēna un Tavara publiski aprakstītās pārstāvības tiesības ir plašākas nekā pārējiem valdes locekļiem, taču pilns lēmumu pieņemšanas mehānisms būtu jāpārbauda statūtos un UR dokumentos, kas nav iegūti.

Vadošo personu ceļš uz šo sarakstu nav taisna līnija. Tā ir rotācija — un tā ir dokumentēta:

Labots 17.10.2026: tabulā bija rinda par Ilzi Ortveinu ("KPV LV saraksts → AS saraksts, 2018–2022", A līmenis). 2018. gada Saeimas vēlēšanu sarakstos viņas nav — tas pārbaudīts visos 16 sarakstos LSM vēlēšanu datubāzē, tostarp KPV LV 114 kandidātu sarakstā. 2022. gadā viņa kandidēja AS sarakstā kā LRA biedre. Rinda izņemta. Precizēts arī Dida Šmita ceļš: no KPV LV frakcijas viņš izstājās 2019. gada 13. jūnijā, nevis 2020. gadā, un 2025. gada 12. februārī izstājās arī no AS frakcijas.

Piezīme, kas tabulā svarīgāka par pašiem vārdiem: kandidēšana kādas apvienības sarakstā nav automātiski partijas biedra maiņa. Avota dati šīs kategorijas — partija, frakcija, apvienība, saraksts — nošķir katrai rindai atsevišķi.

3. vizuālis šajā lapā (paketes 5. vizuālis). Politiķu rotācija: partijas, frakcijas, apvienības un kandidātu saraksta maiņa nošķirtas pa kategorijām.

Avoti: 03_POLITICAL_MIGRATION.csv; CVK · Datu slēgums: 2026-07-16

Ko tas nozīmē vēlētājam? Nosaukums uz biļetena nav organizācijas shēma. Lai saprastu atbildību, jāskatās atsevišķi uz juridisko apvienību, trim partijām, frakciju, valdību un saistītajām biedrībām.

Kas faktiski vada?

Formālā karte sākas ar apvienības valdi un abiem līdzpriekšsēdētājiem. Valdības līmenī tā turpinās pie premjera un trim AS ministriem: kopš 2026. gada 28. maija Andris Kulbergs vada Ministru kabinetu, Māris Kučinskis ir finanšu ministrs, Edvards Smiltēns — tieslietu ministrs, Edgars Tavars — viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs. Šo faktu tieši apstiprina Ministru kabinets, un tas ir A līmenis. Saeimā ķēdei pievienojas AS frakcija.

Papildināts 17.10.2026: Uzņēmumu reģistra atvērtie dati apstiprina, ka patstāvīgas pārstāvības tiesības apvienībā ir tikai Smiltēnam un Tavaram; pārējie valdes locekļi to var pārstāvēt tikai vismaz sešatā (A). 2026. gada 2. oktobrī valdē ierakstīts arī Kulbergs, tāpēc valdē tagad ir 11 cilvēku. Sk. nodaļu "41 mandāts un atbildība".

Bet vienā punktā karte apraujas: kandidātu atlasē katrai dalībpartijai ir sava iekšējā vadība, taču izmantotajos publiskajos avotos nav atrodami kandidātu rekomendētāji pilnā 125 personu griezumā. Tas ir robs G-002 — tāpēc no šā audita avotiem nevar noteikt, kura institūcija apstiprināja katru konkrēto kandidātu.

Varas tīkls. Pelēka līnija nozīmē dokumentētu saiti, nevis vērtējumu par ietekmes stiprumu. Neformāla ietekme tīklā nav zīmēta kā fakts.

Avoti: 07_POWER_NETWORK.csv; CVK; MK · Datu slēgums: 2026-07-16

Ko tas nozīmē vēlētājam? Prasiet ne tikai "kura partija?", bet arī "kura institūcija pieņēma lēmumu un ar kādu balsu vairākumu?".

Pīlēna ietekmes evolūcija: iniciators bez amata

Ulda Pīlēna vārda nav apvienības publiskotajā desmit cilvēku valdē.

Pīlēns bija būtisks 2022. gada kopīgā saraksta iniciators un 2023. gadā — AS izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts. Iniciatora statuss tomēr nav tas pats, kas pašreizējs amats vai dokumentētas balsstiesības.

Auditā nav atrasts pietiekams publisks pierādījums, ka Pīlēns 2026. gada jūlijā piedalās valdes lēmumos, kandidātu apstiprināšanā vai valdības darbā. Nav arī pietiekama pierādījuma pretējam — ka viņam neformālas ietekmes nav vispār. Tāpēc apzīmējums "pelēkais kardināls" šajā rakstā netiek lietots kā autora fakts. Korektais secinājums ir šaurāks: vēsturiskā loma ir dokumentēta; pašreizējā neformālā loma paliek atvērts jautājums (G-003), ko varētu precizēt apvienība, pats Pīlēns vai jauni dokumentēti avoti.

Papildināts 17.10.2026: Pīlēns 2026. gada vēlēšanās nekandidēja (CVK). Pēc LSM ziņotā, biedrības "Latvijas Restarts" (agrāk "Apvienotais Latvijas saraksts") vadību no Pīlēna pārņēma Kulbergs (LSM, 16.05.2026). Pīlēna pašreizējā loma joprojām nav dokumentēta (G-003).

Ko tas nozīmē vēlētājam? Ietekmi vērtējiet pēc dokumentējamiem lēmumiem, amatiem un atbildības — nevis pēc reputācijas vai medijos atkārtota apzīmējuma.

Liepājas politiskā ass

Pīlēnu, Sesku un Kučinski saista Liepājas politiskā un profesionālā vide. Saikne pati par sevi nav pārkāpums — un tieši tāpēc ar to jāapietas precīzi.

Liepājas SEZ oficiālajā pārvaldības lapā Uldis Sesks 2026. gada 16. jūlijā norādīts kā SEZ valdes priekšsēdētājs. Tas ir koleģiālas institūcijas amats; formulējums "Sesks kontrolē SEZ" šajā rakstā netiek lietots, jo no amata nosaukuma vien šādu secinājumu izdarīt nevar. Māra Kučinska oficiālā biogrāfija rāda vēlētās politiskās karjeras sākumu 1994. gadā, kad viņš ievēlēts Valmieras pilsētas domē; no 1996. līdz 2003. gadam viņš bija domes priekšsēdētājs. Kopš 2026. gada 28. maija Kučinskis ir finanšu ministrs. Tas nošķir vēlētu politisku amatu no iepriekšējas profesionālās darbības un neļauj veidot maldinošu "mūžīgā politiķa" tēlu.

Pilna UPB, Liepājas pašvaldības un SEZ publisko iepirkumu analīze nav veikta (robs G-007). Tāpēc raksts neizdara secinājumu par interešu konfliktu — ne apstiprinošu, ne attaisnojošu. Mezgli ir parādīti; spriedums prasa datus, kuru vēl nav.

Papildināts 17.10.2026: Sesks 2026. gada vēlēšanās nekandidēja (CVK) un 17. oktobrī joprojām norādīts kā Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs. Kučinskis ievēlēts Kurzemē, bet sarakstā viņu apsteidza Linda Matisone.

Ko tas nozīmē vēlētājam? Reģionāls tīkls var dot kompetenci un kapacitāti. Tieši tāpēc tam ir pienākums īpaši skaidri dokumentēt lēmumus, iepirkumus un atbildību.

125 profili: ko CVK pasaka un ko nepasaka

CVK 2026. gada AS sarakstā ir 125 kandidāti — katrs ar apgabalu, sākuma vietu, deklarēto amatu un tiešu profila saiti. 42 no viņiem jeb 33,6% atkārtojas no AS 2022. gada Saeimas saraksta, kurā bija 115 kandidātu. Vēl 10 jeb 8,0% bija AS 2024. gada Eiropas Parlamenta sarakstā. No deklarētajiem amatiem 31 ierakstā atpazīts pašvaldības vai reģionālās pārvaldes amats un 31 — valsts pārvaldes, Saeimas vai ministrijas amats. Kopējā konkurence: 14 saraksti ar 1433 kandidātiem aktuālajā CVK skatā (sākotnējā 4. jūlija paziņojumā bija 1434; atšķirību rada atjaunināšanas datums).

Un tagad tas, ko CVK nepasaka — un ko neviens cits publiski nav pateicis. CVK nepublicē kandidāta formālo partijas biedra statusu. Šajā izpētē publiski apstiprināta piederība ir atzīmēta tikai atsevišķām vadošām personām; 121 kandidātam statuss paliek "nav publiski apstiprināts". Tas nenozīmē, ka 121 kandidāts ir bezpartejisks. Tas nozīmē, ka pilna LRA/LZP/Liepājas partijas/bezpartejisko proporcija no šajā auditā izmantotajiem publiskajiem datiem nav aprēķināma.

4. vizuālis. Kandidātu izcelsme. Lielais "nezināms" lauks ir datu kvalitātes rezultāts, ne politisks secinājums.

Avoti: CVK 2022, EP 2024, SV2026 · Datu slēgums: 2026-07-16

Ko tas nozīmē vēlētājam? Pilns kandidātu saraksts ir publicēts; pilna partijas biedru proporcija — nav. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt, un otro nedrīkst izlikties zinām.

Papildināts 17.10.2026: no 125 kandidātiem ievēlēts 41. TV3 (6.10.2026) frakciju sadala tā: LRA — 19 deputāti, LZP — 13, biedrība "Latvijas Restarts" — 6, Liepājas partija — 3. Tas ir mediju sadalījums, nevis oficiāls biedru saraksts, tāpēc robs G-002 paliek daļēji atvērts.

Nauda: valsts finansējums kā dominējošais ieņēmumu avots

2023. gadā valsts finansējums veidoja 700 141 no 701 001 eiro AS apvienības ieņēmumos jeb aptuveni 99,9%.

KNAB gada pārskati ļauj šo ainu reproducēt pa gadiem — datubāzē ir 20 pārskatu ieraksti par 2021.–2025. gadu un 2650 ziedojumu rindas:

AS apvienības juridiskā persona; dalībpartiju (LRA, LZP, Liepājas partijas) atsevišķie pārskati — KNAB deklarāciju datubāzē. Atsevišķiem agrāko gadu HTML pārskatiem tabula nebija pieejama; šie lauki atstāti tukši, ne aizpildīti ar nullēm.

2025. gada struktūra: valsts finansējums 778 545 eiro jeb 91,6%, ziedojumi 11 442 eiro jeb 1,3%, biedru naudas 0 eiro, citi ieņēmumi 59 774 eiro jeb 7,0%.

5. vizuālis šajā lapā. No katriem 100 eiro AS 2025. gada ieņēmumos 91,6 eiro bija valsts finansējums.

Avots: KNAB AS 2025. gada pārskats · Datu slēgums: 2026-07-16

KNAB publiskie avoti dokumentē 25 215,84 eiro summu divos secīgos procesa posmos. 2022. gada paziņojumā KNAB norādīja, ka apvienība 2020. gadā par šo summu pārsniedza procentuālo limitu, ko vienam valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķim noteica attiecīgā laika regulējums; apvienība lēmumu bija pārsūdzējusi KNAB priekšniekam. Tajā pašā paziņojumā KNAB norāda, ka šo summu toreiz no apvienībai piešķirtā finansējuma arī ieturēja (precizēts 17.10.2026). KNAB aktuālajā valsts finansējuma uzskaitē norādīts, ka 2025. gada 27. jūnijā tā pati summa ieturēta no piešķirtā finansējuma kā savlaicīgi neatmaksāti pretlikumīgi izlietoti līdzekļi. Tas ir administratīvs partiju finansēšanas process, nevis kriminālprocess, un pats par sevi nepierāda korupciju. Publiski izmantotajos avotos nav pilna lēmumu un pārsūdzības dokumentu ķēde, tāpēc summu šeit neuzskaita kā divus atsevišķus pārkāpumus un nenosauc konkrētu amatpersonu, kas pieņēma sākotnējo izlietojuma lēmumu.

Par saistītajām biedrībām raksts apzināti izsakās šauri. Biedrībām un politiskajām partijām ir atšķirīgi tiesiskie un pārskatu režīmi; pilnie biedrību gada pārskati nav iegūti (robi G-004, G-011). No režīmu atšķirības vien nevar secināt pārkāpumu — un šis raksts to nesecina.

Ko tas nozīmē vēlētājam? Augsta valsts finansējuma daļa pati par sevi nav pārkāpums. 2025. gadā 91,6% AS apvienības ieņēmumu veidoja valsts finansējums, tāpēc tā izlietojuma disciplīna ir tieši sabiedriski nozīmīga.

Solījumi pret rezultātiem: kāpēc šeit nav "izpildes procenta"

Solījumu reģistrā ir 25 ieraksti: 15 būtiski 2022. gada programmas formulējumi un 10 precīzi 2026. gada programmas formulējumi — katrs ar avotu, termiņu un statusu.

Atbilde uz jautājumu "cik procentus solītā AS ir izpildījis?" šā audita ietvarā ir: pilns indekss nav reprezentatīvi aprēķināms. Pilns 14. Saeimas balsojumu un budžeta šķērsgriezums nav pabeigts (robs G-006), skaitliski vērtējami šobrīd ir tikai divi solījumi, un "procesā" automātiski nesaņem pusi punkta. Tāpēc šā audita datu kopums neļauj pamatot pilnu AS solījumu izpildes procentu.

6. vizuālis šajā lapā. Solījumu panelis: "procesā" automātiski nesaņem 0,50 punktus; nepietiekami dati netiek iekļauti indeksā.

Avoti: CVK 2022/2026 programmas; solījumu reģistrs · Datu slēgums: 2026-07-16

Ko tas nozīmē vēlētājam? Solījuma teksts, mēģinājums to īstenot un rezultāts ir trīs atsevišķi pārbaudes objekti. Bez šī nodalījuma "izpildes procents" ir retorika, ne analīze.

Kulberga izpildes tests: premjera paša kritērijs, piemērots premjeram

Kulberga valdība 2026. gada 12. jūnijā vienojās par katra ministra trim galvenajiem darbiem un sasniedzamajiem rezultātiem, ieviešot regulāru izpildes uzraudzību. Tas ir pārbaudāms pārvaldības standarts: mērķim vajadzīgs termiņš, atbildīgais un izmērāms rezultāts.

Šis raksts piemēro valdības kritēriju pašai valdībai. Ministru kabinets 2026. gada 9. jūlijā ziņoja, ka trīs prioritārie darbi ir pilnībā izpildīti, bet pārējie sākti vai daļēji izpildīti. Tajā pašā paziņojumā norādīts, ka noslēgts "Drone Deal" līgums sadarbībai ar Ukrainu, paredzot spēju analīzi, apmācības un nepieciešamo sistēmu iegādi. Tas apstiprina līgumu un plānotos nākamos soļus, nevis pats par sevi pierāda, ka pretdronu sistēmas jau ir iegādātas, pieņemtas vai integrētas NBS. Arī agrāk publiski minētais patvertņu programmas skaitlis "509 finansēti projekti, viens realizēts" šajā auditā nav apstiprināts projekta līmeņa reģistrā (G-009).

2026. gada 14. jūlijā valdība pilno rīcības plānu neapstiprināja. LSM ziņoja, ka plānā bija 215 pasākumi, no tiem 61 prioritārs, un ka daļai pasākumu nebija seguma esošajā budžetā; precizēto plānu bija paredzēts skatīt nākamajā nedēļā. Šis notikums neatceļ MK 9. jūlija pašnovērtējumu par trim izpildītām prioritātēm, bet ierobežo plašāku secinājumu par visas deklarācijas pārvēršanu finansētos un izpildāmos darbos.

Papildināts 17.10.2026: 21. jūlijā valdība apstiprināja precizēto rīcības plānu — 150 pasākumi, vēl 35, ja tiem tiks atrasts papildu finansējums, un kopā 61 prioritārais pasākums (LV portāls, 21.07.2026). Pēc vēlēšanām AS sola jaunu, īsāku deklarāciju; sk. nodaļu "41 mandāts un atbildība".

7. vizuālis šajā lapā. Kulberga izpildes tests: dokumenta esamība ir A līmeņa fakts; rezultāta statuss prasa atsevišķu pierādījumu.

Avoti: MK deklarācija; MK 2026-07-09 pārskats; LSM 2026-07-14; Missing Data G-009/G-010 · Datu slēgums: 2026-07-16

Ko tas nozīmē vēlētājam? Valdības pašas kritērijs ir labs instruments — mērķis, termiņš, atbildīgais, finansējums, rezultāts. Kamēr trūkst kāda no šiem laukiem, "izdarīts" nav auditējams statuss. Ne opozīcijai, ne valdībai.

Kaimiņa vēsturiskā mācība

Artuss Kaimiņš. Vēsturisks salīdzinājums — nav pašreizējā "Apvienotā saraksta" sastāvdaļa.

Foto: Saeima/MK (Flickr, CC BY-SA 2.0)

Artuss Kaimiņš šajā rakstā ir vēsturisks salīdzinājums, ne pašreizējā AS sastāvdaļa — un to nedrīkst pārprast.

2014. gadā viņa publiskā atpazīstamība palīdzēja LRA sasniegt vēlētājus, kurus partija pati nebūtu sasniegusi. Pēc ievēlēšanas individuālais, konfrontējošais stils sadūrās ar frakcijas disciplīnu; Kaimiņš aizgāja no LRA vides un bija starp KPV LV veidotājiem. Mācība nav tāda, ka spilgta personība vienmēr sagrauj partiju. Mācība ir šaurāka: auditorija, kandidātu saraksts, frakcija un stabila organizācija ir četras dažādas lietas. Šo pašu testu drīkst piemērot arī profesionāļu spārnam — un premjeram, kurš nav nevienas partijas biedrs (labots 17.10.2026).

Ko tas nozīmē vēlētājam? Atpazīstamība palīdz iegūt balsis. Ilgtermiņa atbildību rada noteikumi, lēmumu procedūra un spēja noturēt organizāciju kopā pēc konflikta.

Kurš uzņemas atbildību?

Atbildības izšķīšana nav pierādīts AS nolūks. Tā ir strukturāls risks, kas rodas, kad viens zīmols apvieno vairākas partijas, frakciju, ministrus un biedrību, bet lēmuma dokumentā nav redzams konkrētais atbildīgais.

Praktiskā matrica, ar kuru šo risku pārbaudīt:

Ko tas nozīmē vēlētājam? Katram publiskam solījumam un lēmumam jābūt iespējams pievienot atbildīgās institūcijas un personas vārdu. Ja tas nav iespējams — nepilnīgs ir pats atbildības mehānisms, un tas ir atsevišķs, analītiski nozīmīgs secinājums.

Ko vēlētājam pārbaudīt — septiņi jautājumi

• Vai kandidāta formālā partijas piederība ir publiski apliecināta, nevis pieņemta no saraksta nosaukuma?
• Vai solījumam ir termiņš, atbildīgais un finansējuma avots?
• Vai "izdarīts" nozīmē pieņemtu lēmumu, iztērētu naudu vai sasniegtu rezultātu?
• Vai KNAB lēmumi ir aprakstīti precīzā juridiskā statusā — administratīvs ieturējums nav kriminālprocess?
• Vai biedrību un partiju finanses nav sajauktas vienā tabulā?
• Vai apgalvojums par neformālu ietekmi balstās dokumentētā lēmumā, ne reputācijā?
• Vai kandidātu un sarakstu skaits pārbaudīts aktuālajā CVK skatā ar datumu?

41 mandāts un atbildība: 15. Saeimas vēlēšanas un jaunās valdības veidošana

Papildinājums, 17.10.2026. Šī nodaļa pievienota pēc vēlēšanām. Pārējais raksta teksts atspoguļo publicēšanas brīža (16.07.2026) faktu bāzi. Divas faktu kļūdas izlabotas: Kulberga partijas statuss un Ilzes Ortveinas rinda rotācijas tabulā. Precizēts Dida Šmita ceļš un KNAB 2022. gada ieturējums. Vietās, kur raksts runāja par nākotni, pievienotas datētas norādes uz šo nodaļu.

Raksta jautājums bija, kurš šajā konstrukcijā ir identificējams kā atbildīgais, ja kaut kas neizdodas. 3. oktobrī vēlētāji šo jautājumu padarīja asāku. Premjers, lielākā Saeimas frakcija un vairāk nekā trešdaļa balsu tagad ir vienas apvienības rokās. Atrunām par traucējošiem partneriem paliek mazāk vietas — to saka arī paši AS līderi.

Rezultāts: rekords mandātos un procentos, ne balsīs

"Apvienotais saraksts" ieguva 283 892 balsis jeb 35,29% un 41 mandātu. 2022. gadā tam bija 100 631 balss, 11,01% un 15 mandāti. Balsu skaits pieauga 2,8 reizes jeb par 183 261, mandātu skaits — par 26 (aprēķins no CVK datiem). CVK oficiālos rezultātus apstiprināja 16. oktobrī; mandātu sadalījums un ievēlētie deputāti salīdzinājumā ar provizoriskajiem rezultātiem nemainījās, bet nelielas neprecizitātes skaitļos tika labotas (LSM).

Avots: CVK, 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti (dati atjaunināti 16.10.2026). Procenti no derīgajām vēlēšanu aploksnēm. Kopā 100 mandātu.

4. un 5. oktobrī LSM un LETA rakstīja par rekordu. Pārbaudot CVK arhīvu, rekords ir divos rādītājos no trim. 41 mandāts ir visvairāk, ko viens saraksts ieguvis kopš 1993. gada. Līdz šim visvairāk bija "Latvijas ceļam" 1993. gadā (36), "Vienotībai" 2010. gadā (33) un "Saskaņas centram" 2011. gadā (31). Arī 35,29% ir augstākais procents: "Latvijas ceļam" bija 32,41%, "Vienotībai" — 31,22% no derīgajām aploksnēm (CVK arhīva tabulā, kur pamats ir derīgās vēlēšanu zīmes, — 31,90%). Balsu skaitā rekorda nav. "Latvijas ceļš" 1993. gadā saņēma 362 473 balsis, "Vienotība" 2010. gadā — 301 429. AS ar 283 892 balsīm ir trešajā vietā. LSM salīdzinājums ar starpkaru Saeimām (LSDSP 1925. gadā — 32 vietas) šai papildināšanai primārajā avotā nav pārbaudīts.

Rekords iegūts pie zemākās aktivitātes kopš neatkarības atjaunošanas: nobalsoja 51,79% vēlētāju. No visiem 1 557 615 balsstiesīgajiem par AS nobalsoja aptuveni 18 no 100 (aprēķins no CVK datiem). Tas nemaina mandātu skaitu. Bet tas jāzina, vērtējot Valsts prezidenta 6. oktobra teikto, ka Kulbergam ir "plašs tautas mandāts" (LV portāls).

Vasarā AS atbalsts auga gandrīz katru mēnesi. SKDS aptaujās visu respondentu vidū tas bija 9,8% jūnijā, 12,2% jūlijā, 15,2% augustā un 14,4% septembrī (LSM). Aptaujās ir arī neizlēmušie, tāpēc šie skaitļi nav tieši salīdzināmi ar vēlēšanu procentu. Vēlēšanu dienas aptauja (LETA, LSM, RSU) rādīja 35,6% — tuvu galarezultātam.

AS bija pirmā četros apgabalos no pieciem. Kurzemē par to nobalsoja gandrīz katrs otrais, kas piedalījās vēlēšanās. Latgalē pirmā bija "Latvija pirmajā vietā" (29,07%). Tā uzvarēja arī visās sešās pašvaldībās, kur AS nebija pirmā: Augšdaugavas, Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes novadā, Daugavpilī un Rēzeknē (CVK; LSM, 4.10.2026).

Kas tika Saeimā

Avots: CVK, ievēlētie deputāti, galīgajā secībā pēc vēlētāju atzīmēm (dati atjaunināti 16.10.2026).

Kulbergs saņēma 59 108 "plusiņus" — visvairāk no visiem 100 ievēlētajiem deputātiem. Tas ir aptuveni 70% no AS vēlētājiem Rīgā. Otrajā vietā ir Jūlija Stepaņenko ("Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši", 29 898), trešajā — Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā", 25 324). Daļas ziņā tas nav rekords: pēc LETA aprēķina, 2022. gadā "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs saņēma plusus no 71,5% sava saraksta vēlētāju. Vai absolūtais skaitlis ir visu laiku rekords, šai papildināšanai nav pārbaudīts.

Premjers Kulbergs un visi trīs AS ministri — Kučinskis, Smiltēns un Tavars — ievēlēti. Bet divos apgabalos vēlētāji mainīja secību. Vidzemē bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis apsteidza saraksta līderi Smiltēnu. Kurzemē Linda Matisone apsteidza finanšu ministru Kučinski. Smiltēnu svītroja 12 636 reizes — visvairāk no visiem ievēlētajiem deputātiem. No Latgales ievēlēts bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Daļa līdzšinējo deputātu netika ievēlēta. Ingmāru Līdaku (Rīga, 3. numurs) svītroja 17 490 reizes. Pēc LETA aprēķina, tā ir lielākā svītrojumu daļa starp Saeimā iekļuvušo sarakstu kandidātiem — 20,8%. Viņš noslīdēja uz 43. vietu. Netika ievēlēti arī Lauris Lizbovskis (Rīga, 7) un Ilze Vergina (Vidzeme, 10). Uldis Pīlēns un Uldis Sesks nekandidēja (CVK; jauns.lv/LETA, 5.10.2026).

Pēc TV3 sadalījuma, frakcijā ir četras grupas: LRA ir 19 deputāti, LZP — 13, Kulberga biedrībai "Latvijas Restarts" — 6, Liepājas partijai — 3 (TV3, 6.10.2026). Tas ir mediju sadalījums, nevis oficiāls biedru saraksts. Tomēr tas rāda to, ko jūlijā aprakstīja nodaļa "Kas faktiski vada?": viens zīmols, vairāki varas centri.

Ko dara Kulbergs

Kulbergs joprojām nav nevienas partijas biedrs (LSM, 16.05.2026). 5. oktobrī viņa komunikācijas padomniece Elīna Šverna LETA apstiprināja, ka premjeram šobrīd nav plānu iestāties kādā no AS partijām (press.lv/LETA). Taču Uzņēmumu reģistrā viņš 2026. gada 2. oktobrī — dienu pirms vēlēšanām — ierakstīts kā apvienības valdes loceklis. Līdz ar to AS valdē ir 11 cilvēku, nevis 10, kā šis raksts rakstīja jūlijā. Patstāvīgas pārstāvības tiesības joprojām ir tikai Smiltēnam un Tavaram; Kulbergs, tāpat kā pārējie, apvienību var pārstāvēt tikai vismaz sešatā (UR atvērtie dati, A).

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu 5. oktobrī Kulbergs nosauca četras prioritātes: finanses, drošību, ekonomisko izaugsmi un efektīvāku valsts pārvaldi. Par pirmo viņš teica:

"Bet kā jebkurā ģimenē, tā arī valstij finanses ir jāsaved kārtībā, liekie tēriņi ir jānoņem. Katrs jauns tēriņš ir jāpārskata ar lietderību, cik lietderīgs tas ir kopējam mērķim."

— Andris Kulbergs, 5.10.2026 (LSM)

Tajā pašā dienā viņš, kā atstāstīja LSM, atkārtoja, ka vēlas samazināt ministriju skaitu no 14 uz 11, bet nenosauca, kuras. Sadarbību ar "Latviju pirmajā vietā" viņš izslēdza (LSM). TV3 raidījumā viņš teica, ka ministru amatiem nevajadzētu būt politiskiem un ministriem jābūt profesionāļiem savā jomā (Diena/LETA, atstāstījums). Finanšu ministrija, pēc AS līderu teiktā, jāpatur AS.

6. oktobrī Valsts prezidents Rinkēvičs paziņoja, ka nākamo valdību veidos Kulbergs. Kulbergs teica: "Šī ir vēsturiska iespēja savest kārtībā valsti, bez liekiem kompromisiem un ķīviņiem" (LSM). Pēc viņa teiktā, iepriekšējā valdība tika izveidota deviņās dienās, un ātrums prasīja kompromisus. Šoreiz viņš sola skatīties uz kvalitāti un rakstīt īsāku, skaidrāku deklarāciju (LSM, atstāstījums). 7. oktobrī viņš teica: "Kurš uz to parakstīsies, tas būs mūsu partneris." Ministriju skaits viņam nav princips: "Ja tas ir ar 14 ministrijām – ok, ja ar 12 – ok" (LSM). 8. oktobrī viņš formulēja secību:

"Vispirms jāvienojas par to, ko valdība darīs, un tikai tad par to, kas to darīs."

— Andris Kulbergs, 8.10.2026 (jauns.lv/LETA)

Pēc jauns.lv ziņotā, deklarācijas pirmais projekts tiek gatavots un vēlāk tiks dots iespējamajiem partneriem. Publiski tā teksts nav pieejams (G-013).

Pēc tam iestājās pauze: oficiālas sarunas nesākās. 12. oktobrī LSM ziņoja, ka arī tajā nedēļā sarunas par nākamo valdību nav plānotas. Tajā pašā dienā Kulbergs teica: "Šobrīd nav steigas." Un: "19. datumā būs nozīmēts kalendārs." Viņš vēlas runāt "ar visām frakcijām attiecīgi pēc kārtas" un piebilda: "Es negribu to darīt pavirši" (TV3). LTV ziņas, ka Smiltēns varētu kļūt par Saeimas priekšsēdētāju, viņš platformā X aicināja saglabāt mieru: neviens pagaidām netiek virzīts, un tie ir "pašpasludināti apgalvojumi" (LSM, 12.10.2026).

Vienlaikus valdība, kuru Kulbergs vada, gatavo 2027. gada budžetu. Finanšu ministrs Kučinskis 8. oktobrī teica, ka budžetu varēs apstiprināt tikai jaunā valdība — labākajā gadījumā ne ātrāk kā 5. decembrī. Ja valdība nebūs apstiprināta līdz novembra vidum, Finanšu ministrija gatavos pagaidu budžetu (LSM). Kučinskis atzina: "Tāpēc ir tāda ļoti liela steiga, kas, manā subjektīvajā skatījumā, apgrūtinās ielikt šos uzdevumus […]"

"Vairs nebūs atrunu"

Šā raksta jūlija nodaļa "Kurš uzņemas atbildību?" aprakstīja risku, ka atbildība izšķīst starp partijām, frakciju, ministriem un biedrību. 4. oktobrī Tavars Latvijas Radio deva pretēju solījumu:

"Šeit vairs nebūs atrunu, ka mums kaut kas traucē, – mums ir pilna atbildība realizēt gandrīz visu, ko esam solījuši."

— Edgars Tavars, AS līdzpriekšsēdētājs, 4.10.2026 (Latvijas Radio, LSM)

Smiltēns brīdināja par tēriņiem pirms jaunās Saeimas: "Nav pieļaujams, ka būtu kādas deputātu "atvadu dāvanas", ko valsts nevar atļauties" (LSM, 4.10.2026). 7. oktobra raidījumā Tavars teica: "Programma bija vairāk apaļa, tāda lielāka konkrētība būs." Pēc LSM atstāstījuma, viņš arī domā, ka pirmajās 100 dienās Kulberga valdība izdarīs 80% darbu (LSM, 9.10.2026). Tas ir mutisks, atstāstīts apgalvojums, nevis dokuments. Ja šāds mērķis parādīsies deklarācijā ar termiņiem un atbildīgajiem, tas būs pirmais AS izpildes kritērijs, ko var izmērīt. Nodaļa "Solījumi pret rezultātiem" jūlijā secināja, ka pilns izpildes procents nav aprēķināms.

Atbildības adresei vajadzīgs arī frakcijas vadītājs. Jaunās, 15. Saeimas frakcijas vadītājs līdz 17. oktobrim avotos, ko izmantojām, nav nosaukts. Tavars par 41 cilvēka frakciju teica: "Neslēpsim, tas ir liels izaicinājums" un "41 cilvēka vadīšana kvalitatīvi nav iespējama". Darbu organizēšot vadītājs ar diviem vietniekiem (TV3, 6.10.2026, atstāstījums). TV3 kā iespējamos vadītājus min Tavaru, Smiltēnu un Kučinski; tie ir novērotāju minējumi.

Koalīcija: aritmētika un sarunas

Līdzšinējā valdībā bija četras partijas. ZZS jaunajā Saeimā neiekļuva (4,40%), tāpēc šāda koalīcija vairs nav iespējama. AS ar 41 mandātu var veidot divu partiju vairākumu ar jebkuru partiju, kurai ir vismaz 10 vietas. Ar Nacionālo apvienību tas būtu 51, ar "Progresīvajiem" — 51, ar "Suverēno varu/Apvienību Jaunlatvieši" — 56, ar "Latviju pirmajā vietā" — 58. Ar Jauno Vienotību vien vairākums nesanāk (48). AS, NA un JV kopā — 58.

Dažus variantus partijas jau izslēgušas. Kulbergs sadarbību ar "Latviju pirmajā vietā" izslēdza jau 5. oktobrī (LSM); 11. oktobrī to apstiprināja arī NA deputāts Butāns: "Kulbergs ir pateicis diezgan skaidri, ka viņš neredz sadarbību ar LPV" (LSM). "Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, pēc LSM ziņotā, sagaida, ka viņa partija vismaz sākumā būs opozīcijā. NA prasa savas prioritātes deklarācijā un reālu ietekmi uz lēmumiem. Ar LPV un "Progresīvajiem" vienā valdībā tā strādāt atsakās (sk. sērijas daļu par Nacionālo apvienību). Jaunā Vienotība prasa, lai partneri nevirzītu vērtību jautājumus (LSM, 5.10.2026). JV sastāvā esošajā partijā "Vienotība" 16. oktobrī izskanēja pretrunīgas ziņas par valdes atkāpšanos. Pēc Siliņas paustā, vēlēšanu rezultāti partijai kalpojuši kā "dzeltenā kartīte"; partijas kongress būs 28. novembrī (LSM).

AS neizslēdz arī mazākuma valdību. LPV vadītājs Šlesers tai piedāvā savas 17 balsis bez prasības pēc ministru amatiem: "Mēs esam gatavi atbalstīt tieši AS izveidoto profesionāļu valdību, ja tāds būs Kulberga lēmums" (LSM, 11.10.2026). Šuvajevs par to teica: "Protams, man nav nekādu ilūziju par to, ka Ainārs Šlesers prasīs nozīmīgu politisku cenu par šāda veida atbalstu."

Politologi pauzi vērtē dažādi. RSU sociālo zinātņu docētājs Romāns Gagunovs to, pēc LSM atstāstījuma, uzskata par gatavošanos: AS, iespējams, vispirms iekšēji jāvienojas par ministrijām un kandidātiem. Visticamāko koalīciju viņš joprojām redz kā AS, NA un JV. "Providus" direktore Sanda Liepiņa LETA par pašlaik vadošo variantu nosauca AS mazākuma valdību, ko budžetā un reformās atbalsta citas partijas (LSM, 12.10.2026). LU pētnieks Mārtiņš Pričins brīdina: "Pieeja par maz kompromisiem, kas šobrīd izskan, ir potenciāls lielākiem strīdiem." Prognozi par AS iespējamo šķelšanos viņš piedēvē citiem: "Daudz ekspertu prognozē, ka viņiem būs gan identitātes problēma, gan vienotas organizācijas izaicinājumi". Pēc viņa teiktā, eksperti to pamato ar to, ka AS "nav viendabīga masa" (jauns.lv, 14.10.2026). Tas ir vērtējums, nevis notikums.

Termiņi ir zināmi tikai daļēji. Valsts prezidents premjera kandidātu formāli var nominēt tikai pēc tam, kad 3. novembrī sanāks jaunā Saeima un līdzšinējā valdība noliks pilnvaras. Viņš cer, ka valdība būs izveidota līdz novembra valsts svētkiem, taču stingra termiņa nav (LSM, 6.10.2026, atstāstījums). Līdz 16. oktobrim oficiālas koalīcijas sarunas nebija sākušās. AS paziņojums par nākamajiem soļiem un sarunu kalendārs gaidāms 19. oktobrī (TV3, 12.10.2026; LSM, 16.10.2026).

Ko šī nodaļa pierāda: AS rezultāts ir rekords mandātos un procentos, ne balsīs, un tas iegūts pie zemākās aktivitātes kopš 1993. gada. Konstrukcija, ko raksts aprakstīja jūlijā, pēc vēlēšanām nav kļuvusi vienkāršāka. Pēc TV3 sadalījuma, frakcijā ir četras grupas. Premjers joprojām nav partijas biedrs, bet tagad ir apvienības valdē; patstāvīgas pārstāvības tiesības ir tikai abiem līdzpriekšsēdētājiem. Toties AS pati saka, ka atrunu vairs nebūs. Vai šis solījums kļūs pārbaudāms, rādīs valdības deklarācija — vai tajā būs termiņš, atbildīgais, finansējums un izmērāms rezultāts. Tieši to Kulberga valdība pati prasīja saviem ministriem 2026. gada jūnijā. Par AS līdzšinējo partneri — sk. sērijas daļu par Nacionālo apvienību.

Avoti: CVK, 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti un ievēlētie deputāti (A līmenis, primārs; dati atjaunināti 16.10.2026); CVK, 2022 un CVK arhīvs, 1993–2018 (iepriekšējie rezultāti; A); Uzņēmumu reģistra atvērtie dati (AS valde un pārstāvības tiesības, reģ. Nr. 50008221771; A); LSM, 16.10.2026 (rezultātu apstiprināšana; C); LSM, 4.10.2026 (rekords; C); LSM, 4.10.2026 (pašvaldības; C); LSM, 1.08.2026, 27.08.2026 un 25.09.2026 (SKDS reitingi; B); LSM, 3.10.2026 (vēlēšanu dienas aptauja; C); jauns.lv/LETA, 5.10.2026 (svītrojumu un plusu daļa; C); TV3, 6.10.2026 (frakcijas sastāvs, Tavars; C); LV portāls, 6.10.2026 (prezidenta paziņojums; B); LSM, 16.05.2026 (Kulbergs nav partijas biedrs; C); press.lv/LETA, 5.10.2026 (padomniece; C); TVNET/LETA, 5.10.2026 (prioritātes; C); LSM, 5.10.2026 (ministriju skaits, LPV, citāts par finansēm; C); Diena/LETA, 5.10.2026 (profesionāli ministri; C); LSM, 6.10.2026 (prezidents, Kulbergs, termiņi; C); LSM, 7.10.2026 (Kulbergs; C); jauns.lv/LETA, 8.10.2026 (secība, deklarācija; C); TV3, 12.10.2026 (pauze, 19. oktobris; C); LSM, 12.10.2026 (pauze, Kulberga X ieraksts, Gagunovs, Liepiņa; C); LSM, 8.10.2026 (budžets; C); LSM, 4.10.2026 (Tavars, Smiltēns; C); LSM, 9.10.2026 (Tavars, 100 dienas — atstāstījums; C); LSM, 11.10.2026 (Šlesers, Šuvajevs, Butāns; C); LSM, 5.10.2026 (JV nosacījumi; C); LSM, 16.10.2026 (JV, AS paziņojums pirmdien; C); jauns.lv, 14.10.2026 (Pričins; C).

Pārbaudiet paši

Šā raksta secinājumi ir veidoti tā, lai lasītājs varētu atvērt tos pašus avotus. AS oficiālā vietne izmantota pašaprakstam un publiskotajam valdes sastāvam; LETA intervijas pārpublicējums — tikai tam, ko Kulbergs publiski apgalvojis; iekšējie personu dosjē — kā izpētes ceļvedis, ne faktu avots.

Redakcijas piezīme

Šis ir analītisks, ne aģitācijas materiāls. Visiem politiskajiem spēkiem tiek piemērots viens standarts: skaitlis → avots → mehānisms → robeža → nozīme vēlētājam. Pierādījumu līmenis (A–D) vērtē pierādījumu ķēdi, ne cilvēka vai partijas kvalitāti; kur publisks pierādījums nav atrasts, tas ir pateikts tieši. Datu slēgums: 2026. gada 16. jūlijs; politiskā situācija līdz vēlēšanām var mainīties.

Papildināts 17.10.2026: pēc 15. Saeimas vēlēšanām pievienota nodaļa "41 mandāts un atbildība". Izlaboti divi fakti: Kulberga partijas statuss (nav nevienas partijas biedrs) un Ilzes Ortveinas rinda rotācijas tabulā (2018. gadā viņa nebija KPV LV sarakstā). Precizēts Dida Šmita ceļš, KNAB 2022. gada ieturējums un AS valdes sastāvs. Robs G-001 daļēji aizvērts (UR dati par agrākajiem nosaukumiem), pievienoti G-012 un G-013. Papildinājuma datu slēgums: 2026. gada 17. oktobris.

Pirms balsojat, noskaidrojiet ne tikai to, ko partija sola, bet arī to, kā tā darbojas. Demokrātijā uzticēšanās sākas ar sapratni. Pirms balsojat, ieslēdziet galvu — nevis emocijas.