Rīgas siltums: ko Kulbergs pierādīja, ko pārspīlēja un ko tagad dara viņa valdība

Vērtējumu skala: Patiess — apstiprina primārais avots. Daļēji patiess — kodols apstiprinās, bet skaitlis, formulējums vai konteksts ir nepareizs. Maldinošs — atsevišķi vārdi var būt pareizi, bet kopaina ir nepareiza. Nepierādīts — primārā avotā neatradām. Vērtējumus («korupcija», «populisms», «politisks pasākums») nevērtējam — tos nevar pārbaudīt.

• AS «Rīgas siltums» pērk siltumu no ražotājiem un piegādā to rīdziniekiem. Akcionāri: Rīgas pašvaldība 49 %, valsts 48,995 % (kapitāla daļu turētāja — Ekonomikas ministrija), SIA «Enerģijas Risinājumi.RIX» 2 %, «Latvenergo» 0,005 % (gada pārskats 2024./25., 3. lpp.).
• «Latvenergo» TEC-1 un TEC-2 ražo elektrību un vienlaikus siltumu. Kad elektrība jāražo, bet Rīga siltumu nepaņem, siltums tiek izvadīts atmosfērā.
• Neatkarīgie ražotāji — galvenokārt šķeldas katlumājas. Lielākā no tām, SIA «Rīgas BioEnerģija», 100 % pieder pašam «Rīgas siltumam».
• SPRK — regulators, kas apstiprina tarifus.
• Saeimas izmeklēšanas komisija izveidota 2025. gada 6. novembrī ar 92 balsīm; to vadīja Kulbergs (stenogramma). Gala ziņojumu Saeima 2026. gada 28. maijā nebalsojot pieņēma zināšanai (stenogramma; ziņojums «Latvijas Vēstnesī»).

Ko teica: Saeimā 2025. gada 6. novembrī: «Kā "Latvenergo" norāda, pagājušā gadā vien 184 tūkstoši megavatu siltuma tika izlaisti gaisā... kas bija lietderīgi nododami Rīgai» (stenogramma). 2026. gada 28. maijā — ka gaisā tiek izpūsts «Liepājas pilsētas siltumapgādes apjomā» (stenogramma).

Ko rāda dokumenti: Valsts kontrole aprēķināja, ka no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam «Latvenergo» atmosfērā izvadīja 532 052 MWh koģenerācijas siltuma. No tiem 270 334 MWh nevarēja paņemt Rīgas sistēmā «Rīgas siltuma» tirgus mehānisma ierobežojumu dēļ, bet 261 718 MWh pārsniedza pieprasījumu (revīzijas ziņojums, 10. un 57. lpp.). Komisijas gala ziņojums 2022.–2025. gada periodam lēš 1 252 374 MWh «lietderīgi izmantojamā atlikumsiltuma» (gala ziņojums, kopsavilkums).

Vērtējums: patiess. Kulbergs runāja par izmantojamo siltumu, un viņa «184 tūkstoši» drīzāk ir par mazu: Valsts kontroles atbilstošais skaitlis (270 334 MWh) ir ap pusotru reizi lielāks. Salīdzinājumu ar Liepāju neesam pārbaudījuši.

Ko teica: Saeimā 2025. gada 6. novembrī: «rīdzinieki [..] un iedzīvotāji pārmaksā gadā aptuveni no 90 līdz 110 miljoniem eiro» (stenogramma). Intervijā BNN 12. novembrī — 110 miljoni, ko viņš sadala četrās daļās: izvadītais siltums, «Latvenergo» virspeļņa, privāto katlumāju peļņa un «Rīgas siltuma» neefektivitāte (BNN). Rakstā portālā «Pietiek» 14. novembrī — 97 miljoni, salīdzinot ar Viļņu (Pietiek).

Ko rāda dokumenti: oficiālās aplēses mēra dažādas lietas.

• Valsts kontrole: 2024./25. gada sezonā rīdzinieki «pārmaksāja gandrīz 8 miljonus eiro». Detalizētajā tekstā tas ir 7,8 miljonu ietaupījums, ja neatkarīgo ražotāju siltuma vietā būtu izmantots izvadītais koģenerācijas siltums. Tas samazinātu tarifu par aptuveni 2,6 % jeb 2,1 eiro par MWh. Tajā pašā vietā Valsts kontrole brīdina: pilnībā atsakoties no neatkarīgajiem ražotājiem, tas «Rīgas siltumam» radītu 25,2 miljonu eiro papildu izmaksas gadā (revīzija, 3. un 10. lpp.).
• Kulberga komisija: 62,5–78,8 miljoni eiro par visu 2022.–2025. gada periodu. Komisija pati raksta, ka dažādās aplēses «nav vienkārši summējamas» (161. punkts). Ziņojumā minēta arī Konkurences padomes aplēse ap 45 miljoniem (70. punkts), taču pašas Konkurences padomes 2026. gada jūnija paziņojumā līdzīga summa raksturota kā konkurences dots ietaupījums. Konkurences padomes oriģinālo ziņojumu neesam redzējuši, tāpēc šo skaitli neizmantojam.

Vērtējums: nepierādīts. Neviens oficiāls dokuments, ko izskatījām, neapstiprina 90–110 miljonus gadā. Komisijas skaitlis ir vairākas reizes mazāks: ja to sadala pa četriem kalendāra gadiem, iznāk 16–20 miljoni gadā; ja pa trim apkures sezonām — 21–26 miljoni (mūsu aprēķins; ziņojums periodu nesadala). Pārējās Kulberga minētās daļas — «virspeļņa» un «neefektivitāte» — nav novērtētas naudā nevienā oficiālā dokumentā. 2026. gada 28. maijā Kulbergs pats Saeimā teica: «Nav izšķirošas nozīmes, ko mēs izmeklēšanas komisijā secinājām, vai tā izšķērdība ir 40 vai 100 miljoni.»

Ko teica: platformā X 2025. gada 27. maijā: «Vai jūs zināt, ka Rīga iepērk siltumu dārgāk, nekā pārdod to iedzīvotājiem? (pērk par 77€/MWh un tirgo par 74€/MWh)» un «Rīgas Siltums cieš tiešus zaudējumus» (ieraksts).

Ko rāda dokumenti: tobrīd gala tarifs tiešām bija 74,17 eiro par MWh bez PVN (SPRK lēmums Nr. 61). Regulatora pārstāve atzina, ka Kulberga apgalvojums «ir iespējams, to pieļauj SPRK apstiprinātais tarifs, radušās novirzes tiek uzskaitītas un laika gaitā koriģētas» (jauns.lv, 03.06.2025). «Rīgas siltums» norādīja, ka sezonā zemākā iepirkuma cena bija 7,29 un augstākā 80,89 eiro par MWh (turpat). Taču finanšu gadā no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada septembrim «Rīgas siltums» strādāja ar 6,37 miljonu eiro peļņu (gada pārskats 2024./25., 12. lpp.), koncerns — ar 19,89 miljoniem (konsolidētais pārskats, 12. lpp.).

Tajā pašā ierakstā Kulbergs paredzēja, ka starpību nāksies segt iedzīvotājiem nākamajā ziemā. Tarifā no 2025. gada 1. oktobra (83,01 eiro par MWh bez PVN) tiešām bija iekļauta neparedzēto izmaksu komponente 2,05 eiro par MWh (SPRK lēmums Nr. 71, 5. lpp.).

Vērtējums: daļēji patiess. Atsevišķos brīžos siltums tiešām tika pirkts dārgāk par gala tarifu, un daļa izmaksu novirzes vēlāk nonāca tarifā. Bet «tiešie zaudējumi» uzņēmuma gada rezultātā neapstiprinās.

Ko teica: Saeimā 2025. gada 6. novembrī: lielākā šķeldas katlumāja «pieder pašam "Rīgas siltumam" kā meitas uzņēmums ar 43 procentu peļņu, 27 miljonu apgrozījumu, 7 miljonu peļņu ar deviņiem darbiniekiem» (stenogramma). Astoņas dienas vēlāk viņš rakstīja, ka SIA «Rīgas BioEnerģija» 2023. gadā guvusi «1,3 miljonu € peļņu jeb 32,6% rentabilitāti» (Pietiek).

Ko rāda dokumenti: «Rīgas BioEnerģija» 100 % pieder «Rīgas siltumam». Pēc Uzņēmumu reģistra datiem tās finanšu rezultāti bija (UR atvērtie dati):

2024./25. gadā «Rīgas siltums» no sava meitasuzņēmuma nopirka siltumu par 29,13 miljoniem eiro (gada pārskats, 35. lpp.).

Vērtējums: daļēji patiess. Meitasuzņēmums tiešām ir ļoti ienesīgs — pēdējā gadā vēl vairāk, nekā teica Kulbergs. Taču viņa skaitļi nesakrīt ar reģistru: «7 miljoni» un «32,6 %» atbilst 2022./23. gadam, bet «27 miljoni» un «43 %» — nevienam gadam, un «1,3 miljoni» arī ne. Darbinieku pēc reģistra datiem bija 14, 18 un 19, nevis deviņi. Konteksts: meitasuzņēmuma peļņa paliek «Rīgas siltuma» koncernā un pie akcionāriem — pašvaldības un valsts — var nonākt tikai dividendēs. 2023./24. gadā «Rīgas BioEnerģija» izmaksāja 5 miljonus, 2024./25. gadā — neko, un 2025. gada septembra beigās tās kontā bija 21,25 miljoni eiro.

Ko teica: Saeimā 2026. gada 28. maijā: «Valdes locekle par finanšu jautājumiem pieņem lēmumus par "Rīgas siltuma" iepirkumiem, kur viņas vīra uzņēmums konkursā vinnē astoņus miljonus eiro» (stenogramma).

Ko rāda dokumenti: komisijas gala ziņojums konstatē «interešu konflikta risku» saistībā ar valdes locekli, «kuras dzīvesbiedra pārstāvēts uzņēmums regulāri uzvarēja AS "Rīgas siltums" iepirkumos», un pēc «Rīgas siltuma» līgumu reģistra šī uzņēmuma līgumu kopsumma 2021.–2025. gadā «pārsniedz 8 milj. euro». Komisija arī «atzīmē, ka uzņēmums AS "Rīgas siltums" iepirkumos sāka piedalīties laikā, kas sakrīt ar attiecīgās valdes locekles iecelšanu» (gala ziņojums, 108.–109. punkts). Vārdu ziņojumā nav. LSM ziņoja, ka runa ir par valdes locekli Vinetu Kutkēviču, kura amatu atstāja 2026. gada aprīlī (LSM, 17.04.2026). Valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš LSM teica: «Valdes locekle nepiedalījās lēmumu pieņemšanā, kur šis uzņēmums startēja.» Kulbergs tajā pašā rakstā iebilda: «Tas nav normāli, jo visa valde pieņem lēmumus par iepirkumiem. Jā – konkursus rīko kāds cits, bet lēmumus par iepirkumiem pieņem valde.» KNAB pēc Kulberga iesnieguma secināja, ka tas «nesatur pietiekamas ziņas par faktiem, kas liecinātu» par darbību interešu konflikta situācijā (LETA/Apollo, 29.05.2026). KNAB arī norādīja, ka darījumi ar valdes locekļa radiniekam piederošu uzņēmumu «pats par sevi nenozīmē, ka noticis likuma pārkāpums», un šķietams interešu konflikts saskaņā ar spēkā esošo regulējumu nav uzskatāms par likuma pārkāpumu.

Vērtējums: daļēji patiess. Līgumi par vairāk nekā astoņiem miljoniem, ģimenes saikne un laika sakritība ir apstiprināti komisijas ziņojumā. Apgalvojums, ka valdes locekle pati «pieņem lēmumus» par šiem iepirkumiem, nav pierādīts: uzņēmums to noliedz, un KNAB interešu konflikta pārkāpumu nekonstatēja.

Ko teica: «Pietiek» 2026. gada 14. maijā Kulbergs rakstīja, ka padomes priekšsēdētājs Jevgenijs Belezjaks komisijā teicis, ka uzzinājis par problēmu «tikai no avīzēm [..] 2023. gada 29. septembrī», lai gan padome informēta jau 2023. gada janvārī (Pietiek). Saeimā 28. maijā: «Melo oficiālai Saeimas izmeklēšanas komisijai? Vispār tas ir krimināli sodāms nodarījums» (stenogramma).

Ko rāda stenogramma: komisijas sēdē 2026. gada 5. maijā Belezjaks teica, ka jautājums «pirmo reizi manā redzes lokā nonāca [..] kopš bijušais valdes loceklis Mārcis Kauliņš nopublicēja rakstu» portālā «Ir». Kad sēdes vadītājs Kulbergs teica «Bet šo informāciju jūs saņēmāt 2023. gada 6. janvārī», Belezjaks atbildēja: «Jā, protams, tas prasa laiku, lai visu organizētu un ieviestu» (komisijas stenogrammas). Datumu «29. septembris» Belezjaks stenogrammā nesaka. Vārdu «septembrī» saka Kulbergs pats: «Jūs mums teicāt, ka jūs tikai septembrī no raksta uzzinājāt.»

Vērtējums: daļēji patiess. Vērtējam divas lietas atsevišķi. Pretruna Belezjaka stāstā apstiprinās — vispirms «no raksta», tad «jā, protams» janvārim. Bet citētais datums viņa teiktajā nav, un tas, ka pretruna ir apzināti meli vai noziedzīgs nodarījums, nav konstatēts. Kauliņa raksta datumu un padomes 2023. gada 11. janvāra protokolu neesam redzējuši.

Ko teica: 2025. gada 4. novembra publikācijā «Mīti un patiesība par siltumapgādi Rīgā» uzņēmums apgalvojumu, ka TEC «pūš siltumu gaisā», nosauca par mītu un rakstīja: «"Gaisā" tiek izpūsta tikai tā siltumenerģijas daļa, kuru objektīvi nav iespējams izmantot vai novadīt tīklā» (rs.lv).

Ko rāda dokumenti: Valsts kontrole: no 532 052 MWh izvadītā siltuma «270 334 MWh jeb 51 % tika izsviesta atmosfērā, jo tās nebija iespējams paņemt Rīgas CSA sistēmā AS "Rīgas Siltums" izveidotā siltumenerģijas tirgus mehānisma ierobežojumu dēļ». Atlikušie 261 718 MWh tiešām pārsniedza pieprasījumu (revīzija, 57. lpp.). Pats «Rīgas siltums» 2023. gada jūnijā rakstīja, ka «atmosfērā tiek izvadīts milzīgs atlikumsiltuma apjoms» (rs.lv, 09.06.2023).

Vērtējums: maldinošs. Apmēram puse izvadītā siltuma nebija «objektīvi» neizmantojama — to neļāva paša uzņēmuma tirgus noteikumi. Taisnības labad: tā pati revīzija secina, ka problēmu nevar atrisināt, vienkārši izslēdzot neatkarīgos ražotājus (sk. 2. apgalvojumu).

Ko teica: «Latvenergo» regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis komisijas sēdē 2025. gada 10. decembrī, kad sēdes vadītājs teica, ka siltums tika izpūsts gaisā: «Tas netiek izpūsts gaisā. Tas ir potenciāls, ko, palielinot relatīvi nelielu dabasgāzes patēriņu, ir iespējams vēl paņemt» (komisijas stenogrammas). Līdzīgi viņš teica LSM 2026. gada janvārī (LSM, 12.01.2026).

Ko rāda dokumenti: Valsts kontrole raksta, ka «Latvenergo» «ir izvadījusi atmosfērā 532 052 MWh koģenerācijas iekārtās saražotās siltumenerģijas» (57. lpp.). Komisijas ziņojums atzīmē, ka vairāki uzklausītie «sākotnēji noliedza vai relativizēja siltuma izvadīšanu atmosfērā» (51. punkts).

Vērtējums: maldinošs. Ločmeļa tehniskais arguments ir pareizs: lai šo siltumu nodotu tīklā, «Latvenergo» būtu jāsadedzina papildu gāze. Bet apgalvojums, ka siltums netiek izvadīts gaisā, neatbilst revīzijas datiem — Valsts kontrole to tieši tā arī nosauc.

Ko teica: uzņēmuma pārstāvis Ivo Valdovskis 2025. gada jūnijā, atbildot uz Kulberga ierakstu: «AS "Rīgas Siltums" ir nodrošinājis stabilu finanšu darbību un nav cietis zaudējumus» (jauns.lv).

Ko rāda dokumenti: peļņa trīs pēdējos revidētajos finanšu gados: 1,84, 3,95 un 6,37 miljoni eiro (gada pārskats 2024./25. un Uzņēmumu reģistra dati). No 2024./25. gada peļņas akcionāri 2026. gada 25. maijā nolēma izmaksāt dividendēs visus 100 % jeb 6,37 miljonus eiro (akcionāru sapulces lēmums).

Vērtējums: patiess. Konteksts: uzņēmums zaudējumus necieš arī tāpēc, ka izmaksu novirzes ar laiku tiek iekļautas tarifā (sk. 3. apgalvojumu) — tās sedz patērētāji.

Ko teica: SPRK pārstāvis Jānis Miķelsons 2026. gada janvārī LSM teica, ka nevar piekrist Kulberga izteikumiem un tarifs «atspoguļo faktiskās Rīgas siltuma izmaksas» (LSM, 12.01.2026).

Ko rāda dokumenti: formāli tarifs tiek aprēķināts no izmaksām pēc SPRK metodikas. Taču Valsts kontrole secina, ka regulators «nav izvērtējis metodikas atbilstību pašreizējiem tirgus apstākļiem» un ka «Latvenergo» tarifa metodika ierobežo iespēju iepirkt lētāko siltumu. Tāpēc tā ieteica metodiku pārskatīt (revīzija; ieviešanas plāns, 4. ieteikums, termiņš 01.06.2028.). SPRK 2026. gada aprīlī šim secinājumam nepiekrita.

Vērtējums: daļēji patiess. Tarifs atspoguļo izmaksas, bet Valsts kontrole uzskata, ka pašas izmaksas ir lielākas, nekā vajadzētu, un viens no iemesliem ir regulatora metodika.

Ko teica: Jānis Patmalnieks (JV) Saeimā 2026. gada 28. maijā par gala ziņojuma 43. punktu: «šis 43. rindkopā iekļautais apgalvojums vienkārši ir klaji nepatiess», jo dienas tirgus darbojas kopš 2025. gada 11. oktobra (stenogramma).

Ko rāda dokumenti: 43. punktā rakstīts, ka «spekā [sic] esošā tirgus modeļa struktūra - iknedēļas iepirkuma cikls, cenu zonu sistēma [..]» nenodrošina lētākā siltuma nonākšanu pie lietotāja. Taču «Rīgas siltuma» 2025./26. gada iepirkuma noteikumi, kas stājās spēkā 2025. gada 11. oktobrī, jau paredzēja «atsakoties no nedēļas iepirkuma» (rs.lv iepirkumu noteikumi). Arī ministrijas ziņojums valdībai raksta, ka dienas tirgus «ir pilnībā ieviests sākot ar 2025. gada oktobri».

Vērtējums: patiess. Gala ziņojums šajā punktā apraksta jau atcelto modeli. Tas gan neatspēko pārējos ziņojuma secinājumus par izvadīto siltumu.

Ko teica: Edmunds Cepurītis (PRO) Saeimā 2025. gada 6. novembrī, debatēs par komisijas izveidi: «Kāpēc Rīgā apkures izmaksas ir sadārdzinājušās? Un atbilde ir kompleksa, ja iet detaļās, bet vienkārša pašos pamatos – tāpēc, ka ir pieaugusi gāzes cena» (stenogramma). Komisiju Saeima izveidoja ar 92 balsīm, un Cepurītis sākumā pats tika ievēlēts tās sastāvā.

Ko rāda dokumenti: Valsts kontrole: «galvenais cēlonis augstajām siltumenerģijas cenām Rīgā joprojām ir salīdzinoši augstās dabasgāzes cenas un CO2 emisijas kvotu izmaksas» (revīzija, 11. lpp.). Energokrīzē Rīgas gala tarifs no 85,45 eiro par MWh 2022. gada augustā pieauga līdz 183,86 eiro novembrī (bez PVN; SPRK lēmumi Nr. 108 un Nr. 244). Taču turpat Valsts kontrole piebilst, ka «Rīgas siltuma» tirgus mehānisms un ierobežota konkurence neļauj lētākās šķeldas izmaksām pilnībā nonākt tarifā.

Vērtējums: patiess. Gāze ir galvenais cēlonis, bet ne vienīgais — atrastās neefektivitātes Cepurīša «pašos pamatos» neizslēdz.

Pārbaudot atklājās, ka vairāki Kulberga skaitļi dažādās uzstāšanās reizēs atšķiras. To nevērtējam kā atsevišķus apgalvojumus, bet lasītājam tas jāzina:

• Pārmaksa gadā: 90–110 miljoni (06.11.2025) un 110 (12.11.2025). Vēlāk viņš minēja arī 97 miljonus (14.11.2025), bet tas ir cits rādītājs — cik rīdzinieki maksā vairāk nekā Viļņas iedzīvotāji.
• Valsts atbalsts «Rīgas siltumam» 2022.–2023. gadā: «200 miljonus eiro» (14.05.2026) un «140 miljonu eiro» (28.05.2026). Komisijas ziņojumā: 58,6 + 82,0 = 140,6 miljoni (V daļa, 5. secinājums).
• Tīkla atjaunošana gadā: Tallinā 27 km pret Rīgas 6 km (12.11.2025) un 20 km pret 8 km (28.05.2026). «Rīgas siltums» jau 2025. gada 4. novembrī rakstīja, ka Tallinā atjaunoja 14 km, Rīgā 11 km. Tallinas datus neesam pārbaudījuši.

Saeima izteica uzticību Kulberga valdībai 2026. gada 28. maijā ar 66 balsīm (stenogramma). 15. Saeimas vēlēšanās 3. oktobrī Apvienotais saraksts ieguva 41 mandātu (CVK), un LSM ziņo, ka pašreizējā valdība turpina darbu. Valsts ir otrs lielākais «Rīgas siltuma» akcionārs, tāpēc Kulberga paša prasības tagad var mērīt pret viņa valdības rīcību.

Kas izdarīts:

• 8. jūnijā Ministru prezidents ar rezolūciju uzdeva Klimata un enerģētikas ministrijai sagatavot ziņojumu par pasākumiem Rīgas siltumapgādes izmaksu samazināšanai atbilstoši Valsts kontroles revīzijas ieteikumiem un komisijas gala ziņojuma priekšlikumiem. Pašu rezolūciju neesam redzējuši; tās saturs zināms no ministrijas ziņojuma (ministrijas ziņojums).
• 4. augustā valdība Kulberga vadībā ziņojumu «pieņēma zināšanai» un uzdeva par uzdevumu izpildi ziņot līdz 2027. gada 31. janvārim (MK protokols Nr. 42, 36. §).
• Cenu griesti konkurējošajam siltuma apjomam darbojas no 1. oktobra. Oktobrī tie ir 54,85 eiro par MWh (rs.lv). Tos ieviesa Enerģētikas likuma grozījumi, ko Saeima pieņēma 2026. gada 12. februārī, vēl Siliņas valdības laikā (likumi.lv). Kulbergs toreiz kā opozīcijas deputāts tos nosauca par «butaforiju» (stenogramma).
• Fiksētās cenas garantētais apjoms neatkarīgajiem ražotājiem jaunajos iepirkuma noteikumos (spēkā no 2026. gada 10. oktobra) vairs nav paredzēts. Iepriekšējā sezonā tie varēja pārdot līdz pusei savas jaudas par fiksētu cenu 45,24 eiro par MWh (rs.lv). Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas plānā «Rīgas siltums» pats bija apņēmies līdz 15. oktobrim garantēto apjomu un tā periodu samazināt, ar mērķi to virzīt «uz nulli vai ekonomiski pamatotu apjomu» (ieviešanas plāns, 5.2.). Jaunajos noteikumos tas vairs nav paredzēts vispār.
• Tarifs no 1. oktobra ir 80,96 eiro par MWh bez PVN — par 2,05 eiro zemāks nekā iepriekš, jo beidzās neparedzēto izmaksu komponente. Tas gan bija noteikts jau 2025. gada augustā, pirms revīzijas un pirms Kulberga valdības (SPRK lēmums Nr. 71).

Vēl pirms Kulberga valdības, 2026. gada 21. maijā, Konkurences padome atcēla «Latvenergo» tiesiskos pienākumus siltuma iepirkumos — tostarp 2021. gadā noteikto prasību konkurējošajā tirgus daļā nepārdot siltumu lētāk par ilgtermiņa vidējām papildu izmaksām —, jo neatkarīgo ražotāju daļa tirgū bija pieaugusi (KP lēmums Nr. 27).

Kas nav izdarīts vai vēl nav zināms:

• «Latvenergo» koģenerācijas tarifa metodika, ko Valsts kontrole uzskata par vienu no iemesliem, kāpēc Rīga nenopērk lētāko siltumu, vēl nav mainīta. SPRK izvērtēšanu sāka 2026. gada jūlijā; Valsts kontroles plānā termiņš ir 2028. gada 1. jūnijs.
• «Rīgas BioEnerģija» integrācijas izvērtējums «Rīgas siltumam» jāsagatavo līdz 2027. gada 31. martam.
• Padome joprojām ir pagaidu sastāvā kopš 2025. gada novembra (rs.lv). Konkursā uz divām valdes vietām nominācijas komisija 19. oktobrī darbu beidza un nodeva lēmumu padomei (rs.lv).
• Ministrijas ziņojuma termiņš, kas jau pagājis: līdz 30.09.2026. «Latvenergo» un «Rīgas siltumam» bija jāizvērtē iespēja vienoties par fiksēta siltuma apjoma piegādi 2026./27. sezonā par cenu, kas zemāka par SPRK tarifu. Publisku informāciju par rezultātu neatradām.
• Tarifs no decembra. «Rīgas siltums» prognozē kāpumu par aptuveni 20–30 % dārgākas gāzes un šķeldas dēļ (rs.lv, 20.09.2026). Kulbergs 25. septembrī, pēc LSM atstāstījuma, teica, ka 30 % kāpumam neredz pamatu un tam vajadzētu būt zem 20 % (LSM). Atsevišķi SPRK joprojām vērtē uzņēmuma maijā iesniegto pilno tarifa projektu (82,90 eiro par MWh bez PVN).
• Prokuratūra. Komisijas 10. priekšlikums aicina Ģenerālprokuratūru, KNAB un VID izvērtēt iespējamu izšķērdēšanu, bezdarbību un interešu konfliktus. Publisku informāciju par to, vai Ģenerālprokuratūra kaut ko ir uzsākusi vai atteikusi, mēs neatradām.

Atsevišķi: 25. maijā, trīs dienas pirms Kulberga valdības apstiprināšanas, akcionāru sapulcē, kas sasaukta pēc Ekonomikas ministrijas lūguma, akcionāri nolēma izmaksāt dividendēs visu 2024./25. gada peļņu. Tajā pašā sapulcē valdei uzdots sniegt pamatojumu, kāpēc «Rīgas BioEnerģija» brīvā nauda netiek novirzīta kredītu priekšlaicīgai dzēšanai (akcionāru sapulces lēmums). 2025. gada septembra beigās «Rīgas BioEnerģija» kontā bija 21,25 miljoni eiro (Uzņēmumu reģistra dati).