Latvijai trūkst policistu. Bet gandrīz 1000 no esošajiem dara administratīvu darbu vai apsargā objektus.

Avoti: Eurostat crim_just_job; Valsts kontroles revīzija «Kā nodrošināt pietiekamu skaitu policistu?», 3., 6.–7., 11., 38. un 56. lpp. Sīkāk — turpmākajās sadaļās.

Tātad Latvijā vienlaikus pastāv divas problēmas: policistu ir par maz, un daļa esošo policistu strādā tur, kur policists nav vajadzīgs. Rukam ir taisnība par diagnozi. Bet diagnoze vēl nenosaka ārstēšanu.

Vērtējumu skala. Patiess — apstiprina primārais avots. Daļēji pārbaudāms — daļu var pārbaudīt dokumentos, daļu ne. Nav pārbaudāms — publiski dati nav pieejami. Retorika — teikums nav pārbaudāms faktu apgalvojums; rādām, ko par to saka dati.

Kur un kad. Latvijas Radio 1, «Krustpunktā izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku», ēterā 2026. gada 15. oktobrī (lr1.lsm.lv). Citāti atšifrēti no raidījuma ieraksta (fragments 20:58–21:44 un 26:59–31:02). Latvijas Radio šo fragmentu publicēja arī savā Facebook lapā.

Pilnais teikums: «Nedrīkst pieļaut, ka policistu paliek mazāk valstī. Mēs esam kaut kur trīniekā Eiropas Savienībā, Šengenas zonā, no pakaļas, no iepakaļas, tajā policistu skaita ziņā.»

Pēc Eurostat datiem (atjaunināti 29.04.2026) Latvijā 2023. gadā bija 209 policisti uz 100 000 iedzīvotāju (3956 policisti), ES vidēji 343. No 25 ES valstīm, kas datus iesniegušas, mazāk bija tikai Dānijā (193) un Somijā (139); Francijas un Itālijas datu nav (Eurostat crim_just_job). 2024. gadā Latvijā bija 206 policisti uz 100 000 — atkal trešais mazākais skaitlis. Ruks pieminēja arī Šengenas zonu: tajā ir arī Islande (202) un Šveice (214), tāpēc Šengenas zonā Latvija ir ceturtā no beigām.

Valsts kontroles revīzijā «Kā nodrošināt pietiekamu skaitu policistu?» (ziņojums 23.12.2025, publiskots 27.01.2026) ir agrāka Eurostat datu versija (skatīta 03.09.2025): Latvijā 215, ES vidēji 350 (VK revīzija, 13. un 23. lpp.).

Skaits sarūk. Valsts kontrole raksta, ka piecos gados policistu kļuvis par vairāk nekā 1000 mazāk; pēc revīzijas grafika aizpildīto policistu amatu skaits no 2019. gada beigām līdz 30.09.2025 sarucis no 5238 līdz 4204. Aizpildīti ir 76 % policistu amatu (turpat, 11. lpp.).

Precizējums revīzijai. Valsts kontroles tekstā rakstīts, ka Latvijā policistu ir «par 58 % mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā». No tās pašas revīzijas grafika (215 pret 350) iznāk apmēram par 39 % mazāk; tikpat iznāk arī no jaunākajiem Eurostat datiem (209 pret 343, aprēķins).

Vērtējums: patiess par Eiropas Savienību — Latvija ir trešā no beigām. Šengenas zonā — ceturtā.

Ruks teica, ka diennaktī viņam pienāk vairāki desmiti ziņojumu par nokavētiem izsaukumiem: «kavējam, vienkārši nepaspējam, gluži vienkārši fiziski nepaspējam, jo nav pietiekams pārklājums ar policijas spēkiem». Uz A kategorijas izsaukumiem, kuros apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, policija brauc nekavējoties un pārējo atliek.

Valsts kontrole aprēķināja, ka reģionu pārvaldēm, kas veic 90 % policijas tiešā darba, ir tikai 63 % no izmeklēšanai, reaģēšanai un prevencijai vajadzīgajiem policistiem. Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē — 83 %, Rīgas reģionā — 44 %. Pārslodzi rāda virsstundas: 2024. gadā tās bija 296 pilnas slodzes. Valsts kontrole raksta, ka tik lielam policistu skaita pieaugumam finansējums jau ir (VK revīzija, 6.–7. lpp.).

Viens no iemesliem — kadetu sadale. Pēc koledžas dienesta vietu pārsvarā nosaka pēc kadeta dzīvesvietas un vēlmēm; no pēdējo trīs izlaidumu absolventiem uz Rīgas reģionu norīkoti tikai 48 % (turpat).

Vērtējums: patiess. Trūkums ir nevienmērīgs: sliktākā situācija ir Rīgā.

Ruks uzskaitīja: sabotāža, «aktivitātes pie kritiskās infrastruktūras», atbalsts robežsargiem, spridzināšanas draudi e-pastos skolām un bērnudārziem, kiberuzbrukumi un naida runa internetā.

Katra uzdevuma apjoms (cik policistu, cik stundu) publiskos dokumentos nav atrodams. Daļa no tiem — kiberuzbrukumi, naida runa, draudu e-pasti — ir darbs pie datora. Valsts kontrole raksta, ka kibernoziegumu un finanšu noziegumu izmeklēšanā strādā ap 100 izmeklētāju un šajās jomās varētu piesaistīt speciālistus, kam nevajag policista veselības un fiziskās sagatavotības prasības (VK revīzija, 34. lpp.).

Vērtējums: daļēji pārbaudāms. Uzdevumi eksistē; to apjoms policistu skaitā nav publiski aprēķināts.

Ruks teica, ka pagājušajā nedēļā fiksēti 16 uzbrukumu, nepakļaušanās un pretošanās gadījumi policistiem un sešos no tiem sākti kriminālprocesi.

Konkrētās nedēļas dati publiski nav pieejami. Gada skaitļi: Iekšlietu ministrijas Informācijas centra statistikā 2025. gadā reģistrēti 45 kriminālnodarījumi pēc Krimināllikuma 269. panta (uzbrukums) un 58 pēc 270. panta (pretošanās); 2024. gadā — 53 un 45. Šie panti attiecas uz visiem varas pārstāvjiem un citām amatpersonām, ne tikai Valsts policiju, un statistikā ir tikai reģistrētie noziedzīgie nodarījumi (IeM IC, 2025). Ruka minētais skaits (16 nedēļā) ietver arī nepakļaušanos, kas parasti nav kriminālnodarījums.

Vērtējums: nav pārbaudāms. Gada kriminālstatistika neizslēdz Ruka skaitli, jo tā skaita šaurāk.

Pilnais teikums: «Vai tas ir tas cilvēka, jaunā cilvēka sapņu darbs, kur tev noliek sliktos darba apstākļos, maksā maz un vēl mēģina, es nezinu, piežmiegt?» Ruks to teica, runājot par budžeta taupīšanu: «Uz drošības rēķina manā ieskatā nevar taupīt.»

Ko Ruks teica par algām minūti agrāk. Viņš atsaucās uz Valsts kontroles atzinumu, ka algas vairs nav galvenais policistu trūkuma iemesls, un atgādināja, ka algas būtiski paceltas 2025. gada janvārī. Pēc viņa teiktā, 2025. gadu policija noslēdza ar plus 72, nevis mīnusā kā iepriekšējos gados (VP datos: pieņemtas 375 personas, atvaļinātas 302 — plus 73), un uz 2026. gada 1. oktobri ir plus 32 amatpersonas un vēl vairāk nekā 60 darbinieku. Kā nākamo viņš minēja darba vidi — nolietotas ēkas un infrastruktūru.

Ko rāda Valsts kontroles dati. Kopš 2020. gada atlīdzībai papildus piešķirti vismaz 80 miljoni eiro; policistu mēnešalgas pieaugušas vidēji par 53 %, kopējā atlīdzība — par 78 %. 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos policistu vidējā atlīdzība bija par 56 % augstāka nekā vidēji valsts un pašvaldību iestādēs. Reaģējošo policistu vidējā bruto darba samaksa mēnesī (2025. gada 8 mēnešos, ar piemaksām un virsstundām): jaunākajam inspektoram 2374 eiro, inspektoram 2728 eiro; vidēji sabiedriskajā sektorā — 1820 eiro (VK revīzija, 5.–6. un 17.–18. lpp.). Kadeta minimālā atlīdzība ir 1120 eiro mēnesī (turpat, 20. lpp.).

Ko saka Valsts policija. 2025. gadā amatpersonu vidējā atlīdzība normālā slodzē bija ap 1800 eiro neto; augstākus skaitļus veido piemaksas un virsstundas (VP, LV portāls, 30.01.2026). Par darba apstākļiem LETA atreferēja Ruka piemēru — Jēkabpils novada būvvalde aizliegusi lietot Valsts policijas iecirkņa telpas (LETA / jauns.lv, 15.10.2026).

Vērtējums: retorika — dati to neapstiprina, bet pilnībā arī neizšķir. Valsts kontroles vērtējumā «šobrīd vairs nav pamata uzskatīt, ka Valsts policijas amatpersonu atlīdzība ir zema. Atlīdzības līmenis ir augstāks nekā vidēji darba tirgū» (VK revīzija, 5. lpp.). Ar darba risku, maiņu darbu un Rīgas dzīves izmaksām revīzija atlīdzību nesalīdzina, un tieši tur Ruka argumentam ir pamats. Valsts kontroles secinājumu un algu kāpumu 2025. gada janvārī intervijā atgādināja arī pats Ruks.

Valsts kontrole secināja, ka galvenais iemesls policistu trūkumam vairs nav alga, bet tas, kā cilvēki tiek sadalīti un kādus uzdevumus viņi pilda:

• Vismaz 700 policistu strādā amatos, kuriem nav vajadzīga policista fiziskā sagatavotība un dienesta statuss: administratīvo pārkāpumu izmeklēšanā, kriminālistikā, licencēšanā, metodiskajā darbā. Revīzijas vārdiem, šie amati «vairāk atbilst ierēdņa veiktajam administratīvajam darbam» (VK revīzija, 7. lpp.).
• 280 policistu un 49 darbinieki — videonovērošanas operatori — apsargā objektus. Valsts kontrole iesaka izvērtēt, vai apsardzi vismaz daļēji var nodot apsardzes komersantiem; to dara arī Zviedrija un Šveice (turpat, 56. lpp.).
• Fotoradaru nodaļā 29 policisti birojā izskata pārkāpumus, ko fiksējuši radari. Valsts kontroles vērtējumā viņi «ir resurss, kas būtiski var palīdzēt uzlabot situāciju Rīgas reģiona pārvaldē» (turpat, 38. lpp.).
• Veikalu zādzību videoierakstus policija ieraksta CD diskos un tā nodod prokuratūrai, jo nav digitāla risinājuma (turpat, 57.–58. lpp.).

Valsts kontrole kopumā identificēja piektdaļu no vajadzīgajiem policistu amatiem, kurus varētu veikt civilais personāls vai deleģēt ārpus Valsts policijas (turpat, 3. lpp.).

Valsts policija tam daļēji nepiekrīt. Tā piekrīt, ka atsevišķi amati jāpārskata, bet uzskata, ka amatpersonas statuss — gatavība strādāt 24/7, krīzēs un citos uzdevumos — vajadzīgs arī tur, kur risks nav ikdienas darba daļa. Valsts policijas paziņojumā rakstīts: «nacionālā drošība nevar balstīties uz civilām struktūrām uzdevumos, kuri pēc būtības prasa amatpersonas pilnvaras un dienesta disciplīnu» (VP, 30.01.2026).

Eurostat skaita policistus, bet ne civilo atbalsta personālu. Policijā strādā arī civilie darbinieki.

Kas ir civilais darbinieks? Tas ir cilvēks, kas strādā policijā, bet nav policists. Viņam nav speciālās dienesta pakāpes un policista pilnvaru, viņš nekārto ikgadējo fiziskās sagatavotības pārbaudi un nepelna izdienas pensiju. Tie ir, piemēram, analītiķi, IT speciālisti, juristi, ekspertīžu speciālisti, videonovērošanas operatori un lietveži. Civilais var izmeklēt finanšu krāpšanu pie datora vai apstrādāt sodu lēmumus; viņš nebrauc uz izsaukumu, kur jāaiztur agresīvs cilvēks.

Uz 100 000 iedzīvotāju — 2023. gads. Latvija: Valsts policijas aizpildītie policistu amati 30.09.2025. Dānija: 2025. gada vidējais cilvēku skaits; *civilajos ietilpst arī 911 prokuratūras juristi, bez tiem civilo daļa ~29 %. Somija: cilvēkgadi 2024. gadā.

Avoti: policisti uz 100 000 — Eurostat crim_just_job (2023); Latvija — VK revīzija, 11. lpp. («79 % policisti un 21 % darbinieki»); Dānija — Rigspolitiet HR rādītāji 2019–06.2026, 1. tabula; Somija — Poliisin henkilöstötilinpäätös 2024 (vēl 189 cilvēkgadi — studenti). Civilo daļa — aprēķins. Skaitļi nav pilnīgi salīdzināmi: Dānijā skaitīti cilvēki, Somijā — cilvēkgadi, un policijas studenti katrā valstī uzskaitīti citādi.

Arī tur policistu trūkst. Dānijas valdība un parlamenta partijas 2025. gada 4. decembrī vienojās, ka policijai un prokuratūrai finansējums līdz 2030. gadam pieaugs par nedaudz mazāk nekā 1,5 miljardiem kronu gadā, jo ar policistu piesaisti ir būtiskas problēmas. Mērķis ir ap 12 000 policistu, ieskaitot jaunu izmeklētāju grupu (vienošanās teksts); policista izglītība pagarināta līdz trim gadiem, divas trešdaļas no tās ar algu; būs atsevišķa programma ekonomiskajiem un digitālajiem noziegumiem un plašāka mākslīgā intelekta un sejas atpazīšanas izmantošana (The Copenhagen Post, 04.12.2025). Somijas valdība grib policistu skaitu līdz valdības pilnvaru beigām palielināt līdz 8000 cilvēkgadiem (Somijas valdība, 19.03.2025).

Šie skaitļi nepierāda, ka Dānijā vai Somijā policistu ir maz tāpēc, ka tur strādā civilie. Tie rāda ko citu: arī valstīs ar mazu policistu skaitu administratīvais un tehniskais darbs nav jādara policistiem — abās civilajam personālam ir lielāka loma nekā Latvijā. Ziemeļvalstu modelis nav «policisti vai tehnoloģijas». Tas ir «policisti, civilie speciālisti un tehnoloģijas», un abas valstis vienlaikus plāno policistu skaitu palielināt.

Rukam ir taisnība: policistu tiešām trūkst. Valsts kontrole neefektīvi izmantotos resursus nosauca ziņojumā, kas publiskots 2026. gada 27. janvārī. Valsts policija atbildēja, ka daļai šo amatu amatpersonas statuss esot vajadzīgs, bet piekrita, ka atsevišķi amati jāpārskata, un rakstīja, ka vairākus amatus jau pārveidojusi. Iekšlietu ministrija 2026. gada 8. janvārī Valsts kontrolei atbildēja, ka ieteikumi ir «kopumā saprotami» un tiks ņemti vērā, ar atrunām par drošības situāciju un finansējumu (IeM viedoklis).

Ieteikumu ieviešanas plānā Iekšlietu ministrija un Valsts policija apņēmušās policistu skaitu amatos, kuros speciālā dienesta pakāpe nav vajadzīga, samazināt no vairāk nekā 700 līdz mazāk nekā 350, bet objektu apsardzē — no 280 līdz 76. Termiņš abiem — 2030. gada 30. decembris; amatu izvērtējums jāpabeidz līdz 2027. gada beigām (VK ieteikumu ieviešanas plāns). Publisku ziņu, ka kāds no šiem amatiem kopš janvāra jau pārveidots, neatradu.

Tāpēc jautājums nav «vai Rukam ir taisnība». Jautājums ir: ja Rīgas reģionā ir 44 % vajadzīgo policistu, vai pusi no šiem amatiem pārdalīt piecos gados nav par lēnu — un kāpēc otra puse paliek? Par paveikto ministrija un policija Valsts kontrolei rakstiski ziņo līdz katra gada 1. maijam. Kas rakstīts 2026. gada ziņojumā, ir nākamā raksta jautājums.

Vai tehnoloģija var atbrīvot policistus? Daļēji. CSDD pārvaldībā ir 100 stacionāro fotoradaru, Latvijas Valsts ceļiem — 31 vidējā ātruma kontroles posms (LVC, 04.2026). Valsts policijai ir 12 pārvietojamo fotoradaru (LV portāls, 16.06.2025) un netrafarēti auto ar 360° kameru; pirmajā šādā auto 2019. gadā strādāja divi policisti (LSM, 22.10.2019). 2024. gadā Valsts policija neatbalstīja šo auto paplašināšanu jau 2025. gadā, jo tas prasītu papildu personālu un tehniku (IeM atzinums, 15.10.2024). Stacionārs radars policistu uz ceļa neprasa — bet visu radaru un kameru fiksētos pārkāpumus birojā izskata 29 policisti un 6 darbinieki (VK revīzija, 38. lpp.).

Vai kameras var aizstāt policistus? Nē — tikai konkrētu satiksmes kontroles funkciju. Uz izsaukumu kamera nebrauc. Satiksmē tā strādā: vidējā ātruma posmos, salīdzinot 2021.–2022. ar 2024.–2025. gadu, negadījumu ar cietušajiem kļuva par 39 % mazāk (LVC); Cochrane pārskats par 35 pētījumiem rāda, ka kameru tuvumā negadījumu ar bojāgājušajiem un smagi ievainotajiem ir par 11–44 % mazāk (Wilson u. c., 2010). Latvijā ceļu satiksmē 2025. gadā gāja bojā 63 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, ES vidēji 43 (ETSC PIN, 2026; provizoriski). Rīgā pie skolām ātrumu kopš 2024. gada oktobra beigām kontrolē pašvaldības policijas trīs netrafarēti auto (LSM, 23.12.2024); līdz 2024. gada 13. decembrim tie pie izglītības iestādēm fiksēja 12 000 pārkāpumu, lielākais ātrums 30 km/h zonā — 91,1 km/h (LSM, 13.12.2024). Rīgas attīstības programmas rīcības plānā 2021.–2027. gadam fotoradaru uzstādīšana ierakstīta bez vietām un summām, un investīciju plānos radaru nav (AP2027, rīcība 9272).

Kur nonāk sodu nauda? Budžetā, nevis ceļu drošībā. Valsts policijas un CSDD radaru sodi nonāk valsts budžetā, pašvaldību policijas sodi — pašvaldību budžetos (Administratīvās atbildības likums, 263. panta 6. daļa); ceļu drošībai nauda nav piesaistīta. 2013. gadā Iekšlietu ministrija rosināja satiksmes drošības fondu, Finanšu ministrija to neatbalstīja. 2026. gadā valdība no stacionāro radaru un LVC ierīču sodiem prognozē 11,07 miljonus eiro ieņēmumu un 3,4 miljonus izdevumu (MK rīkojums Nr. 775). Normu, kas policistu prēmijas saistītu ar sodu skaitu, neatradu (Atlīdzības likums, 16. pants). Francijā sodu ieņēmumiem ceļu drošībai ir atsevišķs konts (gan 2022. gadā no tā 614 miljoni eiro novirzīti parāda dzēšanai), Polijā Autotransporta inspekcijas kameru sodi nonāk ceļu fondā.

Aprēķina avoti: MK rīkojums Nr. 678 (14.11.2016), 7. un 27. tabula; 204 611 eiro par divu esošu auto aprīkošanu (avotā nav norādīts, vai ar PVN; garaza.lv, 05.08.2022); inspektora vidējā bruto darba samaksa mēnesī 2728 eiro (VK revīzija, 18. lpp.). Aprēķins ir aptuvens: cenas ir no dažādiem gadiem, algā nav darba devēja izmaksu, radaram nav ieskaitīta sodu apstrāde (Fotoradaru nodaļā strādā 29 policisti un 6 darbinieki), un abi rīki dara atšķirīgu darbu. Oficiālu Latvijas salīdzinājumu par stacionārās un mobilās kontroles izmaksām un ieguvumiem neatradu.

1. Policistu ir par maz, visvairāk — Rīgas reģionā.
2. Vismaz 700 policistu Valsts kontroles vērtējumā dara administratīvu darbu, un 280 apsargā objektus; Valsts policija to daļēji apstrīd, bet ieviešanas plānā apņēmusies šos skaitļus līdz 2030. gadam samazināt līdz 350 un 76.
3. Atlīdzība pēdējos gados būtiski pieaugusi; Valsts kontrole to vairs neuzskata par zemu un par galveno trūkuma cēloni.
4. Ziemeļvalstīs civilajam personālam policijā ir lielāka loma nekā Latvijā.
5. Kameras aizstāj daļu satiksmes kontroles, ne izsaukumus; sodu nauda ceļu drošībai nav piesaistīta.

Šī sadaļa ir mani priekšlikumi, nevis faktu pārbaude. Tie neizriet no datiem neizbēgami — tā ir mana izvēle, kā rīkoties ar to, ko dati rāda.

1. Policistu skaitu nesamazināt. Šeit Rukam ir taisnība.
2. Civilizēt administratīvos amatus — ātrāk nekā līdz 2030. gadam un visus, ne pusi. Amatus, kuriem policists nav vajadzīgs, aizpildīt ar civilajiem un biroja darbiniekus apmācīt darbam ar mākslīgo intelektu un IT. Valsts policija pati 2026. gadam plāno administratīvo procesu digitalizāciju un lēmumu automatizāciju.
3. Objektu apsardzi nodot privātajam sektoram — ar stingrākiem noteikumiem. Valsts kontrole iesaka izvērtēt apsardzes nodošanu komersantiem un, līdzīgi kā Zviedrijā, noteikt vairākus apsargu līmeņus ar atšķirīgu apmācību un pilnvarām, bet kritiskās infrastruktūras apsardzei — paaugstinātas kvalifikācijas prasības (VK revīzija, 56. lpp.). Es ietu tālāk: valsts objektus drīkst apsargāt tikai augstākā līmeņa apsargi ar atbilstošu izglītību, pieredzi un ieroča atļauju, ar augstāku atbildību, zvērestu kā policistiem un labāku atalgojumu. Šajā darbā var strādāt arī atvaļinātie policisti — pieredze, par kuru valsts jau ir samaksājusi.
4. Automatizēt rutīnas satiksmes kontroli. Stacionārus radarus likt pie bērnudārziem un skolām — pēc aptuvenā aprēķina tie piecos gados ir apmēram trīs reizes lētāki nekā auto ar diviem policistiem; sodu apstrādi automatizēt, lai Fotoradaru nodaļas policisti var strādāt uz ielas.
5. Policistus koncentrēt reaģēšanā, izmeklēšanā un prevencijā, pirmām kārtām Rīgas reģionā. Uz bīstamākajiem izsaukumiem sūtīt pēc fiziskās sagatavotības un apmācības, nevis pēc dzimuma — puse Valsts policijas amatpersonu ir sievietes. Sagatavotību atbalstīt ar sporta zālēm vai abonementiem; Valsts kontrole iesaka izvērtēt iespēju tos iekļaut 1100 eiro veselības limitā.
6. Digitālos un finanšu noziegumus stiprināt ar civilajiem speciālistiem.
7. Sodiem jāaudzina, nevis jāpelna. Nekādu prēmiju par sodiem. Sodu naudu likt atsevišķā fondā radariem pie skolām un tumšu ielu un gājēju pāreju apgaismojumam.

Ideālais sodu ieņēmums ir nulle eiro — tas nozīmētu, ka neviens nepārkāpj.