Lato Lapsa apsūdz «De facto» dezinformācijā Eņģeļa lietā. Pārbaudījām viņa apgalvojumus

Vērtējumu skala. Patiess — apstiprina primārais avots. Daļēji patiess — kodols apstiprinās, bet formulējums vai konteksts nav pareizs. Nepatiess — primārais avots apgalvojumu atspēko. Nepierādīts — primārā avotā neatradām. Apvainojumus un vērtējumus nepārbaudām.

• 9.–10. septembris. 9. septembrī Eņģelis Facebook paziņoja, ka noliek mandātu, un kā iemeslu minēja izdegšanu. 10. septembrī dome to atbalstīja. Mērs Viesturs Kleinbergs sēdē aicināja «respektēt deputāta lēmumu un atbalstīt» (LSM, 11.10.2026; TV3, 02.10.2026).
• Pirms 10. septembra. Pēc partijas teiktā «Progresīvo» vadība saņēma «trauksmes signālus» un lika Eņģelim atstāt domi un partiju. Septembra sākumā jauniete esot lūgusi tālāk nerīkoties un palikt anonīma (LSM).
• 28. septembris. Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte TV3 teica, ka tajā dienā saņemts iesniegums no privātpersonas, kā arī informācija no partijas par tai sniegtu anonīmu informāciju (TV3, 02.10.2026). «De facto» min trīs iesniedzējus: jaunieti, Bērnu aizsardzības centru un «Progresīvos». Partija tajā dienā bija saņēmusi anonīmu e-pastu ar brīdinājumu, ka stāsts tikšot izmantots priekšvēlēšanu laikā (LSM).
• 1. oktobris. «Diena» publicēja rakstu «“Progresīvais” Eņģelis nepilngadīgās pavešanu uzdeva par izdegšanu darbā?». Pēc tam raksts tika papildināts; pēdējās izmaiņas ir 2. oktobra naktī. Atsaucamies uz pašreizējo versiju, sākotnējo neesam redzējuši. Tajā pašā dienā Eņģelis Facebook atzina privātu saziņu un tikšanos ar jaunieti, bet noliedza piespiešanu un varas izmantošanu un neapstiprināja seksuāla rakstura attiecības (atstāsta TV3, 02.10.2026). Kameras priekšā runāt viņš atteicās.
• 3. oktobris. Saeimas vēlēšanas. Tās pašas dienas rītā Puaro ziņoja, ka Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (NA) vērsies pie sabiedrisko mediju ombuda saistībā ar «Dienas» redaktora ierakstu par LTV (sk. 2. punktu).
• 8. oktobris. Ģenerālprokuratūras prokurors pēc kādas personas iesnieguma atteicās sākt kriminālprocesu par Kleinberga, partijas līdzpriekšsēdētāja Andra Šuvajeva un citu «Progresīvo» amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām vai bezdarbību, kas saistītas ar neziņošanu par smagu noziegumu un nozieguma slēpšanu. «Diena», atsaucoties uz ģenerālprokurora padomnieci Santu Vaļumu, raksta, ka tas izdarīts, «jo personas iesniegumā norādītajos apstākļos netika konstatēts noziedzīgs nodarījums» («Diena», 13.10.2026).
• 11. oktobris. «De facto» sižets (LSM, YouTube, LTV Ziņu dienests).
• 12. oktobris. Lapsas video (TikTok, @latolapsa).
• 13. oktobris. Policija «Dienai»: «Kriminālprocess ir sākts par faktu un kvalificēts pēc Krimināllikuma 16. nodaļas. Šobrīd notiek izmeklēšana» («Diena», 13.10.2026). Tā ir nodaļa par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Kriminālprocess ir sākts par faktu, nevis pret konkrētu personu. Kamēr nav tiesas sprieduma, neviens nav vainīgs.

Video ilgst 8 minūtes un 25 sekundes. Lapsa «De facto» sižetu sauc par tipisku sabiedriskā medija dezinformāciju un manipulāciju. Viņaprāt, raidījumam vajadzēja runāt par iespējamo nozieguma noklusēšanu «Progresīvo» vadībā, bet tas runāja par tiem, kas lietu atklāja. Raidījuma veidotājus viņš jau video virsrakstā sauc par propagandoniem un video lieto vēl rupjākus apzīmējumus. Tos nepārbaudām. Pārbaudījām sešus faktu apgalvojumus.

Daļēji patiess. Sižeta pirmajās 50 sekundēs ir divi klipi. Jūlija Stepaņenko, partijas «Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši» līdere, 2. oktobrī līderu debatēs «Izvēlies nākotni!» pārmet, ka tiek piesegts noziegums. Ainārs Šlesers, partijas «Latvija Pirmajā vietā» līderis, 3. oktobrī saka, ka Rīgas mērs un «Progresīvo» vadība melojuši par iemesliem, kāpēc deputātam noņemts mandāts (YouTube, 0:27–0:49). Pēc tam sižets atstāsta partijas versiju: «Tā bija saņēmusi trauksmes signālus. Tie tobrīd esot liecinājuši par ētikas pārkāpumiem, taču ne iespējamu noziegumu.» (LSM)

Lapsas apgalvojums, ka par to nekas netika runāts, tātad neatbilst. Taču viņam ir taisnība, ka «De facto» šo pārmetumu nepēta: partijas versija ir dota ar «esot», un tās pārbaudes sižetā nav.

Neviens no abiem nepiemin prokurora 8. oktobra lēmumu atteikties sākt kriminālprocesu par «Progresīvo» amatpersonu iespējamu neziņošanu un nozieguma slēpšanu («Diena», 13.10.2026). Agrāku publisku ziņu par to kā «Dienas» 13. oktobra rakstu neatradām, tātad 11. un 12. oktobrī to, visticamāk, nezināja ne «De facto», ne Lapsa. Lēmums nenozīmē, ka partijas komunikācija bija pareiza. Tas nozīmē, ka prokurors iesniegumā norādītajos apstākļos noziedzīgu nodarījumu nekonstatēja.

Ziņas bija, un sižets tās nepiemin — patiess. Vai LTV tiešām noklusēja — nepierādīts. Lapsa saka, ka atklātībā nonāca ziņas, ka sabiedriskais medijs par gadījumu, visticamāk, bija zinājis jau iepriekš un to noklusējis. Avotu viņš video nenosauc, bet tāds ir. Pēc Puaro ziņām «Dienas» redaktors Gatis Madžiņš platformā X rakstīja, ka jauniete sākotnēji bijusi gatava izstāstīt savu pieredzi LTV, bet daži par saturu atbildīgie darbinieki to nav pieļāvuši. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (NA) pēc tam vērsās pie sabiedrisko mediju ombuda, lai noskaidrotu, vai tas atbilst patiesībai un kādi bijuši apsvērumi (Puaro, 03.10.2026).

Madžiņš ir tā laikraksta redaktors, kura publikāciju «De facto» kritizē, tātad viņš nav neitrāls avots. Ombuda atzinumu līdz 22. oktobrim publiski neatradām. «De facto» sižetā šis pārmetums savam medijam netiek pieminēts. Sižetā ir tikai teikts, ka Āboliņš savus komentārus sociālajos medijos par situāciju vēlāk izdzēsa, jo «ar to ierakstu pārsteidzos». Vai tas ir tas pats ieraksts, no sižeta nav skaidrs.

Patiess par galveno apgalvojumu. Sižetā runā daudzi nosaukti cilvēki: Kleinbergs, Bergholcs, Smiltēns, Āboliņš, Ratnieks, Ķirsis. Taču sižeta smagākais apgalvojums ir tas, ka jauniete publicitātei nebija piekritusi, un to pamato ar vienu atsauci: «“De facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka viņa nebija tam piekritusi un ar to rēķinājusies.» (LSM). Ēterā to dzird vienreiz (YouTube, ap 3:39). LSM tekstā tā pati atsauce ir arī ievadā.

Anonīms avots pats par sevi nav pārkāpums. Lietās par iespējamiem nepilngadīgiem cietušajiem tas bieži ir vienīgais veids, kā runāt. Bet skatītājs to nevar pārbaudīt, un to der pateikt. Taisnības labad: arī «Diena» savu apgalvojumu par partijas informētību pamato ar «Dienas rīcībā esoša informācija liecina». Notikumu aprakstu tā gan balsta uz iesnieguma kopiju, kas esot tās rīcībā, un uz Tieslietu ministrijas apstiprinājumu, ka iesniegums saņemts.

Patiess. Sižeta vidū ir teikums: «Lielākais ļaunums, ko nodarīja iepriekš minētā publikācija, bija tas, ka raksts meiteni padarīja atpazīstamu viņas tuviniekiem un arī plašākam cilvēku lokam, atkārtoti nodarot meitenei pāri.» Uzreiz pēc tā seko atsauce uz «De facto» rīcībā esošo informāciju, bet tā attiecas uz piekrišanu, ne uz atpazīstamību. LSM teksts beidzas: «Notikušajā visvairāk cieta jauniete. Medijiem un līdzcilvēkiem ir pienākums gādāt, lai uzdrīkstēšanās runāt par piedzīvotu vardarbību cietušajam nenodara pāri vēlreiz. Šoreiz tas netika nodrošināts.» (LSM). Ēterā izskan līdzīgs noslēgums.

Lapsas aprakstītā secība, ka sākumā ir avots, bet beigās fakts, precīzi atbilst LSM tekstam. Ēterā atsauce ir sižeta vidū, bet noslēgums tāpat ir bez atsauces.

Nepatiess. Lapsa saka, ka ne «Diena», ne kāds cits neminēja nekādu informāciju, pēc kuras cietušo varētu atpazīt, izņemot to, ka viņa ir sieviete, bārene un nepilngadīga. Bāreņu meiteņu Latvijā esot tūkstošiem.

Vārdu un uzvārdu «Diena» tiešām nenosauca. Taču raksta pašreizējā versijā, kas nav mainīta kopš 2. oktobra, ir vēl vismaz piecas papildu pazīmes («Diena», 01.10.2026). Tās neatkārtojam. Kopā tās loku būtiski sašaurina, īpaši cilvēkiem, kas jaunieti pazīst. Papildu pazīmes ir arī Eņģeļa paša Facebook ierakstā, ko atstāsta citi mediji. Pats «Dienas» raksts sīkākas detaļas apzināti neizpauž, jo tās «var atklāt viņas personību».

Vai jaunieti pēc publikācijas tiešām atpazina, no publiskiem avotiem pārbaudīt nevaram (sk. 7. punktu).

Daļēji patiess. «Diena» rakstīja, ka partijas vadība «visticamāk, bija informēta» par notikušā patiesajiem iemesliem un ka «notikumu turpmākā attīstība liecina, ka to nolemts noklusēt». Tajā pašā rakstā tā uzdeva jautājumu: «Vai partijā Progresīvie zināja par notikušo? […] Tie ir jautājumi, uz kuriem šobrīd vēl atbilžu nav» («Diena», 01.10.2026). Papildinājumā «Diena» raksta, ka partija savā paziņojumā «būtībā atzīst gan notikušo, gan to, ka ar informāciju jau laicīgi nav nākusi klajā publiski».

Nākamajā dienā TV3 rakstīja, ka partija lūgusi Eņģelim aiziet, «jo uzzinājusi par darbībām ar nepilngadīgo», un Eņģelis apstiprināja, ka partija lūdza viņu nolikt mandātu (TV3, 02.10.2026). Pati partija saka, ka signāli liecinājuši par ētikas pārkāpumiem, nevis par noziegumu (LSM). Tātad partija zināja pietiekami, lai lūgtu deputātam aiziet. Ko tieši tā zināja un vai tas bija noziegums, nav pārbaudāms, un prokurors noziedzīgu nodarījumu neziņošanā nekonstatēja (sk. 1. punktu).

Nepierādīts. Par piekrišanu «De facto» atsaucas uz anonīmu avotu (sk. 3. punktu). Atpazīstamību sižets pasniedz kā secinājumu bez atsauces. Ņemot vērā «Dienā» minētās pazīmes (5. punkts), tas ir ticams, bet publiski nav pārbaudāms.

Rīgas domes deputāts Edgars Bergholcs (AS) sižetā saka: «Saistībā ar “Dienas” publikāciju tātad ir, visticamāk, notikusi kaut kāda noplūde.» Un turpina: «Man nav atbildes, no kurienes šī noplūde nonākusi» (LSM). «Dienas» galvenais redaktors Gatis Madžiņš uz «De facto» jautājumiem par publikācijas tapšanu neatbildēja.

Nepierādīts. «Diena» rakstīja, ka jauniete pirms 10. septembra «konsultējusies Bāriņtiesā par savu tiesību aizstāvību» un septembra sākumā tur «interesējās» par savām tiesībām. Iesnieguma kopiju bāriņtiesai «Diena» min kā nosūtītu oktobra pirmajās dienās («Diena», 01.10.2026). «De facto» «Dienas» rakstīto atstāsta stiprāk: ka jauniete «bija vērsusies bāriņtiesā». Tad sižets apgalvo: «Izrādās, ka vēršanās bāriņtiesā nenotika.» (LSM). Avotu sižets nenosauc. Pretruna var būt arī vārdos, jo neformāla konsultācija nav tas pats, kas formāla vēršanās. Kas notika patiesībā, nevaram pārbaudīt.

Lapsa kļūdās vienā būtiskā faktā: «Diena» par cietušo minēja daudz vairāk nekā dzimumu, bārenes statusu un vecumu. Uz šīs kļūdas balstās viņa galvenais arguments, ka pēc publikācijas cietušo nevarēja atpazīt. Apgalvojumu, ka sižetā par iespējamo noklusēšanu nekas netika runāts, viņš pārspīlē, jo par to runāja, lai gan īsi un bez pārbaudes.

Viņam ir taisnība, ka «De facto» smagāko apgalvojumu pamato ar anonīmu avotu un beigās pasniedz kā faktu. Ka sižets pārbauda «Dienu», bet «Progresīvo» versiju tikai atstāsta, arī ir pamatots pārmetums. Pamatots ir arī tas, ka sižets nepiemin publisko pārmetumu pašai LTV: «Dienas» redaktors apgalvoja, ka LTV nepieļāva jaunietes stāstu. Šis pārmetums nav pierādīts, bet tas ir iesniegts ombudam, un sabiedriskais medijs par to klusē savā sižetā.

Lapsa nepiemin to, kas sižetā ir: jauniete vērsās pie «Apvienotā saraksta» pārstāvja. Bergholcs saka: «Tajā brīdī mēs uzreiz piesaistījām juristu un palīdzējām viņai uzrakstīt iesniegumu policijā.» Pēc «De facto» ziņām AS piesaistītie juristi iesniegumu adresēja arī tieslietu ministram Edvardam Smiltēnam (AS) (LSM).

Neviens no abiem nepiemin prokurora 8. oktobra lēmumu, jo publiski tas kļuva zināms tikai pēc tam. Kriminālprocess, kas sākts par faktu, 13. oktobrī bija izmeklēšanas stadijā. Pēc «De facto» ziņām «Dienas» publikāciju oktobra beigās izvērtēs Latvijas Mediju ētikas padome. Līdz 22. oktobrim padomes atzinumu sarakstā tāda atzinuma nav (LMEP atzinumi).