Trīs, kur vajadzēja četrus. Ādažu dome 2026. gadā pēc pašas pašvaldības dokumentiem

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Ādažu domē ir bijusi lielākā frakcija vismaz kopš 2017. gada. Tad tā ieguva 10 vietas no 15, bet 2021. un 2025. gadā, jau apvienotajā Ādažu novadā, 6 vietas no 15 (Centrālās vēlēšanu komisijas dati). Domi kopumā ap deviņiem gadiem vadīja Māris Sprindžuks (2013. gadā ievēlēts no ZZS, vēlāk LRA). 2014. gadā četrarpus mēnešus domi vadīja Normunds Zviedris. 2022. gadā Sprindžuks tika ievēlēts Saeimā. Viņa vietā 2022. gada 1. novembrī priekšsēdētāja kļuva Karīna Miķelsone (LRA).

Pēc LETA rīcībā esošās informācijas 2022. gada 28. septembrī septiņi deputāti pieprasīja sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par Sprindžuka atstādināšanu. Iesniegumu bija parakstījuši Imants Krastiņš, Daiga Mieriņa, Jānis Leja, Arta Deniņa, Genovefa Kozlovska, Gatis Miglāns un Raivis Pauls. Priekšsēdētāja amatā bija iecerēts Krastiņš. Iesniegumam pietrūka vienas balss. Pēc 1. oktobra Saeimas vēlēšanām LZS deputāti parakstus atsauca, un mēnesi vēlāk LZS, arī Miglāns un Pauls, izveidoja koalīciju ar LRA. 2025. gadā Miglāns bija Miķelsones vietnieks. Pieci no 2022. gada septiņiem — Krastiņš, Leja, Deniņa, Miglāns un Pauls — 2026. gadā ir domes vairākumā.

8. janvārī domes Finanšu komiteja ar 8 balsīm pret 7 nolēma pašvaldības 2026. gada budžeta projektu neskatīt un uzdot to pārstrādāt. Priekšlikumu iesniedza deputāts Imants Krastiņš. Domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA) to uztvēra kā neuzticības izteikšanu un atkāpās.

Pēc tam dome gandrīz piecus mēnešus strādāja bez priekšsēdētāja. Martā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija aģentūrai LETA norādīja, ka seko situācijai. Saeima var atlaist domi, ja tā divu mēnešu laikā neievēl priekšsēdētāju, vietnieku vai komitejas, bet ministrija piebilda, ka šīs tiesības izmantojamas tikai tad, ja dome pastāvīgi un ilgstoši nenodrošina savas darbības tiesiskumu.

3. martā mēra pienākumu izpildītājs Gatis Miglāns (ZZS) aģentūrai LETA teica, ka panākta vienošanās domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu nepalielināt.

28. maijā Miglāns tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju ar 14 balsīm, arī ar LRA balsīm. Par vietnieku ar 8 balsīm pret 5 ievēlēja Ģirtu Dubkēviču (P). Nākamajā dienā Attīstības komitejas priekšsēdētājs kļuva Krastiņš, viņa vietnieks Jānis Leja (LPV).

Strīdīgākajos balsojumos kopš vasaras (komisijas maiņa 16. septembrī, reorganizācija 2. oktobrī, trešais vietnieks 7. un 29. oktobrī) dome sadalījās vienādi: 8 vai 9 balsis no ZZS, LPV, P, SV/AJ, Krastiņa, Deniņas un dažkārt LZP pret 5 vai 6 LRA balsīm. Ne visi balsojumi gan bija tādi: izpilddirektora atstādināšanā 20. augustā LRA deputāti balsoja dažādi.

Pirmais konkurss. 31. jūlijā konkursa komisija (6 no 7 locekļiem) Sniedzei Brakovskai deva kopā 210,5 punktus, abiem pārējiem pretendentiem 161 un 158. Komisija ar 6:0 nolēma viņu virzīt apstiprināšanai domē.

Pēc tam pašvaldības nostāja divreiz mainījās. 10. augustā Personāla nodaļa Brakovskai rakstiski paziņoja, ka viņas kandidatūra „netiks virzīta apstiprināšanai amatā”. 12. augustā pašvaldības serverī tika ievietots konkursa nolikums ar jaunu pieteikšanās termiņu, 31. augustu (faila datums: 12.08.2026 16:47 pēc Latvijas laika). 20. augustā Personāla nodaļas vadītāja rakstīja, ka komisija „ir pieņēmusi lēmumu piedāvāt Jums … amatu”, un jautājums nonāca domes darba kārtībā.

27. augustā dome Brakovsku amatā neiecēla: 6 par, 1 pret (Leja), 7 atturas. Pirms balsojuma deputāti viņai jautājumus neuzdeva. Pēc balsojuma deputāts Arnis Rozītis (LRA) jautāja atturējušos argumentus. Sēdes vadītājs Miglāns atbildēja, ka jautājumu sadaļa ir beigusies, bet deputāti var komentēt savu balsojumu. Deputāte Arta Deniņa paskaidroja, ka atturējās, jo nevarēja piedalīties komisijas darbā. Citi sēdē savu balsojumu nepaskaidroja. Vēlāk, 11. septembrī, Latvijas Radio savus balsojumus skaidroja Miglāns, Varts un Leja.

Šeit jāpiebilst divas lietas. Pirmkārt, iecelt vadītāju ir domes tiesības, nevis pienākums. Tomēr Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija Latvijas Radio 11. septembrī skaidroja: „deputātiem jāspēj pamatot, kāpēc viņi neatbalsta konkursa uzvarētāja iecelšanu amatā, tā veicinot lēmumu caurskatāmību un sabiedrības uzticēšanos.” Otrkārt, dienu pirms domes balsojuma, 26. augustā, Rīgas dome Brakovsku iecēla par Rīgas 231. pirmsskolas vadītāju. Brakovska to pati pateica 27. augusta sēdē.

Otrais konkurss. 16. septembrī, pieteikšanās pēdējā dienā, dome ar 9:6 nomainīja konkursa komisiju. Locekļu skaits samazinājās no 7 uz 5. No komisijas izslēdza deputātes Kerolu Dāvidsoni (LRA) un Artu Deniņu un Grāmatvedības nodaļas vadītāju Anitu Snigirevu, bet iekļāva deputāti Karinu Sprūdi (SV/AJ). Deputāts Zintis Varts (LPV) komisijā bija jau kopš maija. LRA priekšlikums komisijā iekļaut profesionāļus un administrācijas pārstāvjus balsojumā guva 7 balsis pret 7 un netika pieņemts.

Komisijas nolikuma 6. punkts nosaka: „Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz 4 komisijas locekļi.” Septembra grozījumi šo punktu nemainīja. Četri palika četri.

22. septembrī dokumentu kārtā piedalījās visi pieci locekļi. Brakovska saņēma 13 punktus, otra pretendente 11.

30. septembrī intervijās piedalījās trīs no pieciem: Izglītības un jaunatnes nodaļas vadītāja Vija Tomiņa, Personāla nodaļas vadītāja Laila Raiskuma un Varts. Protokolā rakstīts, ka komisija „ir rīcībspējīga, vadoties no faktiskajiem un lietderības apsvērumiem”. Tāds pats teikums ir arī 31. jūlija protokolā, kad komisijā bija 6 no 7. Klāt bija arī „pieaicinātā eksperte” Snigireva. Nolikumā par ekspertu pieaicināšanu nekas nav teikts. Vērtējumā par budžeta jautājumiem protokols min „pieaicinātās ekspertes viedokli”. Pašvaldība 27. oktobrī Brakovskai rakstīja, ka komisija pieaicināja grāmatvedības jomas eksperti, lai iegūtu profesionālu viedokli par pretendenšu zināšanām un izpratni grāmatvedības jautājumos. „Ekspertes sniegtā informācija bija konsultatīva.”

Intervijā otra pretendente saņēma 107 punktus, Brakovska 101. Komisija ar 3:0 virzīja otru pretendenti. Pamatojumā minētas viņas praktiskās zināšanas inventarizācijā un budžeta veidošanā, kā arī dalība kādas pašvaldības pirmsskolas atklāšanā.

Tie paši trīs vērtētāji Brakovskai jūlijā un septembrī deva gandrīz vienādus punktus: Tomiņa 34 un 34, Raiskuma 36,5 un 34, Varts 33 un 33. Otrai pretendentei septembrī viņi deva 35, 36 un 36 punktus.

Pēc nolikuma rezultāts jāpaziņo piecu darbdienu laikā, tātad līdz 7. oktobrim. Brakovskai to paziņoja 13. oktobrī. Pašvaldība 27. oktobrī rakstīja, ka paziņošana aizkavējās „organizatorisku iemeslu dēļ”.

Kas nav pārkāpums un ko var atbildēt pašvaldība. Nolikums uzvarētāju nosaka pēc pēdējās kārtas punktiem, tāpēc 107 pret 101 pats par sevi atbilst noteikumiem. Pirmās kārtas punkti nav jāsaskaita. Nolikums arī paredz, ka lēmumu pieņem, ja par to balso vairāk nekā puse komisijas locekļu, un trīs balsis no piecām to izpilda. Jautājumi bija par to, vai sēde ar trim locekļiem bija lemttiesīga, kā arī par eksperti un termiņiem. Uz pirmo jautājumu pašvaldība pati atbildēja 22. oktobrī (skatīt zemāk).

Valsts iestādes. Valsts darba inspekcija 15. septembrī sāka administratīvā pārkāpuma procesu par iespējamu Darba likuma 29. panta 9. daļas pārkāpumu, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi arī politiskās pārliecības dēļ. Inspekcija pašvaldībai uzdeva 14 jautājumus ar termiņu 5. oktobris. Pašvaldība termiņā neatbildēja, tāpēc inspekcija pagarināja lēmuma termiņu līdz 2027. gada 18. janvārim. Tiesībsargs 14. septembrī ierosināja pārbaudes lietu par iespējamu diskrimināciju politiskās pārliecības dēļ un labas pārvaldības principa pārkāpumu. Pēc Brakovskas 27. oktobra teiktā, abas pārbaudes turpinās, un lēmumu vēl nav pieņēmusi neviena iestāde.

21. oktobrī Brakovska iesniedza domes priekšsēdētājam, deputātiem un izpilddirektora pienākumu izpildītājai iesniegumu (reģ. Nr. ĀNP/1-11-1/26/6596). Tajā viņa norādīja uz kvoruma trūkumu 30. septembra sēdē, pieaicinātās ekspertes iesaisti, vērtēšanas kritēriju piemērošanu un rezultāta paziņošanas termiņa neievērošanu. Viņa rakstīja, ka, izvērtējot abus konkursus, viņai nostiprinājusies pārliecība, ka „tika veiktas darbības, lai nepieļautu tieši manas kandidatūras apstiprināšanu amatā, iespējams, manas politiskās piederības Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) dēļ”. Viņa lūdza izvērtēt 30. septembra sēdes tiesiskumu un atlikt lēmumu par vadītājas iecelšanu līdz šim izvērtējumam.

Pašvaldība atzīst. 22. oktobrī Personāla nodaļas vadītāja Laila Raiskuma Brakovskai rakstīja: „Paldies, ka vērsāt uzmanību par to, ka mūsu lēmumam nav juridisks spēks, jo Komisija pieņēma lēmumu 3 cilvēku sastāvā, bet Konkursa komisijas nolikuma 6. punkts nosaka, ka komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri komisijas locekļi.” Viņa rakstīja, ka komisija šo faktu pamanīja, tāpēc domes lēmuma projekts nav sagatavots un jautājums uz domes sēdi netiek virzīts. Komisija nolēma konkursa otro kārtu rīkot atkārtoti 23. oktobrī. Uzaicinājums tika nosūtīts 22. oktobrī pēcpusdienā, tātad mazāk nekā dienu iepriekš. Nolikums minimālo paziņošanas termiņu nenosaka. Nolikuma 7. punkts gan paredz, ka komisijas darbība beidzas pēc protokola par izvēlēto pretendentu parakstīšanas, tāpēc paliek jautājums, uz kāda pamata un kādā sastāvā komisija nolēma otro kārtu rīkot atkārtoti. Tajā pašā dienā Brakovska iesniedza pašvaldībai vēl vienu iesniegumu. Tajā viņa šādu kārtību nosauca par „nepieņemamu un neatbilstošu labas pārvaldības principam” un lūdza atbildēt arī uz pārējiem 21. oktobra iesnieguma jautājumiem: par eksperti, vērtēšanas kritērijiem, paziņošanas termiņu un iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi. Viņa lūdza noskaidrot, kurš, kad un uz kāda pamata konstatēja, ka lēmumam nav juridiska spēka, un līdz izvērtēšanai atlikt lēmumu par vadītājas iecelšanu. Viņa uzsvēra, ka no konkursa neatsakās. Pēc viņas lūguma pašvaldība pārrunas pārcēla uz nākamo nedēļu. 23. oktobra pārrunas nenotika. Pēc Brakovskas teiktā, 26. oktobrī komisijas sekretāre Ļubova Petrovska viņai piezvanīja un uzaicināja uz atkārtotajām pārrunām 30. oktobrī plkst. 8.30. Savā 28. oktobra iesniegumā Brakovska raksta, ka laiks „telefoniski tika saskaņots”. Nolikuma 18. punkts paredz, ka protokolētājs intervijas laiku un vietu pretendentiem paziņo e-pastā. 30. septembra sēdi protokolēja Petrovska. Brakovska raksta, ka 28. oktobra vakarā šādu e-pastu vēl nebija saņēmusi.

27. oktobrī pašvaldība Brakovskai atbildēja ar divām domes priekšsēdētāja Gata Miglāna parakstītām vēstulēm (Nr. ĀNP/1-12-1/26/1948 un Nr. ĀNP/1-12-1/26/1949). Tajās rakstīts, ka neatbilstība starp kvorumu un sēdē faktiski klātesošajiem komisijas locekļiem tika konstatēta, „gatavojot dokumentus izskatīšanai domē”, un komisijas locekļi par to tika informēti 20. oktobrī. Par 30. septembra sēdi vēstulē teikts, ka „viens no komisijas locekļiem nebija ieradies” un komisija tika informēta „par neparedzētu apstākļu iestāšanos”, tāpēc komisija sēdi turpināja, intervēja pretendentes un pieņēma lēmumu. Sēdes protokolā gan kā nepiedalījušies minēti divi locekļi, I. Reķe un K. Sprūde, ar atzīmi „attaisnoti”. Lēmumu par atkārtoto otro kārtu pēc vēstules pieņēma konkursa komisija. Kurā dienā? Kādā sastāvā? Ar kādu balsojumu? Vēstulē tas skaidri nav norādīts (teikumā minēts 23. oktobris, kas bija pārrunu datums). Par īso paziņošanas termiņu pašvaldība raksta: „Normatīvie akti nenosaka konkrētu termiņu pretendentu uzaicināšanai uz interviju. Intervijas norises laiks tiek saskaņots starp konkursa komisiju un pretendentu, vienojoties par abām pusēm pieņemamu laiku.” Tāpat vēstulē teikts: „Intervijas datums tiks paziņots e-pastā.”

29. oktobrī plkst. 17.08 Personāla nodaļas speciāliste Ļubova Petrovska Brakovskai e-pastā piedāvāja jaunu pārrunu laiku: 2. novembrī plkst. 16.00 Carnikavā, Stacijas ielā 5. Tas ir pirmais protokolētājas e-pasta uzaicinājums uz atkārtoto kārtu, kā paredz nolikuma 18. punkts; 22. oktobra uzaicinājumu uz 23. oktobri e-pastā bija sūtījusi Personāla nodaļas vadītāja. 30. oktobra rītā Brakovska atbildēja, ka šis laiks viņai pamatdarba dēļ nav pieņemams un ka pirms nākamā datuma saskaņošanas gaida pašvaldības rakstisku atbildi uz 28. oktobra iesniegumu par atkārtoto pārrunu tiesisko pamatojumu. No dalības konkursā viņa, kā rakstīja jau 28. oktobrī, neatsakās. Tās pašas dienas pēcpusdienā Petrovska rakstīja, ka 2. novembra laiks ir atcelts un par tālāko norisi pašvaldība ziņos. Vai 30. oktobra pārrunas ar otru pretendenti notika, knezins.com nav zināms.

28. oktobrī Brakovska domes priekšsēdētājam, konkursa komisijai un Personāla nodaļas vadītājai iesniedza vēl vienu iesniegumu. Tajā viņa paziņoja, ka 30. oktobra pārrunās nepiedalīsies. Kā iemeslu viņa min pašvaldības 27. oktobra atbildēs atzīto kvoruma trūkumu un to, ka atkārtotās vērtēšanas tiesiskais pamats joprojām nav skaidrs. Viņa norāda arī, ka nav izsniegts komisijas lēmums un protokols par atkārtoto kārtu. Viņa pieprasīja sešus dokumentus un skaidrojumus, tostarp 30. septembra sēdes protokolu, komisijas lēmumu par atkārtoto kārtu un skaidrojumu par 13. oktobrī paziņotā rezultāta juridisko statusu, un lūdza pārrunas pārcelt. Viņa uzsvēra, ka kandidatūru neatsauc un no konkursa neatsakās, un lūdza nepiedalīšanos neuzskatīt par atsaukšanos. Abas pašvaldības 27. oktobra atbildes un šo iesniegumu viņa nosūtīs arī Valsts darba inspekcijai un Tiesībsargam.

Pašvaldības viedoklis: knezins.com 27. oktobrī nosūtīja pašvaldībai preses jautājumus ar atbildes termiņu 3. novembris. Līdz publicēšanas brīdim atbilde nebija saņemta. Kad tā pienāks, rakstu papildināsim.

Papildināts 5.11.2026. 3. novembrī pašvaldība atbildēja uz knezins.com 20. oktobra informācijas pieprasījumu par abiem konkursiem (vēstule Nr. ĀNP/1-12-1/26/1982, paraksta izpilddirektora vietniece Inga Reķe). Tas ir atteikums. Pretendentu dokumentiem, konkursa materiāliem un protokoliem ar 2026. gada 23. februāra rīkojumu noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc „atsakāmies Jums izsniegt prasīto informāciju”. Vēstule atsaucas uz Informācijas atklātības likuma 5. panta trešo un ceturto daļu un 16. panta pirmo daļu; šī likuma 5. panta otrās daļas 5. punkts konkursu novērtēšanas informāciju ļauj ierobežot, ar izņēmumiem. knezins.com bija prasījis arī rekvizītus un jā vai nē atbildes, piemēram, vai pašvaldība saņēmusi valsts iestāžu pieprasījumus par šiem konkursiem un vai sagatavots lēmumprojekts par atkārtotā konkursa uzvarētāja iecelšanu, kā arī lūdzis vismaz datumus un rekvizītus, ja dokumenti ir ierobežoti. Atteikumā tie atsevišķi nav aplūkoti, un tajā nav norādīts, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt vai pārsūdzēt, kā prasa likuma 12. panta pirmā daļa. Protokolu izrakstus, ko izmanto šis raksts, pašvaldība izsniedza Brakovskai kā pretendentei, un knezins.com tos saņēma no viņas.

7. oktobrī dome ar 9:5 nolēma nodot sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nolikuma grozījumus, kas paredz trešo domes priekšsēdētāja vietnieku pārvaldības jautājumos (galīgais balsojums 29. oktobrī, skatīt zemāk). Tajā pašā sēdē dome ar 6 balsīm par, 8 pret un 1 atturoties noraidīja Miķelsones priekšlikumu likvidēt trīs politiskos amatus un jaunu vietnieka amatu neveidot. Ar 14 balsīm dome atbalstīja deputāta Raivja Paula (ZZS) priekšlikumu samazināt vietnieku atlīdzību no 90 % uz 85 % no likumā pieļaujamā maksimuma.

Grozījumu paskaidrojuma rakstā (domes sēdes materiāli) aprēķināts, ka vietnieka alga ar darba devēja nodokļiem ir 66 353 eiro gadā. Ja trešo vietnieku izveido, Attīstības komiteju vada domes priekšsēdētāja vietnieks un likvidē divus komiteju priekšsēdētāju vietnieku amatus, papildu izmaksas pēc paskaidrojuma raksta ir 10 855 eiro gadā, ar 20 % rezervi 11 967 eiro. Tās plānots segt, samazinot visu vietnieku algas no 4474 uz 4206 eiro mēnesī. Paskaidrojuma raksts atsaucas arī uz valsts budžeta likuma 80. pantu, kas 2026. gadā ierobežo jaunu amata vietu veidošanu.

Galīgajā paskaidrojuma rakstā, kas 2. novembrī publicēts kopā ar noteikumiem „Latvijas Vēstnesī”, skaitļi ir citi. Trešā vietnieka izmaksas tur norādītas 62 378 eiro gadā (2.1. punkts), ekonomija 45 569 eiro (2.3. punkts): 13 431 eiro no divu komiteju priekšsēdētāju vietnieku amatu likvidēšanas, 7 949 eiro no vietnieku algu samazināšanas un 24 189 eiro no vakanta vecākā referenta amata likvidēšanas Administratīvajā nodaļā. Starpība pēc knezins.com aprēķina ir 16 809 eiro gadā. Tā paša raksta 2.4. punktā minēts vēl 44 278,84 eiro ietaupījums gadā, ja vietnieks attīstības jautājumos vienlaikus vadītu Attīstības komiteju, bet 8.4.15. punktā rakstīts, ka noteikumu gala redakcijā Attīstības komitejas vadība vietniekam netiek uzticēta. Iepriekšējie 66 353 eiro atbilst vecajai vietnieka algai 4474 eiro mēnesī. Tā paša raksta 2.4. punktā vietnieka gada izmaksas norādītas 65 497 eiro, lai gan tur dotie 5198 eiro mēnesī gadā dod 62 376 eiro. Vai vakantā referenta vieta budžetā bija finansēta un cik ilgi tā bija brīva, paskaidrojuma rakstā nav teikts.

Pašvaldība 21. oktobra atbildē knezins.com raksta, ka amats izveidots „uz laiku”. Publicētajos noteikumos amata termiņš nav noteikts. Jaunajam vietniekam paredzēts pārraudzīt administrācijas darbu, e-pārvaldi un mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī iedzīvotāju līdzdalību. Daļu šo funkciju veic izpilddirektors, bet kopš viņa atstādināšanas tās pilda izpilddirektora vietniece, un pēc pašvaldības vārdiem „lielā darba apjoma dēļ izpilde ir apgrūtināta”.

Tajā pašā atbildē pašvaldība raksta, ka vietnieku darba slodzes aprēķins vai darba izpildes novērtējums „nav ticis veikts”. Uz jautājumiem par alternatīvām, budžeta programmu un konkrētu kandidatūru vēstulē atbildes nebija.

Līdz 12. oktobrim pašvaldība bija saņēmusi divus iesniegumus ar iebildumiem. Apspriešana ilga no 8. līdz 22. oktobrim (projekta paskaidrojuma rakstā bija minēts 21. oktobris). Kopā, kā 29. oktobra domes sēdē ziņoja Juridiskās un iepirkumu nodaļas vadītāja Ilona Gotharde, pašvaldība saņēma 86 viedokļus: astoņi iedzīvotāji grozījumus atbalstīja, 78 bija pret. Pēc galīgā paskaidrojuma raksta 67 no 78 iebildumiem bija par to, ka darbu var organizēt esošajā pārvaldes struktūrā; trīs iedzīvotāji rakstīja, ka pārvaldi vajag samazināt, nevis paplašināt.

Platformā Manabalss.lv 20. oktobrī publicētā iniciatīva pret amata izveidi vienas dienas laikā savāca vairāk nekā 340 parakstus. 23. oktobrī tai bija 456, 30. oktobrī 479 paraksti. Iniciatīvas pārstāve ir Brakovska. Pašvaldībā kolektīvais iesniegums nonāca ar parakstiem, kas bija savākti līdz 22. oktobra plkst. 10, tolaik 430. Pēc Gothardes ziņojuma pašvaldība salīdzināja 232 parakstītāju datus ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem un konstatēja 220 novada iedzīvotājus. Pašvaldību likums novadā ar 15 000 līdz 30 000 iedzīvotāju kolektīvajam iesniegumam prasa 200 iesniedzēju, tāpēc iesniegumu atzina par likumam atbilstošu. Pēc deputāta Raivja Paula (ZZS) vārdiem pārējos parakstus pašvaldība nepārbaudīja, tāpat kā iepriekšējos kolektīvajos iesniegumos, un viņš teica, ka apgalvot, ka visi parakstītāji ir novada iedzīvotāji, ir spekulācija.

29. oktobra sēde. Pašvaldību likuma 57. panta pirmā daļa paredz, ka likumam atbilstošu kolektīvo iesniegumu domes priekšsēdētājs iekļauj nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Publiski izsludinātajā 44 punktu darba kārtībā jautājuma par kolektīvo iesniegumu un nolikuma grozījumiem nebija. Brakovska dienu iepriekš Facebook rakstīja, ka uzaicinājumu uz sēdi saņēmusi, bet darba kārtībā jautājuma nav. Sēdes sākumā to pievienoja kā 2. punktu ar visu 15 deputātu balsīm. Miglāns paskaidroja, ka apspriešana beidzās nesen un priekšlikumu bija daudz.

Gotharde ziņoja, ka izvērtētas četras alternatīvas: saglabāt divus vietniekus, jaunās jomas pievienot esošo vietnieku pienākumiem, izveidot amatu administrācijā vai likvidēt visus vietnieku amatus. Izvēlēts trešais vietnieks, vienlaikus likvidējot divus komiteju priekšsēdētāju vietnieku amatus un samazinot visu vietnieku algas. Pēc Miglāna vārdiem tiek likvidēta arī Administratīvās nodaļas referenta vakance, un politisko amatu pēc tam būs pieci. Uz Miķelsones jautājumu par valsts iestāžu viedokli Gotharde atbildēja, ka pirms lēmuma virzīšanas zvanījusi Valsts kancelejai, kura mutiski paudusi, ka jauna amata izveide ir tiesiska, ja vienlaikus likvidē citu amatu. Ministrija skaidru nostāju neesot paudusi un norādījusi, ka noteicošais ir Valsts kancelejas viedoklis. Rakstisks atzinums sēdē netika minēts, un galīgajā paskaidrojuma rakstā teikts: „No institūcijām netika saņemti viedokļi un atzinumi par noteikumu projektu.” No projekta svītrots punkts, ka vietnieks attīstības jautājumos automātiski vada Attīstības komiteju, jo Pašvaldību likums komitejas priekšsēdētāju liek ievēlēt no komitejas locekļiem. Dubkēvičs teica, ka ir gatavs vadīt Attīstības komiteju arī turpmāk, lai papildu izmaksas nerastos.

Brakovska kā kolektīvā iesnieguma pārstāve ziņoja ap sešas minūtes (ieraksts 0:24–0:30). Viņa nosauca 474 parakstus, Latvijas Reģionu apvienības aptauju, kurā 208 no 235 dalībniekiem bija pret amatu, un apspriešanas rezultātu (viņa teica 79 pret un 8 par, Gotharde ziņoja 78 un 8). Viņa jautāja, kādu konkrētu problēmu amats atrisinās, kāpēc digitalizācijai vajag politisku amatpersonu, nevis profesionālu speciālistu, un vai nav absurdi veidot politisku amatu līdzdalības veicināšanai brīdī, kad vadība pati līdzdalību nerespektē. Pēc aptuveni piecām minūtēm sēdes vadītājs aicināja beigt ātrāk; viņa runāja vēl pusotru minūti. Vārdu viņa sēdē saņēma vēl divas reizes (0:44 un 0:45). Miglāns pēc tam teica, ka iniciatīvas nosaukums un sniegtā informācija ir maldinoša, jo nerunā par trīs amatu likvidēšanu un ietaupījumu, un nosauca iniciatīvu par vienas politiskās partijas aktivitāti. Anketas, ko pēc Miglāna vārdiem LRA pārstāvji izplatīja tērzēšanas grupās, Word faila īpašībās kā autors, pēc viņa vārdiem, norādīts Juris Krūze, LRA Ādažu nodaļas vadītājs, kurš vada pašvaldības SIA „Ādažu namsaimnieks” (abus amatus 2025. gada martā minēja LSM).

Krastiņš, kuram pēc Kodols un LRA informācijas amats paredzēts, grozījumus aizstāvēja ar līdzību par lapseņu pūzni: kamēr pūzni neaiztiek, tas mierīgi dzīvo un zog ievārījumu no iedzīvotāju burciņām, bet, tiklīdz to mēģina patriekt, agresīvi uzbrūk. Tā viņš raksturoja pretestību pēdējos desmit mēnešos pēc audita, apkures tarifa, SIA „Ādažu ūdens” autoparka un reorganizācijas jautājumiem; pūznis esot „sistēmas sargs”. Ja būtu izmeklēšanas komisija par līdzekļu izlietojumu, pēc viņa vārdiem, tas varētu beigties ar daudz smagākām tiesvedībām un personīgu atbildību. Pūzni viņš ne ar vienu iestādi vai personu vārdā nesaistīja; par vecās sistēmas aizstāvjiem runāja vispārīgi.

Dubkēvičs teica, ka dome šodien nelemj, kurš būs trešais vietnieks, un ka komiteju priekšsēdētāju vietnieku amati ir bijuši amati algas saņemšanai. Par Brakovsku viņš teica, ka tā uzņemas līdera lomu LRA un, rakstot iesniegumus, nomelno cilvēkus, kas viņu nav aizskāruši; tas neesot deputāta cienīga rīcība. Leja jau iepriekš bija teicis, ka Brakovska pārņem LRA Ādažu nodaļas vadību, un pārmeta viņai, ka pēc 2021. gada vēlēšanām tā pārgājusi no „Par!” un Jaunās Vienotības saraksta uz LRA (to rāda arī CVK 2021. gada ievēlēto deputātu saraksts). LRA deputāte Ieva Roze, ilggadējā Sociālā dienesta vadītāja, teica, ka pašvaldības darbinieki vadības stila dēļ meklē darbu citur un kļūdās mobinga dēļ. Miglāns atbildēja, ka janvāra koalīcijas sarunās Roze pati piedāvājusi veidot trešo amatu un konsultanta amatu sociālajā jomā; Roze to noliedza. Leja teica, ka darbinieki nav neaizvietojami, ka starp viņiem ir daudz nevietējo, kas taisa intrigas pret jauno vadību, un vērsās pie Rozes ar vārdiem par nelaimi viņas pašas mājās. Miķelsone atbildēja, ka tas bijis ļoti neētiski, un piebilda, ka deputātu ētiku izskata tikai domes priekšsēdētājs, tāpēc 2026. gadā Ētikas komisijā nav vērsusies. (7. oktobra sēdes protokolā gan fiksēts viņas lūgums nodot Ētikas komisijai izvērtēšanai Krastiņa izteikumus.) Pēc tam viņa koalīciju nosauca par Frankenšteina pārmaiņu vadības koalīciju.

Pēc vairāk nekā stundu ilgām debatēm Brakovska lūdza vārdu, lai uzdotu iedzīvotāju jautājumus, kas viņai ienākuši sēdes laikā. Miglāns vārdu nedeva: kolektīvais iesniegums esot izskatīts, iedzīvotāji var rakstīt paši, un sēdē izdomāti jauni jautājumi nav jāizskata. Viņš piebilda, ka iedzīvotājiem jautājumi nav obligāti jāsūta caur Brakovsku, un pieminēja mākslīgo intelektu. Brakovska atbildēja, ka viņš iedzīvotājus noniecina. Pašvaldību likuma 57. panta otrā daļa kolektīvā iesnieguma pārstāvim dod tiesības „domes noteiktajā kārtībā ziņot par kolektīvo iesniegumu domes sēdē” un piedalīties tā apspriešanā.

Balsojums. Lēmuma projekts apvienoja divus punktus: noraidīt kolektīvo iesniegumu un pieņemt nolikuma grozījumus. Miķelsone jau debašu sākumā un atkal balsojuma laikā iebilda, ka kolektīvā iesnieguma izskatīšana nav nodalīta un tas juridiski nav korekti; Miglāns atbildēja, ka ir viens lēmums. Pašvaldību likuma 57. panta trešā daļa paredz, ka dome atbilstoši iesnieguma saturam lemj par tā turpmāko virzību, nosakot atbildīgo pašvaldības institūciju, un ceturtā daļa liek šai institūcijai triju mēnešu laikā sniegt domei pārskatu. Vai 29. oktobra lēmumā šāda institūcija noteikta, rādīs lēmuma teksts, ko knezins.com vēl nav redzējis. Pirmo balsojumu sēdes vadītājs anulēja un balsojumu atkārtoja. Lēmums pieņemts ar 9 balsīm pret 6. Par: Dubkēvičs (P), Miglāns (ZZS), Krastiņš, Sprūde (SV/AJ), Leja (LPV), Pauls (ZZS), Deniņa, Varts (LPV), Vaivads (LZP). Pret visi seši LRA deputāti: Arnis Rozītis, Miķelsone, Kristīne Lakševica, Antra Krasta, Dāvidsone un Roze (balsošanas sistēmas tablo sēdes ierakstā, 1:23). Viena no LRA deputātēm, komentējot balsojumu, teica, ka lēmuma projekts jau uz sēdi bija sagatavots negatīvs iedzīvotājiem un ka viņai ir kauns kolēģu vietā. Sēdes protokolu knezins.com vēl nav redzējis; „Latvijas Vēstnesī” publicētie noteikumi atsaucas uz protokolu Nr. 26, 2. paragrāfu. Galīgajā paskaidrojuma rakstā kolektīvā iesnieguma noraidījums pamatots ar to, ka vietnieku skaitu nosaka nolikumā un tā ir domes lietderības izvēle, un ka vienlaikus tiek likvidēti citi amati.

Amatā 29. oktobrī neviens netika ievēlēts, un dome par personu nelēma. Miglāns, Dubkēvičs un Varts sēdē uzsvēra, ka tiek mainīts tikai nolikums. Kodols 7. oktobrī, atsaucoties uz LRA rīcībā esošo informāciju, un 19. oktobrī, rakstot, ka tas „publiski izskanējis”, ziņoja, ka amats paredzēts Krastiņam, un ka Krastiņš skaidrojis, ka reorganizācijai vajag konkrētu atbildīgo amatpersonu. Brakovska sēdē jautāja, vai ir ētiski, ka amatu ieņems tieši Krastiņš, pieminēja viņa partiju maiņu un reputācijas problēmas un iespējamas problēmas ar pieeju valsts noslēpumam. Miglāns atbildēja, ka to vērtēs attiecīgās iestādes un ka personas jautājums nav šīs dienas jautājums. Nolikuma grozījumi (saistošie noteikumi Nr. 31/2026) 2. novembrī publicēti „Latvijas Vēstnesī” un stājas spēkā 3. novembrī (Pašvaldību likuma 47. pants). Vietnieku ievēlē no deputātiem ar vairāk nekā pusi domes deputātu balsu (12. un 13. pants). Krastiņam knezins.com 27. oktobrī nosūtīja preses jautājumus ar atbildes termiņu 3. novembris. Līdz publicēšanas brīdim atbilde nebija saņemta.

Tās pašas dienas pēcpusdienā Brakovska Facebook rakstīja, ka Miglāns viņu pārtrauca un vārdu nedeva. Sēdes ieraksts rāda, ka viņa ziņoja ap sešas minūtes un ka atteikta tika vēlākā iespēja uzdot jautājumus. Viņa rakstīja arī, ka administrācija nodēvēta par lapseņu pūzni; Krastiņš līdzību attiecināja uz sistēmu un pretestību pārmaiņām, administrāciju vārdā nenosaucot. Viņas minētā Tiesībsarga balva ir īsta: 17. septembrī Ādažu pašvaldība konkursā „Laba pārvaldība pašvaldībā” saņēma galveno balvu nominācijā „Laba pārvaldība iedzīvotāju iesaistē” par iniciatīvu „Savs plāns katram ciemam – iedzīvotāju interesēs balstīta koprade Ādažu novadā”.

Papildināts 5.11.2026. Vēlēšanas. 4. novembra ārkārtas sēdē dome par priekšsēdētāja vietnieku pārvaldības jautājumos ievēlēja Imantu Krastiņu ar 9 balsīm pret 5. Kandidatūru izvirzīja Arta Deniņa. Antra Krasta izvirzīja Zinti Vartu, bet viņš nepiekrita, un balsoja tikai par Krastiņu, ar parakstītām vēlēšanu zīmēm. Par: Miglāns, Pauls (ZZS), Leja, Varts (LPV), Dubkēvičs (P), Protasovs (SV/AJ), Vaivads (LZP), Deniņa un pats Krastiņš. Pret: LRA deputāti Brakovska, Rozītis, Dāvidsone, Lakševica un Roze. Krasta (LRA) sēdē piedalījās attālināti un nebalsoja, jo balsojums notika ar vēlēšanu zīmēm (balsu skaitīšanas komisijas ziņojums, ieraksts 1:09:15–1:10:20). Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta sestās daļas 2. punkts šā panta pirmās un otrās daļas ierobežojumus neattiecina uz deputātu, kurš saskaņā ar likumu piedalās lēmumā par sevis ievēlēšanu amatā.

Krasta pirms balsojuma teica, ka tas ir precedents un ļoti slikta zīme: cilvēki paši izveido sev amatu, to aizstāv un sevi apstiprina. Krastiņš atbildēja, ka viņa komandai būtu liekulīgi slēpties un teikt, ka tā nezina, kāpēc šādu vietnieku virza; viņi gribot būt atklāti. 29. oktobrī, kad dome lēma tikai par amata izveidi, Miglāns, Dubkēvičs un Varts uzsvēra, ka par personu tā nelemj. Savā runā Krastiņš teica, ka grib tuvināt pašvaldību iedzīvotājiem, panākt, lai mazāk naudas aiziet administrēšanai un vairāk ielām, apgaismojumam un bērnudārziem, un aicināja opozīciju turēt viņu pie vārda.

Deklarācijas. Ieva Roze sēdē norādīja, ka Krastiņa amatpersonas deklarācijās pēdējos trīs gados kā vienīgā darbavieta minēta dome, ka 11 domes un 10 Finanšu komitejas sēdēs viņš piedalījies attālināti, norādot komandējumu, un ka deklarācijās ik gadu ir dāvinājumi no ģimenes locekļiem. Tas pats par sevi neesot pārkāpums, piebilda Roze, bet sarunās Krastiņš minējis darbu vēl trijos uzņēmumos kā konsultants, un tas liekot domāt, ka ienākumi un darbi nav norādīti godīgi. Viņai iebilda, ka sēdes ir apmeklētas un hibrīdi strādā arī citi deputāti. Krastiņš teica, ka darbojas trijos jaunuzņēmumos enerģētikas un aizsardzības jomā, algu tajos pagaidām nesaņem, un kad uzņēmumi kapitalizēsies, tas parādīšoties arī deklarācijās. Arnis Rozītis jautāja, vai Krastiņš melo iedzīvotājiem vai VID, jo deklarācijās neparādās, ka uzņēmumi, kurus viņš stāsta auditējis, būtu maksājuši algu. Krastiņš atbildēja, ka nemelo ne iedzīvotājiem, ne VID, „bet ir savas struktūras”; uz pārjautājumu: „Nav manas tādas struktūras.” Kādreiz viņam bijis savs uzņēmums, pēdējos gados darbs ir jaunuzņēmumos.

VID publiskajās deklarācijās par 2023.–2025. gadu Krastiņa alga norādīta tikai no Ādažu pašvaldības (16 048,64, 13 152,68 un 18 211,65 eiro). Komercsabiedrību daļas un ienākumi no uzņēmumiem tajās nav norādīti, ir amats Carnikavas novada attīstības biedrībā. Dāvinājumi no fiziskām personām ir 10 000, 5000 un 12 757,84 eiro; to deklarēšana pati par sevi pārkāpumu nerāda. Deklarācija par 2026. gadu vēl nav iesniedzama.

Izmaksas. Brakovska jautāja, kāpēc dokumentos ir trīs dažādas vietnieka gada izmaksas: 66 353, 62 378 un 65 497 eiro. Miglāns atbildēja, ka tā viņam ir jauna informācija, un aicināja datus pārbaudīt. Ietaupījumu viņš skaidroja tā: likvidēti divi komiteju priekšsēdētāju vietnieku amati, Attīstības komitejas vadītāja algu vairs nemaksās, jo to aizstās vietnieks, un likvidēta vakance Administratīvajā nodaļā. Galīgā paskaidrojuma raksta 45 569 eiro ekonomijā komitejas vadītāja alga gan nav ieskaitīta. Par vakanci, kas dod 24 189 eiro no šīs ekonomijas, Brakovska teica, ka šī vieta nav sludināta un darbinieki nav meklēti. Miglāns atbildēja, ka amats vairākus gadus nav sludināts, bet katru gadu iekļauts budžetā, tāpēc tā likvidēšana dod ietaupījumu. Brakovska iebilda, ka šī nauda nav izmaksāta; Miglāns atbildēja, ka nav, bet budžetā tā ir. Paskaidrojuma rakstā vakance pamatota ar to, ka funkcijas var veikt esošie darbinieki, bet nav teikts, vai vieta bija finansēta un cik ilgi brīva.

Lapseņu pūznis. Brakovska jautāja Krastiņam, kā viņš sadarbosies ar administrāciju un vai viņam nebūtu jāatvainojas tās darbiniekiem par 29. oktobrī teikto. Krastiņš atbildēja, ka līdzība bijusi par „esošo politisko kliķi”, kas tieši ietekmē administrāciju un dod tai uzdevumus; kā piemērus viņš minēja izpilddirektoru un kapitālsabiedrību vadību. Darbiniekiem, viņš teica, jānebaidās kļūdīties un par iniciatīvu jāsaņem atalgojums. Atvainošanos viņš neizteica.

Līdz 5. novembra rītam Krastiņa atbildes uz knezins.com 27. oktobra preses jautājumiem nav.

20. augustā dome ar 8:4:3 nolēma sākt dienesta pārbaudi izpilddirektoram Guntim Porietim un atstādināt viņu uz pārbaudes laiku, „bet ne ilgāk kā uz trīs mēnešiem”. Komisijā pieaicināms zvērināts advokāts. Tam paredzēti līdz 50 820 eiro (42 000 eiro bez PVN). Pārbaudi pieprasīja deputāti Krastiņš, Leja, Varts un Sprūde. Pārbaudes rezultāts publiski nav zināms. Trīs mēneši skaitāmi no rīkojuma spēkā stāšanās dienas, tātad beidzas ap 20. novembri. Precīzu rīkojuma datumu knezins.com nav noskaidrojis.

Papildināts 5.11.2026. 4. novembra ārkārtas sēdes slēgtajā daļā dome izskatīja dienesta pārbaudi par izpilddirektora rīcību (ziņoja Rita Sūna, Ainārs Grikmanis un Elīna Klindžāne). Darba kārtībā steidzamība pamatota ar to, ka „pirmsšķietami ir konstatēti darbinieka pārkāpumi” un jāievēro Darba likuma termiņi. Pārbaudes saturs un iespējamais lēmums nav publiski. Krastiņš sēdes atklātajā daļā uz ziņojumu atsaucās un kā piemēru minēja apkures līgumu, kas pēc viņa vārdiem noslēgts uz desmit gadiem pēc tam, kad iepirkums nav izsludināts laikā, un miljoniem eiro iedzīvotāju samaksātu pārvades izmaksu. Ziņojumu knezins.com nav redzējis, tāpēc šos apgalvojumus pārbaudīt nevar. Porietim knezins.com jautājumus vēl nav sūtījis.

Kopš aprīļa Centrālās pārvaldes izvērtēšanas darba grupu vadīja Krastiņš. 2. oktobrī dome ar 8:6 atbalstīja viņa priekšlikumu turpināt reorganizāciju. Protokolā fiksēts, ka Juridiskās un iepirkumu nodaļas vadītājas vietniece Rita Sūna norādīja: priekšlikums būtiski atšķiras no saskaņotā lēmumprojekta, ar administrāciju nav saskaņots, un tā virzīšana bez noteiktās saskaņošanas var ietekmēt lēmuma tiesiskumu. Krastiņš sēdē teica, ka pie priekšlikuma strādājis kopā ar izpilddirektori un juristiem.

Septembra beigās pēc audita atsauca SIA „Ādažu ūdens” valdes locekli.

Leja. Deputāta Jāņa Lejas sieva Sabīna Leja ir SIA „Nēģītis” vienīgā īpašniece. Šis uzņēmums uztur privāto pirmsskolu „Nēģītis” Carnikavā, kas saņem pašvaldības līdzfinansējumu. Leja VID deklarācijās norādījis ienākumus no SIA „Nēģītis”: 22 000 eiro 2024. gadā un 24 000 eiro 2025. gadā. Ēdienu „Nēģītim” pēc Pārtikas un veterinārā dienesta reģistra piegādā SIA „ESTA B”, kas pieder Jānim un Sabīnai Lejai.

Leja balsoja „par” lēmumos par līdzfinansējumu privātajām pirmsskolām (30.01.2025: 469 eiro mēnesī par bērnu; 29.01.2026: 510 eiro) un interešu konfliktu nepieteica. Abi lēmumi pieņemti vienbalsīgi.

Brakovska. 2025. gada 30. janvārī par to pašu līdzfinansējuma lēmumu kā LRA deputāte balsoja arī Brakovska. Tolaik viņa vadīja privātās pirmsskolas „Patnis” Ādažu filiāli kā algota vadītāja. Uzņēmumu reģistra atvērtajos datos viņa nav norādīta ne kā „Patnis” uzņēmumu dalībniece, ne amatpersona. Viņa uzsver, ka atšķirībā no Lejas viņai nebija tiešas mantiskas intereses līdzfinansējumā. Brakovska knezins.com atbildēja, ka privāto pirmsskolu līdzfinansēšana ir likumā noteikts pašvaldības pienākums, ja tā nevar nodrošināt bērnam vietu savā pirmsskolā, un ka apmēru aprēķina pēc Ministru kabineta noteiktas metodikas: „Deputāti šo summu nenosaka pēc saviem ieskatiem.” Tāpēc viņa uzskata, ka tikai no fakta, ka vadīja privātu pirmsskolu, nevar secināt interešu konfliktu. Privāto vispārizglītojošo skolu līdzfinansēšanu viņa sauc par pašvaldības brīvprātīgu iniciatīvu. Viņa piebilda, ka 2025. gada lēmums attiecās arī uz bērnu uzraudzības pakalpojumiem, kuru finansēšana nav obligāta. Tas pats arguments par obligāto līdzfinansējumu attiecas arī uz Lejas balsojumiem par pirmsskolām.

Dāvidsone. 2026. gada 29. janvārī par līdzfinansējumu privātajām vispārizglītojošām skolām balsoja LRA deputāte Kerola Dāvidsone, kura ir amatpersona biedrībā „Ādažu Brīvā Valdorfa skola” un 2025. gadā tur saņēma atalgojumu (VID deklarācija). Interešu konfliktu viņa nepieteica. Vai šī skola saņem Ādažu līdzfinansējumu, knezins.com ir pieprasījis pašvaldībai, atbilde gaidāma līdz 10. novembrim. 7. oktobrī Izglītības komitejas debatēs runāja par viņas iespējamiem interešu konflikta riskiem. knezins.com 2. novembrī nosūtīja Dāvidsonei jautājumus par šo balsojumu. Papildināts 5.11.2026. Dāvidsone 4. novembrī atbildēja: lēmums Nr. 32 izdots uz 2023. gada saistošo noteikumu Nr. 28/2023 pamata, un tāpēc uz to attiecas likuma 11. panta sestā daļa, kas ierobežojumus neattiecina uz deputātiem, kuri piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Likuma 11. panta sestās daļas 1. punktā šī norma skan „ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā”. Uz jautājumiem, vai Valdorfa skola saņem līdzfinansējumu, un par 7. oktobra debatēm šajā atbildē viņa nav atbildējusi; termiņš ir 9. novembris.

Salīdzinājumam: 29. janvāra sēdē deputāts Jānis Vaivads (LZP) rakstiski atteicās balsot kādā jautājumā „iespējamā interešu konflikta dēļ”. Tas rāda, ka atteikšanās balsot interešu konflikta dēļ šajā domē ir praktizēta.

Vai vispārējs lēmums par likmi visām privātajām iestādēm ir interešu konflikts likuma izpratnē, vērtē KNAB, nevis žurnālisti. Dokumenti nerāda saikni starp Lejas balsojumu par Podnieku vadītāju (vienīgā balss „pret”) un viņa ģimenes uzņēmumiem. Savu balsojumu viņš 11. septembrī skaidroja Latvijas Radio. Viņa balss nebija izšķiroša.

Lejam knezins.com 27. oktobrī nosūtīja preses jautājumus ar atbildes termiņu 3. novembris. Līdz publicēšanas brīdim atbilde nebija saņemta.

• 3. novembris — preses jautājumu termiņš pagājis. Līdz 5. novembra rītam pašvaldības, Krastiņa un Lejas atbildes nav.
• 9. novembris — Dāvidsones atbildes termiņš uz atlikušajiem jautājumiem.
• 10. novembris — pašvaldības atbilde uz knezins.com informācijas pieprasījumu par privāto iestāžu finansējumu.
• ~20. novembris — beidzas izpilddirektora atstādināšanas maksimālais termiņš.
• 29. oktobra un 4. novembra sēdes protokoli — knezins.com tos vēl nav redzējis.
• 18. janvāris 2027 — VDI lēmuma termiņš.

Dokumenti rāda, kā dome lēma. Kāpēc tā lēma, daļēji skaidrots sēdēs, bet uz lielāko daļu rakstisko jautājumu atbilžu vēl nav. Kad tās pienāks, rakstu papildināsim.