Kas ir vēlētājs un kas nostrādāja?

Avoti: CVK galīgie rezultāti (16.10.2026) pa 42 pašvaldībām, ārzemes norādītas atsevišķi; KNAB, limitētie priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumi pēc noslēgtajiem līgumiem no 6. jūnija līdz 8. septembrim. Tie nav galīgie tēriņi.

Pārskatījām sešu Saeimā iekļuvušo partiju un lielāko vēlēšanu zaudētāju publiskos paziņojumus pēc 3. oktobra.

Līdz 17. oktobrim neviena no tām nav publicējusi pilnvērtīgu savu vēlētāju analīzi.

Nav publisku datu par to, no kurām partijām vēlētāji pārnāca. Nav publicēts, cik cilvēku strādāja kampaņās kā brīvprātīgie. Nav zināms, cik cilvēku partijas sasniedza sociālajos tīklos un kurš saturs deva lielāko efektu.

Tā vietā ir politiķu interpretācijas.

Andris Kulbergs kā vienu no iespējamajiem zemās vēlētāju aktivitātes iemesliem minēja to, ka valdība nav bijusi vienota par pārmaiņām (LSM, 04.10.2026).

Ainārs Šlesers pēc vēlēšanām sacīja, ka LPV Latgalē izdevies dubultot atbalstu salīdzinājumā ar 2022. gadu (LSM, 04.10.2026). CVK dati rāda — pieaugums bija vēl lielāks.

Viktors Valainis pēc ZZS palikšanas ārpus Saeimas problēmu formulēja vienkārši: «Mēs nespējām pārmaiņas piedāvāt.» (LSM, 04.10.2026)

Evika Siliņa savukārt atzina, ka līdzšinējais darba formāts vairs neuzrunā ne partijas biedrus, ne vēlētājus (LSM, 07.10.2026).

Progresīvie solīja savu kampaņu kritiski pārvērtēt (LSM, 04.10.2026).

Jūlija Stepaņenko «Suverēnās varas» rezultātu nosauca par «diezgan cēlu pārstāvniecību», taču publiski nepaskaidroja, kādi konkrēti faktori nodrošināja šo rezultātu (LSM, 04.10.2026).

ZZS jau paziņojusi par valdes pārvēlēšanu (LSM, 16.10.2026).

Ar «Vienotību» situācija ir neskaidrāka. Siliņa saka, ka valde atkāpjas, Jurēvics — ka tā nav. Kongress paredzēts 28. novembrī (LSM, 16.10.2026). Iespējams, tieši tur pirmo reizi ieraudzīsim kaut ko vairāk par pēcvēlēšanu politisko retoriku.

Pagaidām mums ir politiķu skaidrojumi par vēlēšanām. Bet vēl nav partiju datu par saviem vēlētājiem. Tās nav vienas un tās pašas lietas.

CVK nepublicē individuālu vēlētāju profilus. Toties rezultāti pieejami par visām 42 pašvaldībām un ārvalstīs nodotajām balsīm.

Salīdzinot tos ar 2022. gada Saeimas vēlēšanām, politiskā ģeogrāfija kļūst daudz interesantāka par vienkāršo mandātu tabulu.

Apvienotais saraksts: gandrīz visa Latvija

AS valstī kopumā ieguva 35,29 % balsu. 2022. gadā — 11,01 %. 2026. gadā AS bija pirmais 36 no 42 pašvaldībām.

Spēcīgākais rezultāts bija Kurzemē — 47,23 %. Dienvidkurzemes novadā AS saņēma 56,34 % balsu.

Taču ir viena Latvijas daļa, kur aina ir pilnīgi cita. Latgale. Tur AS ieguva tikai 18,86 %, bet Daugavpilī — 8,88 %.

Tātad AS uzvara bija ļoti plaša, bet nebija ģeogrāfiski vienmērīga.

LPV: pavisam cita Latvija

Ir sešas pašvaldības, kurās Apvienotais saraksts nebija pirmajā vietā. Visās sešās uzvarēja «Latvija pirmajā vietā». Un visas sešas atrodas Latgalē.

Daugavpilī LPV saņēma 38,96 %. Rēzeknē — 37,24 %. LPV uzvarēja arī Augšdaugavas, Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes novadā.

Latgales vēlēšanu apgabalā LPV kopumā ieguva 29,07 % balsu. 2022. gadā — tikai 6,53 %. Pārējā Latvijā LPV rezultāts šogad bija 11,27 %.

Tas nozīmē, ka LPV balsu īpatsvars Latgalē četru gadu laikā pieauga vairāk nekā četras reizes. Absolūtos skaitļos — no 7259 līdz 25 174 balsīm. Tas ir aptuveni 3,5 reižu pieaugums.

Šeit jau sāk parādīties viens no interesantākajiem 2026. gada vēlēšanu jautājumiem. No kurienes šīs balsis atnāca? CVK uz to neatbild. Taču ģeogrāfija dod pavedienu.

«Suverēnā vara»: Latgale un rūpniecības pilsētas ap Rīgu

«Suverēnās varas / Apvienības Jaunlatvieši» rezultāts veido citu karti. Labākie rezultāti:

• Daugavpils — 23,15 %
• Olaines novads — 23,05 %
• Salaspils novads — 19,75 %
• Ludzas novads — 19,61 %
• Krāslavas novads — 19,56 %

Latgales vēlēšanu apgabalā saraksts ieguva 17,27 %, bet Rīgā — 17,08 %. Savukārt Dienvidkurzemes novadā tikai 3,08 %, Smiltenes novadā — 3,10 %.

Un te parādās ļoti interesanta 2022. un 2026. gada sakarība.

Pašvaldībās, kurās 2026. gadā LPV bija īpaši spēcīga, 2022. gadā salīdzinoši spēcīgas bija «Stabilitātei!» un «Saskaņa». Savukārt vietās, kur šogad spēcīga bija «Suverēnā vara», 2022. gadā salīdzinoši spēcīga bija Latvijas Krievu savienība.

Mūsu aprēķinātā korelācija starp rezultātiem 42 pašvaldībās ir ļoti augsta — 0,94–0,95. «Suverēnās varas» 2026. gada ģeogrāfija cieši korelē arī ar pašas partijas 2022. gada rezultātu — 0,90.

Te nepieciešama ļoti svarīga robeža. Korelācija nepierāda vēlētāju pāriešanu. No šiem datiem nevar teikt: «Saskaņas vēlētājs pārgāja uz LPV» vai «LKS vēlētājs pārgāja uz Suverēno varu». Mēs nezinām, kā balsoja konkrētie cilvēki.

Mēs zinām ko citu. 2026. gada partijas lielu atbalstu saņēma tajās pašās Latvijas vietās, kurās četrus gadus agrāk bija spēcīgi citi politiskie spēki. Tas ir ģeogrāfisks pārklājums, nevis pierādīta individuāla vēlētāju migrācija.

«Stabilitātei!» tikmēr no 6,80 % 2022. gadā nokrita līdz 1,997 % šogad.

Politologs Jānis Ikstens teica, ka LPV un «Suverēnā vara» ir «divi lielākie austrumslāvu balsu magnēti» (LSM/«De Facto», 04.10.2026). Tas ir eksperta vērtējums. CVK vēlētāju valodu nemēra, un publiska pēcvēlēšanu aptauja, kas ļautu šo hipotēzi pārbaudīt, nav publicēta. Tāpēc eksperta interpretāciju nedrīkst pārvērst par statistisku faktu.

Progresīvie: Rīga un ārvalstis

Progresīvie valstī saņēma 7,88 % balsu. Rīgā — 11,38 %.

Taču interesanti, ka Pierīgā rezultāts kopumā ir zem valsts vidējā. Virs tā ir tikai Mārupes novads ar 8,39 % un Ropažu novads ar 8,16 %.

Toties ārvalstīs aina mainās būtiski. Tur Progresīvie bija otrie aiz AS ar 24,46 %. 2022. gadā — 14,34 %.

Katra divpadsmitā Progresīvo balss jeb 8,34 % no visām partijas balsīm tika nodota ārvalstīs. Tas jau ir pietiekami liels īpatsvars, lai ārvalstīs dzīvojošos vēlētājus nevarētu uzskatīt par statistisku piebildi Progresīvo rezultātam.

Nacionālā apvienība: līdzīgs kopējais rezultāts, cita ģeogrāfija

NA kopējais rezultāts mainījās maz. 2022. gadā — 9,29 %, 2026. gadā — 8,90 %.

Taču zem stabilā valsts rezultāta slēpjas būtiskas vietējās pārmaiņas. Alūksnes novadā NA ieguva 22,23 %, kas ir par 12,25 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Tukuma novadā — 18,14 %. Savukārt Siguldas novadā rezultāts samazinājās par 7,05 procentpunktiem.

Tātad gandrīz nemainīgs rezultāts valstī nenozīmē nemainīgu vēlētāju karti.

«Vienotība» un ZZS: kritums

«Jaunā Vienotība» no 18,97 % 2022. gadā nokrita līdz 6,36 %. Mārupes novadā vien kritums sasniedza 21 procentpunktu.

ZZS īpaši dramatisks kritums bija Ventspilī — 24,75 procentpunkti.

Un te atkal rodas jautājums, uz kuru CVK dati vieni paši neatbild. Kur aizgāja šie vēlētāji? Mēs redzam, ka viņu iepriekšējās partijas balsis zaudēja. Mēs nevaram redzēt, kam konkrētie cilvēki tās atdeva šoreiz.

2026. gada vēlēšanu aktivitāte bija 51,79 %. No 1 557 615 balsstiesīgajiem nobalsoja 806 648. 2022. gadā aktivitāte bija 59,41 %.

Tātad vēlēšanās piedalījās būtiski mazāka sabiedrības daļa. No vēlēšanu apgabaliem lielākais kritums bija Latgalē — 9,97 procentpunkti.

Taču kopējā Latvijas aktivitātes skaitlī ir vēl viena būtiska detaļa. Ārzemes.

Ārvalstīs reģistrēto balsstiesīgo skaits palielinājās no 162 049 līdz 199 452. Taču nobalsoja tikai 23 196 cilvēki. Tas ir 11,63 %.

Ja ārvalstīs reģistrētos vēlētājus neiekļauj aprēķinā, aktivitāte Latvijā bija 57,68 %. 2022. gadā — 64,51 %.

Tātad zemā ārvalstu aktivitāte pasliktina kopējo rādītāju, bet neatceļ faktu, ka līdzdalība samazinājās arī Latvijā.

Uz šo efektu norādījusi arī Providus analīze (LV portāls, 09.10.2026). Tajā secināts arī, ka pašvaldībās ar vecākiem iedzīvotājiem līdzdalība mēdz būt zemāka.

Mūsu aprēķinos redzama vēl viena mērena sakarība. Pašvaldībās, kur vēlēšanu aktivitātes rādītājs bija augstāks, salīdzinoši vairāk balsu ieguva Progresīvie, JV un AS. Tur, kur tas bija zemāks, labāki rezultāti bija LPV, «Suverēnajai varai» un «Stabilitātei!». Korelācijas koeficienti atkarībā no partijas ir aptuveni 0,45–0,65.

Taču šeit jābūt īpaši uzmanīgiem. 2026. gadā vēlētājs varēja balsot jebkurā iecirknī. Tāpēc pašvaldībā nodoto balsu skaits vairs nav tas pats, kas šīs pašvaldības iedzīvotāju līdzdalība vēlēšanās. Tieši tāpēc mēs neizmantojam pašvaldību «aktivitātes» galējos punktus kā argumentu par konkrētu pašvaldību vēlētājiem.

Aktivitāti pēc vēlētāju vecuma CVK nav publicējusi.

2026. gada vēlēšanas bija pirmās Saeimas vēlēšanas jaunā digitālās politiskās reklāmas realitātē. Meta politiskās reklāmas Eiropas Savienībā vairs nepārdod (TechCrunch, 25.07.2025). Google rīkojās līdzīgi. TikTok politiskās reklāmas neatļauj vispār.

Tas nenozīmē, ka politika pazuda no sociālajiem tīkliem. Tieši pretēji. Partijas un politiķi turpināja publicēt video, ierakstus, intervijas, īsos klipus un citu saturu. To varēja izplatīt organiski bez maksas.

Taču te rodas būtiska datu problēma. Satura izgatavošana var maksāt naudu un parādīties deklarācijās. Piemēram, LPV reklāmas izgatavošanai deklarācijā norādīja 75 789 eiro. Savukārt organiskā izplatīšana sociālajos tīklos KNAB tabulā kā nopirkta reklāma neparādās.

Tāpēc divu partiju kampaņu digitālo efektivitāti no KNAB finanšu datiem vien salīdzināt nevar.

Toties mēs redzam, kur aizgāja liela daļa deklarētās reklāmas naudas. Vides reklāmā.

Līdz 8. septembrim partijas bija noslēgušas līgumus par limitētajiem aģitācijas izdevumiem 2 115 247 eiro apmērā (KNAB, 09.09.2026). Aptuveni 64 % no šīs summas bija vides reklāma — mūsu aprēķins no KNAB publicētās tabulas.

Līdz vēlēšanu nedēļai kopējā summa pēc LTV «Panorāmas» datiem jau bija sasniegusi 2,78 miljonus eiro (LSM, 02.10.2026).

Un te sākas interesantākā daļa.

Nauda nepaskaidro rezultātu

Līdz 8. septembrim lielākie limitēto izdevumu apjomi bija šādi:

Divi piemēri ir īpaši uzskatāmi.

ZZS bija otrā lielākā tērētāja līdz 8. septembrim un saglabāja šo pozīciju arī pēc «Panorāmas» publicētajiem datiem vēlēšanu priekšvakarā. Rezultāts — 4,40 % un neviena mandāta.

Savukārt «Suverēnā vara» līdz 8. septembrim bija iztērējusi mazāk nekā jebkura cita partija, kas vēlāk iekļuva Saeimā. Rezultāts — 15 mandāti, trešais lielākais mandātu skaits.

Ir vēl viens labs piemērs. «Latvijas attīstībai» līdz 8. septembrim bija noslēgusi reklāmas līgumus par 184 659 eiro. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no tiem — 140 018 eiro — bija televīzijas reklāma. Rezultāts — 2,18 %.

Tas nepierāda, ka reklāma nestrādā. Tas pierāda ko daudz šaurāku, bet svarīgāku: no iztērētās summas vien vēlēšanu rezultātu izskaidrot nevar.

Daļa partiju pēc vēlēšanām «De Facto» atklāja savas kopējās kampaņas izmaksas (LSM, 12.10.2026). Šīs summas ir lielākas par KNAB limitēto izdevumu tabulā redzamo, jo runa ir par plašāku kampaņas izmaksu kopumu.

Ja partiju pašu norādītās izmaksas vienkārši sadala ar saņemto balsu skaitu, iegūstam interesantu, lai gan ļoti aptuvenu rādītāju.

Taču šī tabula jālasa uzmanīgi.

Līdz 17. oktobrim KNAB datubāzē publicēta tikai LPV deklarācija (KNAB). Pārējās summas ir partiju pašu publiski nosauktie skaitļi, kuru precīzs sastāvs nav atšifrēts.

ZZS kopējās kampaņas izmaksas vispār nav atklājusi. Pēc «Panorāmas» datiem tikai limitētajiem izdevumiem ZZS bija iztērējusi aptuveni 451 000 eiro. Tas nozīmētu vismaz 12,7 eiro par katru saņemto balsi.

Bet arī šeit nedrīkst izdarīt pārāk ērtu secinājumu. «Cena par balsi» nav pierādījums kampaņas efektivitātei. Vēlēšanas nav interneta veikals, kur var aprēķināt reklāmas izmaksas uz vienu pirkumu.

AS bija premjera amats, valdības redzamība un mediju ētera laiks, kas nav nopirkta politiskā reklāma. LPV un «Suverēnā vara» aktīvi izmantoja sociālo tīklu saturu (LSM/«De Facto», 22.06.2026), kura organisko sasniedzamību KNAB finanšu tabulas neuzrāda.

Mēs nezinām, vai cilvēks nobalsoja pēc plakāta, TikTok video, televīzijas debatēm, sarunas ar draugu vai četru gadu laikā izveidota priekšstata par konkrēto politiķi. Un līdz 17. oktobrim neesam atraduši nevienu publicētu pētījumu, kas to būtu izmērījis.

Kampaņai bija arī otra puse.

Līdz vēlēšanu dienai KNAB bija saņēmis 207 signālus (KNAB, 03.10.2026). Līdz 14. oktobrim bija sākti 20 administratīvā pārkāpuma procesi. Starp partijām, pret kurām procesi sākti, bija «Saskaņas centrs», «Gobzema saraksts», «Suverēnā vara» un ZZS (LSM, 14.10.2026).

Administratīvā procesa sākšana pati par sevi vēl nenozīmē, ka pārkāpums ir pierādīts. Tas ir procesa statuss, nevis spriedums.

Vēlēšanu dienā LETA, LSM un RSU ar SKDS metodisko atbalstu aptaujāja vairāk nekā 6500 vēlētāju pie 70 iecirkņiem (LSM, 03.10.2026). Viņiem uzdeva vienu jautājumu: par ko jūs balsojāt? Aptuveni 30 % atteicās atbildēt.

Apvienotā saraksta rezultātu aptauja prognozēja gandrīz precīzi: aptauja — 35,6 %, CVK — 35,29 %. Progresīvos tā būtiski pārvērtēja: aptauja — 11,1 %, CVK — 7,88 %.

Vēl interesantāka aina bija pirms vēlēšanām. «Latvijas Faktu» septembra aptaujā starp izlēmušajiem vēlētājiem ZZS bija 10,6 % (NRA, 23.09.2026). Vēlēšanās — 4,40 %. Apvienotais saraksts aptaujā bija 23,8 %. Vēlēšanās — 35,29 %.

Tās nav mazas novirzes. Līdz 17. oktobrim neviens aptauju veicējs nav publiski izskaidrojis, kāpēc atšķirība bija tik liela.

Pēc vēlēšanām mums zināma tikai viena publicēta SKDS aptauja. Tā veikta no 6. līdz 9. oktobrim, aptaujājot 1005 respondentus (LSM «Kas notiek Latvijā?», 15.10.2026). Tajā jautāja nevis par vēlētāju sociālo profilu, bet par vēlamajiem valdības modeļiem.

Viens no interesantākajiem rezultātiem: 55 % «Suverēnās varas» vēlētāju noraidīja visus piedāvātos koalīcijas variantus. Taču šīs partijas vēlētāju skaits pašā aptaujā bija neliels, tāpēc rezultāts interpretējams piesardzīgi.

Pēc visa šī datu apjoma svarīgākais secinājums var šķist paradoksāls. Mēs zinām ļoti daudz par vēlēšanu rezultātu. Bet pārsteidzoši maz par vēlētāju.

• Mums nav publisku datu par to, kāda vecuma cilvēki balsoja par katru partiju.
• Nav pietiekamu datu par viņu ienākumiem.
• Nav izmērīts partiju vēlētāju valodu profils.
• Nav zināms, kur aizgāja 2022. gada «Vienotības» vēlētāji.
• Nav zināms, kur aizgāja ZZS zaudētās balsis.
• Nav zināms, kā balsoja cilvēki, kuri 2026. gadā Saeimas vēlēšanās piedalījās pirmo reizi.
• Nav zināms, cik lielu daļu rezultāta radīja televīzija, plakāti, politiķu klātienes darbs vai organiskais saturs sociālajos tīklos.

Un nav publicētas partiju pašu pēcvēlēšanu analīzes, kas ļautu vismaz daļu šo jautājumu saprast.

To nevar aizstāt ar karti. Nevar aizstāt ar korelāciju. Un nevar aizstāt ar politiķa interviju nākamajā rītā pēc vēlēšanām.

Tam nepieciešama liela un metodoloģiski kvalitatīva pēcvēlēšanu aptauja. Līdz 17. oktobrim tādu nav publicējis ne SKDS, ne universitātes, ne pašas partijas.

Daļa nezināmā drīz kļūs zināma.

Līdz 2. novembrim visām 14 partijām jāiesniedz KNAB vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas par periodu no 6. jūnija līdz 3. oktobrim (KNAB, 13.10.2026). Tad pirmo reizi būs iespējams salīdzināt visu partiju pilnākās kampaņas finanšu ainas pēc vienādiem principiem.

3. novembrī sanāks 15. Saeimas pirmā sēde. 28. novembrī paredzēts partijas «Vienotība» kongress.

Savukārt KNAB partiju deklarāciju pārbaudei paredzēti seši mēneši pēc iesniegšanas termiņa beigām. Tas nozīmē — līdz aptuveni 2027. gada maija sākumam. Tajā brīdī 15. Saeima jau būs strādājusi aptuveni pusgadu.

(Autora piezīme: mums nav skaidrs, kāpēc pārbaudei vajag sešus mēnešus. Mūsu komanda, iespējams, ar to tiktu galā mēneša laikā.)

2026. gada vēlēšanu dati ļauj izdarīt vairākus diezgan drošus secinājumus.

• Apvienotais saraksts uzvarēja gandrīz visā Latvijā, bet ne Latgalē.
• LPV Latgalē izveidoja atsevišķu politisko teritoriju.
• «Suverēnās varas» atbalstam ir izteikta ģeogrāfiska koncentrācija.
• Progresīvajiem ārvalstīs nodotās balsis ir daudz nozīmīgākas nekā vairumam partiju.
• JV un ZZS zaudēja milzīgu daļu iepriekšējā atbalsta.
• Vēlēšanu rezultātu nevar vienkārši nopirkt ar lielāku reklāmas budžetu — vismaz publicētie dati šādu sakarību neparāda.

Taču svarīgākais jautājums paliek neatbildēts. Kas ir 2026. gada Latvijas vēlētājs?

Mēs zinām, kur viņš nobalsoja. Mēs zinām, ko viņa balss izdarīja ar Saeimu. Mēs aptuveni zinām, cik daudz partijas iztērēja, mēģinot šo balsi iegūt. Bet mēs joprojām nezinām, kāpēc viņš izvēlējās tieši šo partiju.

Varbūt tas ir interesantākais fakts divas nedēļas pēc vēlēšanām. Latvijā jau ir saskaitīta katra balss. Bet vēl nav izskaidrots vēlētājs.