Bumba, kuras nebija. Hītrova vēstuli atsijāja. Rēķins tik un tā atnāca.

Otrdien, 3. novembrī, plkst. 9.54 uz LOT reisa LO286 no Londonas Hītrovas uz Varšavu izsludināja bumbas trauksmi. Septiņas minūtes vēlāk Boeing 737 MAX ar 181 cilvēku nosēdās nevis Šopēna lidostā, bet Modlinā, Varšavas otrajā lidostā. Lidostu slēdza, gaidīja sapierus, pasažierus izsēdināja.

Nekas netika atrasts.

Tā bija jau trešā diena pēc kārtas. Svētdien, 1. novembrī, bumbas draudu dēļ uz Bulgāriju novirzīja Austrian Airlines reisu no Telavivas uz Vīni. Pirmdien Wizz Air reiss no Londonas Lutonas uz Sofiju nolaidās Budapeštā. Pēc The Guardian datiem, otrdien un ceturtdien draudi skāra vismaz 35 reisus, bet piektdien vēl vismaz 18. Neviens nav cietis. Sprāgstvielas nav atrastas nekur. Taču lidmašīnas mainīja kursu, iznīcinātāji pacēlās gaisā, un pasažieri gaidīja.

Kas maksā par bumbu, kuras nav?

Hītrova šajā stāstā ir divreiz. Pirmo reizi 3. novembrī. Londonas policija apstiprināja, ka saņemti draudi pret četrām lidmašīnām, kurām bija jāizlido no Hītrovas vai jānolaižas tajā, un vēl pret vienu Mančestrā. Policija piebilda, ka „drošības problēmas netika konstatētas”. Viena no Hītrovas lidmašīnām, visticamāk, bija LOT reiss.

Otro reizi 5. novembrī. Hītrova paziņoja, ka tajā dienā saņemtais drauds „atzīts par neticamu” un ka „pasažieriem, kolēģiem un lidmašīnām riska nebija”. Ziņas par Hītrovas darbības traucējumiem neatradām. BBC drošības korespondents Frenks Gārdners (Frank Gardner) Hītrovu nosauca par „ievērojamu izņēmumu”: gandrīz visur citur draudus uzskatīja par pietiekami ticamiem, lai lidmašīnu novirzītu. Tajā pašā dienā draudus saņēma arī Birmingemas lidosta, un arī tur tos atzina par neticamiem.

Draudi pienāca pa e-pastu un dažreiz pa tālruni. Romas lidostu operatoram 5. novembrī plkst. 7.21 tika nosūtīta vēstule, ko parakstījuši „Male State cīnītāji”. Pēc BBC ziņām, sūtītāja adrese šķiet saistīta ar Bogotas veselības dienestiem Kolumbijā. Konts, kas saistīts ar grupas dibinātāju, BBC krievu dienestam atbildēja, ka grupa „nepastāv jau daudzus gadus”. Nākamajā dienā vēstules ar tematu „Message to the West” un parakstu „Mihails Andropovs” saņēma Īrijas RTÉ un Bulgārijas Nova TV. RTÉ ēku evakuēja. Draudus saņēma arī britu Sky.

Kurš tās sūtīja?

Līdz 8. novembrim neviens nav aizturēts saistībā ar šo kampaņu. Šipholā 5. novembrī uz dienu aizturēja vīrieti par atsevišķu mutisku draudu savam reisam, bet saistība ar kampaņu nav konstatēta. Neviena valsts nav oficiāli nosaukusi vainīgo. Krievija un Irāna noliedz iesaisti hibrīduzbrukumos Eiropā. Parīzes prokuratūra 7. novembrī paziņoja, ka meklē vēstuļu autorus un arī „to iespējamo saistību ar ārvalstu varām”. Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Krozeto (Guido Crosetto) skaidroja, kāpēc to ir grūti pierādīt: „To sauc par karu zem sliekšņa, jo tas ir zem vainas noteikšanas sliekšņa. Tā tas tiek darīts ar nolūku, lai neviens nevarētu uzvelt vainu.”

Bumbas nebija. Izdevumi bija.

Koventri Universitātes aviācijas drošības viesprofesors Filips Baums (Philip Baum) agentūrai AP lēsa, ka katrs šāds traucējums aviokompānijai var izmaksāt līdz 250 000 dolāru, tikpat, cik nolaišanās agresīva pasažiera dēļ. Kāpēc tik dārgi? Apkalpei var beigties atļautais darba laiks, viņš skaidroja. Tad vajag jaunu apkalpi, un pasažieri nokavē pārsēšanās reisus. Iznīcinātāju pavadību apmaksā valstis, nevis aviokompānijas. Nozares izdevumam Insurance Business Baums piebilda, ka šonedēļ izdevumi varētu būt mazāki, jo lielākā daļa reisu bija īsi.

Apdrošināšana šeit daudz nelīdz. Insurance Business skaidro, ka korpusa un atbildības polises sedz bojājumus un trešo personu savainojumus, bet viltus trauksme nerada ne vienu, ne otru. Lielākā daļa izdevumu, visticamāk, paliks aviokompānijām.

Arī pasažieru kompensācijas nav vienkāršs jautājums. ES regulas 261/2004 14. apsvērumā „drošības riski” minēti kā piemērs ārkārtējiem apstākļiem, kuros aviokompānijai par atceltu vai ilgi kavētu reisu kompensācija nav jāmaksā. Eiropas Komisija 2024. gada vadlīnijās tomēr uzsver, ka tie nav automātisks atbrīvojums: katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Bet ēdiens, viesnīca un, ja lidmašīna nolaižas citā tā paša reģiona lidostā, pārvešana uz paredzēto lidostu ir aviokompānijas rēķinā arī ārkārtējos apstākļos.

Tīklam kopumā trieciens bija niecīgs. Eurocontrol saskaitīja, ka otrdien draudi skāra septiņus no 26 278 Eiropā plānotajiem reisiem, un kavējumus visā tīklā tie neradīja. Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra norādīja, ka tiešais drošības risks no katra atsevišķa drauda ir zems, bet „lielāks novirzīšanu skaits sistēmu noslogo papildus”.

Air France-KLM vadītājs Bens Smits (Ben Smith), kura grupas KLM reisi arī saņēma draudus, teica: „Ka tas notiek tik koordinēti — nedomāju, ka ko tādu esam redzējuši.” Ziņas par akciju cenu vai rezervāciju kritumu neatradām.

Budapešta, Modlina, Varšavas Šopēna lidosta, Mursija, Roma, Milāna, Sofija, Plovdiva, Vīne, Bukareste, Madride, Prāga, Kopenhāgena, Brisele, Korka, Parīzes Orlī, Bordo, Venēcija un militārā bāze Evrē Normandijā. Tās nav visas skartās vietas. Tikai tās, ko var apstiprināt.

Modlinu slēdza neilgi pēc LOT lidmašīnas nosēšanās. Darbību atsāka 11.50, trauksmi atsauca 12.21. Citur ziņots par lidmašīnu pārmeklēšanu un atsevišķiem ierobežojumiem: Šopēna lidostā, pārmeklējot SAS lidmašīnu no Kopenhāgenas, uz laiku slēdza vienu skrejceļu. Evrē prokurors izmeklē, vai Aer Lingus reisa EI402 pilots sākumā atteicās nolaisties militārajā bāzē. Aer Lingus apgalvo, ka apkalpe rīkojās nevainojami, un piloti drīkstēja atstāt Franciju.

Čehijas policija par draudiem Prāgā teica: „Mēs vērtējam draudu ticamību kā zemu. Tomēr mēs nenovērtējam situāciju par zemu, un visi nepieciešamie drošības pasākumi ir aktivizēti.”

Šis bija jautājums, ar kuru sāku. Fakti uz to atbild: šoreiz nē.

Vispirms precizējums. Aviācijas drošība nav Anglijas, bet visas Apvienotās Karalistes kompetence. Par aviācijas drošības politiku atbild transporta ministrs, un lidostas uzrauga Lielbritānijas Civilās aviācijas pārvalde. Lielākā daļa iesaistīto britu lidostu atrodas Anglijā: Hītrova, Mančestra, Birmingema, Stanstede, Lutona un Ņūkāsla. Taču draudi skāra arī easyJet reisu no Glāzgovas uz Prāgu, un Glāzgova ir Skotijā.

Pēc būtības Hītrova un Birmingema saņemtos draudus izvērtēja un atzina par neticamiem. Novirzītie Lielbritānijas reisi nosēdās ārzemēs, un ar tiem tika galā Polijas, Ungārijas un Bulgārijas dienesti. Britu pilotu arodbiedrības BALPA lidojumu drošības vadītājs Džodži Veitss (Joji Waites) agentūrai AP norādīja uz jau pārbaudītiem mehānismiem: draudus vērtē komanda, kas tos šķiro sarkanos, dzeltenos un zaļos, un ātri brīdina apkalpes. Londonas policijas komisārs sers Marks Roulijs (Mark Rowley) BBC radio atsauca atmiņā IRA laika „10 pensu terorismu” un teica: „Mums būs jāpielāgojas tai pašai metodoloģijai, lai nereaģētu pārspīlēti uz katru ziņu, ko saņemam tiešsaistē.”

Tas ir otras puses labākais arguments, un tas ir spēcīgs. Sistēma, kas atšķir draudus no trokšņa, Hītrovā nostrādāja.

Bet valdības pārstāvis 3. novembrī teica vairāk: „Apvienotajai Karalistei ir viena no noturīgākajām aviācijas drošības sistēmām pasaulē.” Uz kā tas balstīts? Neatkarīgu novērtējumu, kas to apstiprinātu, neatradām. Tas ir valdības vērtējums par sevi.

Un ir nesenāki dokumenti, kas runā citādi. 2025. gada martā ugunsgrēks apakšstacijā apturēja Hītrovu gandrīz uz visu dienu. Ugunsgrēka cēlonis bija National Grid iekārtas bojājums, nevis lidosta. Taču enerģētikas sistēmas operatora NESO gala ziņojumā 2025. gada jūlijā secināts, ka lidostas iekšējā elektrotīkla uzbūves dēļ, zaudējot vienu no trim pieslēgumiem, barošanu zaudē daļa kritisko sistēmu. Tīkla pārslēgšanai aplēstas 10–12 stundas. Ziņojumā arī teikts, ka kritiskās infrastruktūras operatoriem nav skaidras starpnozaru prasības nodrošināt darbības nepārtrauktību elektroapgādes traucējumu gadījumā. Lidostas valdes pasūtītajā Rūtas Kellijas (Ruth Kelly) pārskatā gan secināts, ka Hītrova „pieņēma pareizos lēmumus ārkārtīgi sarežģītos apstākļos”.

2. novembrī, dienu pirms LOT reisa, Iekšlietu ministrijas valsts ministrs lords Hensons (Lord Hanson of Flint) parlamentam rakstiski atzina, ka civilie operatori kritiskās infrastruktūras objektos drīkst dronus atklāt, bet nedrīkst lietot ierīces, kas tos traucē. Šādas pilnvaras ir policijai. Un valdības pasūtītajā un publicētajā 2025. gada Stratēģiskajā aizsardzības pārskatā rakstīts, ka Apvienotā Karaliste jau tagad „katru dienu piedzīvo uzbrukumus zem sliekšņa”, kas vērsti pret tās kritisko infrastruktūru.

Tātad godīgais jautājums nav, vai Anglija bija gatava vēstulei. Bija. Jautājums ir, vai tā ir gatava nākamajam solim.

Kurš sūtīja vēstules? Nav zināms.

Kas sedz novirzīšanas izdevumus? Pārsvarā aviokompānijas.

Pēc kādiem kritērijiem draudus atzīst par neticamiem? Publiski pieejamā dokumentā tos neatradām.

Kad infrastruktūras operatori drīkstēs dronu apturēt paši? Ministrija iespējas „pastāvīgi pārskata”.

Kas maksā par bumbu, kuras nav?

Pagaidām aviokompānijas. Tas, kurš rakstīja vēstules, nav samaksājis neko. Pagaidām.