Kokrūpnieku lieta

Valsts kontroles aprēķins sastāv no divām daļām.

Pirmā — 37,07 miljoni eiro. Par tik 2024. gadā samazinājās LVM ieņēmumi par egles un priedes II šķiras zāģbaļķiem, jo ilgtermiņa līgumu pircējiem pēc Ministru kabineta norādījuma sāka piemērot zemāku cenu. (VK ziņojums, 7.1. nod., 89. lpp.)

Otrā — 12,3 miljoni eiro par 2025.–2026. gadu. Tā ir aplēse par provizoriski plānotajiem ieņēmumiem, kas izriet no LVM akcionāra 2025. gada 11. marta lēmuma par diviem līgumiem; Valsts kontrole to balsta uz LVM aprēķinu pie akcionāru sapulces protokola. (VK ziņojums, 15., 97., 99. lpp.) Tas nav Ministru kabineta lēmums: kabineta 2024. gada 25. jūnija lēmums noteica termiņu "ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam". (MK prot. Nr. 26, 53. § 2. p., citēts Satversmes tiesas 13.10.2026 lēmumā) Akcionāru sapulce balstījās galvenokārt uz Valsts kancelejas skaidrojumu un zemkopības ministra skaidrojumu par Ministru kabineta lēmumu mērķi. (VK ziņojums, 99. lpp.)

Zemkopības ministrija (ZM) 2026. gada janvārī apgalvoja, ka valdības 2023. gada lēmums devis vairāk nekā 52 miljonus eiro papildu valsts budžetā. Valsts kontrole raksta, ka šis apgalvojums "neatbilst faktiskajai situācijai", un ZM norādīto cēloņsakarību — ka, samazinot zāģbaļķu cenas, palielinās LVM peļņa un dividendes — vērtē kā tādu, kas "pat teorētiski nav iespējama". Pēc Valsts kontroles vērtējuma 52 miljoni ir starpība starp piesardzīgi plānoto dividenžu prognozi un vēlāk budžetā apstiprināto, nevis papildu ieņēmumi. (VK ziņojums, 90.–91. lpp.)

Ministrija savu apgalvojumu nav atsaukusi. Oktobrī ZM mums rakstīja, ka, plānojot 2024. gada budžetu, LVM dividenžu prognoze bija 58,5 miljoni eiro, bet "dividendes iekasētas 111 milj. euro, kas ir par aptuveni 52 milj. vairāk", un ka apgalvojumu, kas balstoties "uz konkrētiem faktiem, kas nav mainījušies", "nav bijis nepieciešams atsaukt". (ZM vēstule Nr. 3.3-3e/1681/2026, 16.10.2026)

Valsts kontrole aprēķinājusi arī alternatīvu: ja ilgtermiņa pircējiem būtu piemērota cena, kas par 10 % pārsniedz īstermiņa līgumu cenu, ieņēmumu samazinājums būtu bijis 19,5, nevis 37,07 miljoni. (VK ziņojums, 14. lpp.)

No 2022. gada beigām līdz 2023. gada rudenim. Jau no 2022. gada beigām uzņēmumi, Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) un Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija (LKRTA) vērsās pie LVM un Zemkopības ministrijas. (VK ziņojums, 69. lpp.) 2023. gada rudenī LKRTA (28. septembrī) un LKF (13. oktobrī) rakstīja LVM vēlreiz. Kā izriet no LVM atbildes, LKRTA lūdza izvērtēt divus scenārijus: 2024. gada piegādes sadalīt uz trim gadiem vai no 2024. gada 1. janvāra ļaut bez sankcijām pārtraukt līgumus un rīkot izsoli. (LVM vēstule Nr. 4.1-2_08b3_101_23_811, 20.10.2023, 1.–2. lpp.) Pašas asociāciju vēstules neesam redzējuši.

LVM valde atsaka. LVM valde 2023. gada oktobrī atbildēja, ka abus scenārijus īstenot nevar, atsaucoties uz izšķērdēšanas novēršanas un konkurences regulējumu, bet par pirmo scenāriju arī uz ES valsts atbalsta noteikumiem. Līgumu pārtraukšanu bez kompensācijas valde nosauca par pretlikumīgu dāvinājumu. Piegāžu pārcelšanai tā lēsa 12 miljonus eiro neiegūtu ieņēmumu. Ministru kabineta kompetenci vēstule min tikai vienā gadījumā: "ja tiek izsludināts īpašs tiesiskais stāvoklis – ārkārtējā situācija". (Turpat, 3.–5. lpp.; datums un numurs — pēc VK ziņojuma 450. un 507. atsauces)

Tajā pašā vēstulē LVM atgādina, ka jau atbalstījusi pircēju iniciatīvas par 10 % samazināt 2023. gada apjomu, piedāvājusi pārcelt ap 15 % no 2023. gada 4. ceturkšņa apjoma uz 2024. gadu un divās neplānotās pārdošanas procedūrās piedāvājusi papildu 168 tūkstošus kubikmetru, kā arī plāno 2024. gadā palielināt realizāciju par 400–450 tūkstošiem kubikmetru. (Turpat, 2., 5. lpp.)

LKF šo vēstuli lasa citādi. Federācija mums raksta, ka mūsu formulējums par scenāriju noraidīšanu "nav pilnībā korekts", jo LVM norādījusi, ka "savas kompetences ietvaros" nevar pieņemt šādus lēmumus, un ka jautājumi varētu tikt risināti Ministru kabineta kompetencē. (LKF izpilddirektora A. Bukonta e-pasts, 05.11.2026)

VARAM nesaskaņo. ZM informatīvo ziņojumu par korekciju (23-TA-3114) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nesaskaņo, norādot, ka 2022. gads nozarei bijis rekordeksporta gads. (VARAM atzinums, 05.12.2023)

Valdība uzdod. Ministru kabinets 2023. gada 19. decembrī ar protokollēmumu (Nr. 62, 115. §) uzdod, lai no 2024. gada 1. janvāra LVM ilgāka termiņa skujkoku zāģbaļķu piegāžu līgumos piemēro vidējās svērtās cenas, kas noteiktas īstermiņa pārdošanas procedūrā. (MK prot. Nr. 62, 115. § 2. p., citēts ST 13.10.2026 lēmumā) Desmit dienas vēlāk LVM akcionāra sapulce to formalizē. Protokola pielikumā uzskaitīti uzņēmumi un līgumu numuri (akcionāru sapulces protokols Nr. 8/2023, 29.12.2023):

Valsts kontrole runā par 12 uzņēmumiem, protokolā ir 14. ZM skaidro, ka Valsts kontroles un Konkurences padomes vērtējumu fokuss atšķīrās. (ZM atbilde Nr. 3.3-6e/111/2026, 21.09.2026) LVM oficiālo sarakstu ar apjomiem neizsniedza: atteikums pamatots ar komercnoslēpumu, piebilstot, ka mediju pārstāvim ir tiesības šo informāciju lūgt izsniegt Ministru kabinetam. (LVM vēstule, 26.10.2026)

Šis saraksts nav saraksts ar pārkāpējiem. Tas ir saraksts ar līgumiem, kuriem tika mainīta cena.

Zaudējums ministrijas ziņojumā. ZM informatīvajā ziņojumā, ko parakstījis toreizējais zemkopības ministrs Armands Krauze, norādīts, ka LVM vērtējumā 2024. gada pirmajā ceturksnī korekcija samazinājusi uzņēmuma ieņēmumus un peļņu par 7,54 miljoniem eiro. Ietekmi uz visu gadu ziņojums neaprēķina: tajā rakstīts, ka "ir sarežģīti korekti prognozēt koriģētā cenu indeksācijas mehānisma ietekmi uz kopējiem LVM peļņas rādītājiem par 2024. gadu". Ziņojums tomēr iesaka korekciju turpināt. Valdība to atkārtoti apstiprina 2024. gada 25. jūnijā. (ZM informatīvais ziņojums, TAP 24-TA-1230)

2025. gada marts. 5. martā ZM notiek sanāksme, kuras protokolā kā dalībnieki norādīti ZM un LVM vadība un SIA "PATA" pārstāvis Uldis Mierkalns. Protokolā fiksēts Mierkalna apgalvojums, ka LVM ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli un ka 2022.–2023. gada cenošana PATA radījusi ap 30 miljonu eiro zaudējumu. (ZM sanāksmes protokols, 05.03.2025) Tas ir uzņēmēja apgalvojums, nevis kādas iestādes konstatējums.

Pēc sešām dienām LVM akcionāra sapulce lemj par otro korekciju. LVM valdes locekļa ziņojumā PATA Saldus un PATA Jēkabpils līgumiem norādīta vidējā svērtā līgumcena 112,03 €/m³ pret izsoļu cenu 96,18 €/m³ — starpība 15,85 €/m³, kas 775 000 m³ apjomam divos gados veido 12,28 miljonus eiro. (Akcionāru sapulces protokols Nr. 3/2025, 10.–11.03.2025)

SIA "PATA" un Armandam Krauzem 3. novembrī nosūtījām jautājumus par šiem lēmumiem. Līdz publikācijai atbildes nesaņēmām.

Šo pašu skaitli var lasīt četros veidos, un rakstā jāparāda visi.

LVM un ZM lasījums: PATA līgumu cena bija augstāka par tirgus cenu, tātad pazemināšana to tikai izlīdzināja.

Valsts kontroles lasījums: korekcija bija valsts uzņēmumam zaudējumus radoša rīcība par labu konkrētiem pircējiem.

Konkurences padomes lasījums: 2026. gada 4. augusta lēmumā Nr. 34-7 konstatēts konkurences neitralitātes pārkāpums: no 2020. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 28. aprīlim LVM, turpinot pildīt vēsturiskos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, sešiem kokapstrādes uzņēmumiem nodrošināja garantētu piekļuvi koksnei ārpus izsolēm; piemērots naudas sods 7 859 606,89 eiro. (Konkurences padomes paziņojums, 13.08.2026) Padome mums raksta, ka lēmumu tiesā pārsūdzējušas visas iesaistītās puses — LVM, PATA grupas uzņēmumi kopā ar SIA "BERIVS", SIA "KREBSAR" un SIA "ACA Timber" —, tiesvedības pēc būtības nav izskatītas un naudas sods nav samaksāts. (KP vēstule Nr. 1.7-4.8/1948, 28.10.2026) ZM precizē, ka scenāriji iespējamiem risinājumiem "vērtēti pirms Konkurences padomes 2026. gada 4. augusta lēmuma". (ZM atbilde Nr. 3.3-3e/1681/2026, 16.10.2026)

Būtiski: Valsts kontrole un Konkurences padome pie problēmas nonāca katra ar savu likumu un metodi. Valsts kontrole vērtē, vai valsts rīkojusies ar savu mantu lietderīgi. Konkurences padome — vai valsts kapitālsabiedrība nekropļo tirgu. Pašu cenu korekciju Konkurences padome savā lietā nevērtēja: "Cenu korekcijas tiesiskuma izvērtēšana neietilpst KP kompetencē." Padome gan raksta, ka 2026. gada 9. jūlijā saņēmusi vienu sūdzību par iespējamu konkurences pārkāpumu saistībā ar cenu korekcijām un tā tiek izskatīta. (KP vēstule, 28.10.2026)

Kokrūpniecības federācijas lasījums: LKF izpilddirektors Artūrs Bukonts apstrīd, ka ietekme bija 49,4 miljoni: 12,3 miljoni attiecoties uz 2025.–2026. gada mehānisma maiņu, ko Ministru kabineta 2023. un 2024. gada lēmumi "neparedzēja", un piegādes šajos līgumos kopš 2026. gada pavasara esot pārtrauktas. Pārējo aprēķinu federācija atsevišķi nekomentē, bet citē Ministru kabineta vēstuli prokuroram: pieņēmums, ka līgumi tiktu pilnībā izpildīti par sākotnējām cenām, "nav pierādīts", un "negūtā peļņa" esot "hipotētiska". Pašu Ministru kabineta vēstuli neesam redzējuši. Federācija nesniedz "savu juridisko vērtējumu". (LKF, A. Bukonta e-pasts, 05.11.2026)

Iebildumam ir pamats. Valsts kontrole savu 2024. gada aprēķinu sāk ar vārdu "Pieņemot", proti, ka "noslēgtie piegādes līgumi 2024. gadā tiktu pildīti atbilstoši līgumu nosacījumiem" (VK ziņojums, 89. lpp.), un IML partnerim bija tiesības "bez kompensācijas samaksas vienpusēji atteikties no piegādēm 2025. un 2026. gadā, taču šī iespēja netika izmantota". (VK ziņojums, 15. lpp.) Taču Valsts kontrole norāda arī, ka līgumu laušana no 2024. gada uzņēmumiem maksātu no 180,6 tūkstošiem līdz 2,11 miljoniem eiro un ka pieciem uzņēmumiem 2023. gada beigās bija 15,8 līdz 72,8 miljonu eiro naudas atlikumi. (VK ziņojums, 80. lpp.) Cena vienam uzņēmumam 2024. gadā tika samazināta par 348,2 tūkstošiem līdz 6,48 miljoniem eiro. (VK ziņojums, 89. lpp.) Šo summu salikšana blakus ir mūsu salīdzinājums, nevis Valsts kontroles secinājums.

LVM 3. novembrī lūdzām komentēt Valsts kontroles vērtējumu par 49,4 miljoniem, bet ZM — vai tā plāno publiskot uzņēmumu sarakstu un apjomus. Līdz publikācijai atbildes nesaņēmām.

Lai saprastu, kāpēc šādu korekciju vispār bija iespējams izdarīt, jāatgriežas pie tā, kā valsts koksne tiek pārdota.

Augošu koku izsoles LVM pati vērtē kritiski. 2025. gadā, komentējot SIA "Stiga RM" ieteikumu papildu divus miljonus kubikmetru pārdot augošu koku cirsmu izsolēs, uzņēmums pauda, ka šāda pārdošana izsolēs "ir novecojusi prakse" un citās mežsaimnieciski attīstītās ES valstīs valsts mežos vairs netiek izmantota. (LETA, publicēts NRA 07.05. un 19.06.2025) "Stiga RM" ir tas pats uzņēmums, kas 2024. gadā nopirka "Rīgas mežu" Norupes zāģētavu (sk. zemāk). Pilnībā metode nav atmesta: 2023. gadā LVM augošu koku veidā pārdeva 0,13 miljonus kubikmetru. (LVM 2023. gada konsolidētais pārskats, 5. lpp.)

Izsoles cena nav tikai ieņēmumi. Tā ir atskaites punkts: pret to var pārbaudīt, vai arī ilgtermiņa līgumu cena ir tirgus līmenī.

Godīgais pretarguments ir būtisks: pārdodot jau sagatavotus sortimentus, valsts var iegūt vairāk nekā pārdodot koku uz celma. Taču tad viss jautājums pārceļas uz vienu vietu — pēc kādas cenas sortimenti tiek pārdoti. Un tieši šo cenu 2024. gadā mainīja ar valdības lēmumu.

Cik liela daļa koksnes iet caur ilgāka termiņa līgumiem? LVM mums atbildēja, ka "ilgāka termiņa līgumu apjoms orientējoši veido 60% no LVM kopējā realizētā apjoma"; šāds dalījums esot produktu grupās, kuras pārdod abos veidos. (LVM vēstule, 26.10.2026) Kopš 2024. gada LVM pārdošanas noteikumi paredz ne biežāk kā reizi gadā publicēt to partneru nosaukumus, kuru līgumu termiņš beidzies, un kopš 2024. gada novembra pārdošanas kalendārā pie katras procedūras pievienots to uzņēmumu saraksts, kas ieguvuši tiesības slēgt līgumu. (Turpat) Piemēram, 2025.–2027. gada ilgāka termiņa pārdošanā šādas tiesības ieguva 27 uzņēmumi; publiskajā sarakstā ir tikai nosaukumi — bez apjomiem un cenām. (LVM, procedūra PKVP-864, uzņēmumu saraksts) Tas ir cits līgumu periods nekā 2024. gada korekcija. Par agrākiem līgumiem LVM norāda, ka līgumos bija nostiprināts abpusējs konfidencialitātes pienākums, un šo informāciju neizsniedz kā komercnoslēpumu. (LVM vēstule, 26.10.2026)

Tas, kas LVM gadījumā prasa aprēķinus, Rīgas pašvaldības uzņēmumā SIA "Rīgas meži" ir dokumentēts pašu iestāžu vārdiem.

2013. gadā "Rīgas meži" atvēra pašu kokzāģētavu Norupē. Valsts kontrole 2017. gadā secināja, ka zāģētavai "ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju", un ka bez šīs priekšrocības tā apaļkoku pārstrādē ciestu zaudējumus. (VK revīzija Nr. 2.4.1-46/2016, 7., 24. lpp.; VK paziņojums) Konkurences padome, palīdzot Valsts kontrolei, secināja, ka zāģētavas darbība neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam. "Rīgas meži" vērsās tiesā pret Konkurences padomes rīcību, bet Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 11. jūnijā pieteikumu noraidīja; tiesa vērtēja padomes rīcību, nevis zāģētavas likumību. (KP paziņojums, 14.06.2019, LV portāls)

2024. gadā zāģētavu pārdeva SIA "Stiga RM". Rīgas dome 2022. gada 24. augustā nolēma, ka "Rīgas mežu" darbība zāģmateriālu ražošanā jāizbeidz; uzņēmuma dalībnieku sapulce 2024. gada 4. aprīlī piekrita zāģētavas pārdošanai SIA "Stiga RM", tajā pašā dienā tika parakstīts līgums, bet Konkurences padome lēmumu par apvienošanos pieņēma 2024. gada 3. maijā (lēmums Nr. 7). (Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vēstule Nr. RD-26-1789-nd, 15.10.2026; "Rīgas mežu" paziņojums, 04.04.2024; KP vēstule, 28.10.2026) Uzņēmuma pārskatā guvums no pārdošanas ir 1,48 miljoni eiro, pārdoto neto aktīvu vērtība — 4,54 miljoni eiro. Darījums notika 2024. gada 20. maijā. ("Rīgas mežu" 2024. gada pārskats, 120.–121. lpp.)

Valsts kontrole apstiprina, ka 2024. gada pārdošanu nav vērtējusi un kopš 2017. gada "Rīgas mežos" revīzijas nav veikusi. (VK vēstule Nr. 258, 18.09.2026) Pašvaldības pēdējā "Rīgas mežu" finansiāli saimnieciskās darbības revīzija aptvēra laiku no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. martam; tajā "tika konstatētas neatbilstības un sniegti ieteikumi to novēršanai", kas esot ieviesti. (RD-26-1789-nd, 15.10.2026) Kādas tieši bija neatbilstības, vēstulē nav norādīts.

Kad lūdzām "Rīgas mežiem" izsoļu rezultātus un Norupes pārdošanas dokumentus, uzņēmums atteica, atsaucoties uz 2026. gada 16. jūnija rīkojumu Nr. RD-26-53, ar kuru izsoļu rezultātiem, investīcijām un pārdošanas noteikumiem noteikts ierobežotas pieejamības statuss. ("Rīgas mežu" atbilde AP-26-118, 01.10.2026) Atteikumu esam pārsūdzējuši Administratīvajā rajona tiesā; tiesvedība turpinās.

Uz mūsu 3. novembra jautājumiem par Norupi "Rīgas meži" atbildēja 9. novembrī. Vēstulē uzņēmums raksta, ka "kokzāģētavas ‚Norupe’ pārdošanas process tika īstenots, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības, tiesiskuma, atklātības un caurskatāmības principus". Pēc uzņēmuma teiktā, pārdošana notika saskaņā ar padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldības lēmumiem, ņemot vērā Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumus par tirgus un konkurences kropļojumu novēršanu. Par pārdošanu, pircēja izvēli un darījuma nosacījumiem uzņēmums norāda uz 2024. gada 4. aprīļa mediju paziņojumu. ("Rīgas mežu" atbilde AP-26-136, 09.11.2026)

Tajā paziņojumā ir daļa atbildes uz mūsu pirmo jautājumu. "Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai." Investora piesaisti un pārdošanas procesu organizēja iepirkumā izraudzīts konsultants KPMG Baltics SIA: tika uzrunāts 121 potenciālais pretendents, 11 parakstīja konfidencialitātes līgumus, pieci zāģētavu apskatīja klātienē, un "Stiga RM" piedāvājums bija saimnieciski izdevīgākais. ("Rīgas mežu" paziņojums, 04.04.2024) Vai tā bija izsole, konkurss vai sarunas, paziņojumā nav teikts. Pārskatā norādītie 4,54 miljoni eiro pārdoto neto aktīvu un 1,48 miljoni guvuma kopā ir 6,02 miljoni eiro (mūsu aprēķins; tā nav pārskatā norādīta darījuma cena).

Uz pārējiem trim jautājumiem vēstulē tiešas atbildes nav: ne par to, kā "Rīgas meži" vērtē pārdošanu salīdzinājumā ar zāģētavā ieguldīto, ne par to, kādas neatbilstības konstatēja pašvaldības revīzija, ne par Valsts kontroles 2017. gada secinājumu par izejmateriālu cenu. (AP-26-136) SIA "Stiga RM" uz 3. novembrī nosūtītajiem jautājumiem līdz publikācijai neatbildēja.

Valsts kontrole izmērīja korekcijas apmēru. Bet tā arī apstiprina, ko nav vērtējusi: kā tika izvēlēti pircēji, cik koncentrēts ir pircēju loks un vai LVM darbinieki pēc tam strādā pie pircējiem. (VK vēstule Nr. 259, 19.09.2026) Valsts kontrole plāno jaunu revīziju "AS “Latvijas valsts meži” mežsaimniecības darbības nodrošināšana".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atbildēs mums apstiprina, ka nav vērtējis ne LVM cenu korekciju lēmumu pieņemšanu, ne Norupes zāģētavas pārdošanu, ne Valsts kontroles 2017. gadā konstatēto par izejvielu iegūšanu zem tirgus cenas. (KNAB vēstules Nr. 1/5038 un 1/5040, 23.09.2026) Uz mūsu 3. novembra jautājumu, vai KNAB pēc Valsts kontroles ziņojuma ir sācis vērtēt korekciju lēmumu pieņemšanu, birojs pēc būtības neatbildēja, bet lūdza iesniegt ar drošu elektronisko parakstu parakstītu informācijas pieprasījumu. (KNAB vēstule Nr. 1/5922, 06.11.2026)

Konkurences padome mums raksta, ka laikā no 2015. līdz 2026. gadam "nav veikusi tirgus uzraudzību vai izpēti, kuras priekšmets būtu apaļo kokmateriālu (īpaši skujkoku zāģbaļķu vai papīrmalkas) tirgus Latvijā", un ka saistībā ar martā sākto kriminālprocesu "prokuratūras vai citas tiesībaizsardzības iestādes nav pieprasījušas informāciju no KP". Padome piebilst, ka 2019. gadā veica mazvērtīgās koksnes produktu tirgus uzraudzību un skujkoku zāģbaļķu iepirkuma tirgus koncentrāciju aprēķinājusi apvienošanās lietā. (KP vēstule Nr. 1.7-4.8/1948, 28.10.2026)

Arī pats uzņēmums un tā akcionārs šo jautājumu par atvērtu neuzskata. LVM norāda, ka Valsts kontroles ziņojums un Konkurences padomes 4. augusta lēmums "nesatur norādes par nepieciešamību vērtēt pircēju atlases kritēriju atbilstību". (LVM vēstule, 26.10.2026) Par bijušo darbinieku pāreju pie pircējiem LVM uzskaiti neveic, jo tam neesot "tiesiska pamata", bet ziņojumu skaitu par koksnes realizāciju un interešu konfliktiem neatklāj, atsaucoties uz iekšējo kontroles procesu konfidencialitāti. (Turpat) ZM raksta, ka koksnes pārdošanas cena "tiek balstīta uz izsoļu rezultātiem, līdz ar to interešu konflikta situācijas tiek izslēgtas" (ZM vēstule Nr. 3.3-6e/121/2026, 12.10.2026) — lai gan ilgāka termiņa līgumu cenu korekciju noteica valdības lēmums: šiem līgumiem piemēroja īstermiņa izsoļu vidējās cenas, un, pēc Valsts kontroles datiem, uzņēmumi, kuru solījumi šīs cenas veidoja, 2024. gadā iegādājās tikai 11 % no LVM skujkoku II šķiras zāģbaļķu apjoma. (MK prot. Nr. 62, 115. §; VK ziņojums, 14. lpp.) Vēl ZM norāda, ka koksnes pircēju atlases kārtība "pēc būtības būtu pretrunā ar konkurences regulējumu". (ZM vēstule Nr. 3.3-3e/1681/2026, 16.10.2026)

Daļu vēstures vairs nevar pārbaudīt. LVM norāda, ka dokumenti par koksnes pārdošanu caur ostām 2009.–2013. gadā "tika iznīcināti pēc tiem noteiktā glabāšanas termiņa beigām", bet pircēju atlases dokumenti par 2020.–2022. gadu nav pieejami, jo beidzies trīs gadu glabāšanas laiks, kas saskaņots ar Latvijas Nacionālo arhīvu. (LVM vēstule, 26.10.2026) Arī Konkurences padome raksta, ka informācijas par LVM sortimentu realizācijas caur ostām uzraudzību 2009.–2013. gadā "glabāšanas laiks beidzās 2023. gadā". (KP vēstule, 28.10.2026) Esam lūguši Latvijas Nacionālo arhīvu izsniegt LVM dokumentu iznīcināšanas aktus un saskaņotos glabāšanas termiņus; atbildi gaidām.

"Nav vērtējis" nenozīmē "ir pārkāpums". Tas nozīmē, ka publiska atbilde uz šiem jautājumiem neeksistē.

Ģenerālprokuratūras lietvedībā ir kriminālprocess Nr. 28120000226, kas uzsākts 2026. gada 23. martā pēc Krimināllikuma 318. panta trešās daļas un 319. panta trešās daļas "par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un valsts amatpersonu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem". (Ģenerālprokuratūras atbilde Nr. N-111-2026-01288, 28.09.2026)

2026. gada 14. maijā kriminālprocesā notika kratīšanas desmit personu dzīves un darba vietās; ar vārdu prokuratūras paziņojumā minēts tikai Armands Krauze. (Prokuratūras paziņojums, 21.05.2026) Prokuratūra mums apstiprina, ka statuss "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess" ir tikai fiziskām personām, un atsaka sīkāku informāciju izmeklēšanas noslēpuma dēļ. (N-111-2026-01288)

"Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess" nav apsūdzētais un nav vainīgais. Neviena no šīm personām nav notiesāta.

Vispirms ģenerālprokurors 2026. gada 16. jūnijā ar protestu pieprasīja valdībai šos lēmumus atcelt. (Prokuratūras paziņojums, 14.10.2026) Ministru kabinets atteica; pēc LSM ziņām, premjers Andris Kulbergs norādīja, ka lēmums pieņemts iepriekšējā valdībā, ir pilnībā izpildīts "un to nav iespējams mainīt". (LSM, 14.10.2026)

2026. gada augustā ģenerālprokurors vērsās Satversmes tiesā ar pieteikumu par diviem valdības protokollēmumu punktiem, kas saistīti ar cenu korekcijām. (Prokuratūras paziņojums, 21.08.2026) Viņš lūdza atzīt MK 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija protokollēmumus par neatbilstošiem Satversmes 1. pantam, Ministru kabineta iekārtas likumam, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam, Komercdarbības atbalsta kontroles likumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktam, kā arī par spēkā neesošiem no izdošanas brīža. (ST lēmums, 1. p.)

2026. gada 13. oktobrī Satversmes tiesa atteicās lietu ierosināt. (ST rīcības sēdes lēmums, pieteikums Nr. 156/2026, 13.10.2026) Tiesa atzina, ka šie protokollēmumi nav normatīvie akti, bet MK individuāli tiesību akti, ar kuriem valdība kā LVM īpašnieks deva uzdevumu Zemkopības ministrijai. Šādu aktu atbilstību likumam Satversmes tiesa var pārbaudīt, taču pieteikumu var iesniegt tikai Valsts prezidents, Saeima, vismaz 20 Saeimas deputāti, Ministru kabinets vai Tieslietu padome. Ģenerālprokurors šajā sarakstā nav, un tiesa šo sarakstu pēc analoģijas nepaplašināja. Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesa nevērtēja, vai valdības lēmumi bija likumīgi. Tas paliek atklāts jautājums, un kriminālprocesu šis lēmums neietekmē.

Prokuratūra pēc Satversmes tiesas lēmuma paziņoja: "Kriminālprocesā turpinās aktīvs darbs, un sabiedrība par izmeklēšanas rezultātiem tiks informēta, tiklīdz tas būs iespējams." (Prokuratūras paziņojums, 14.10.2026)

No 1. oktobra LVM valdi vada Sandis Jansons, līdzšinējais AS "Sadales tīkls" vadītājs, ar pilnvarām līdz 2031. gada 30. septembrim; valdē ir trīs locekļi — Jansons, Inga Vagele un Jānis Krūmiņš. (LVM struktūra, lvm.lv, skatīts 27.10.2026; LSM, 16.09.2026) Akcionārs 2026. gada augustā uzdeva LVM padomei līdz 25. septembrim izvērtēt, cik daudz informācijas par ilgtermiņa un īstermiņa līgumu izsoļu rezultātiem uzņēmumam jāpublicē. (LVM akcionāru sapulces lēmumi, 27.08.2026) Akcionāru sapulce 30. septembrī padomes ziņojumu par to pieņēma zināšanai un uzdeva padomei informēt akcionāra pārstāvi "par tālākām rīcībām pēc Konkurences padomes izvērtējuma un citas papildus informācijas saņemšanas". (LVM akcionāru sapulces lēmumi, 30.09.2026) Pats padomes ziņojums nav publicēts, un lēmums par to, ko publicēt, faktiski atlikts.

LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, kura maija beigās solīja iesniegt atlūgumu, amatā palikusi. Latvijas Radio viņa rakstiski atbildēja: "Es informēju akcionāru par savu gatavību atkāpties no amata. Taču pēc padomes darba izvērtējuma pabeigšanas vienojāmies, ka turpināšu darbu padomes sastāvā." (LSM / Latvijas Radio "Atvērtie faili", 22.10.2026)

Kopš 16. oktobra valsts kā akcionāra vārdā LVM lēmumus pieņem ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš. (LVM struktūra, lvm.lv, skatīts 27.10.2026)

Tas ir galvenais jautājums arī šim rakstam. Kamēr pircēju saraksts, apjomi un cenu formulas nav publiski, neviens ārpus iestādēm nevar pārbaudīt, vai valsts koks tiek pārdots par tirgus cenu — un to nevarēja pārbaudīt arī 2023. gadā, kad korekcija tika uzdota.

Autora piezīme: šī raksta autors ir pārsūdzējis KNAB un SIA "Rīgas meži" atteikumus izsniegt informāciju Administratīvajā rajona tiesā. Tiesvedība attiecas tikai uz informācijas pieejamību.

• Valsts kontroles, LVM, ZM, Konkurences padomes un tiesu skaitļi ir citēti no pirmavotiem; Valsts kontroles ziņojumam norādītas lappuses.
• Raksts neapgalvo, ka kāda persona vai uzņēmums rīkojies prettiesiski. Kriminālprocesa statusi aprakstīti, kā tos publiskojusi prokuratūra.
• Jautājumi LVM, ZM, KNAB, "Rīgas mežiem", "Stiga RM", PATA, A. Krauzem un LKF nosūtīti 2026. gada 3. novembrī ar atbildes termiņu 9. novembris (KNAB — 16. novembris). Ja atbildes pienāks pēc publikācijas, rakstu papildināsim.

2. daļā: valsts celma cena salīdzinājumā ar privāto mežu izsolēm; kas vada LVM un kā tiek iecelti; LVM darbinieku pārejas pie pircējiem; piegādes ķēde no celma līdz vārtiem.