Viena ēka, divi tribunāli: kas notiek Polijas Konstitucionālajā tribunālā

Pēcpusdienā tribunāla mājaslapā parādījās paziņojums: priekšsēdētājam Bogdanam Švenčkovskim (Bogdan Święczkowski) un viņa vietniekam Bartlomejam Sohaņskim (Bartłomiej Sochański) noteikts pārtraukums amata pienākumu pildīšanā.

Rīkojumu izdeva tiesnese Anna Korvina-Pjotrovska (Anna Korwin-Piotrowska). Seims viņu ievēlēja šogad. Prezidents Navrockis viņas zvērestu nepieņēma, un viņa to nodeva bez prezidenta. Švenčkovskis viņu pie darba nepielaida.

Kā juridisko pamatu Korvina-Pjotrovska minēja Vispārējo tiesu iekārtas likuma 130. pantu. Tas ļauj tiesas priekšsēdētājam vai tieslietu ministram uz laiku līdz mēnesim nekavējoties pārtraukt tiesneša darbu, ja tiesnesis aizturēts, pieķerts tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, vai ja tiesas autoritāte vai būtiskas dienesta intereses prasa viņu nekavējoties atstādināt; ja tiesnesis pats ir tiesas priekšsēdētājs, to var darīt tikai ministrs. Viņa runāja arī par «konstitucionālās galējās nepieciešamības stāvokli». Pamatojumā minēts, ka Švenčkovskis kopš 9. aprīļa neļāva jaunievēlētajiem tiesnešiem tiesāt, patvaļīgi sadalīja lietas un bloķēja tiesnešu kopsapulces sasaukšanu. Kopsapulci viņa sasauca uz 3. novembri.

Pēc tribunāla preses sekretāres Veronikas Ščiboras (Weronika Ścibor) teiktā, septiņi šogad ievēlētie tiesneši ēkā iegāja Valsts aizsardzības dienesta (SOP, pakļauts iekšlietu ministram) pavadībā — pa vārtiem no premjera kancelejas puses, nevis no ielas, kur bija pulcējušies protestētāji.

Pēc Korvinas-Pjotrovskas ziņojuma par draudiem tiesnešu dzīvībai un veselībai policija ienāca tribunāla teritorijā. Policija paziņoja, ka ēkā neiegāja.

Tribunāla oficiālais X konts, ko joprojām kontrolēja Švenčkovska puse, paziņoja par tribunāla mājaslapas «nelikumīgu pārņemšanu», norādīja, ka Korvina-Pjotrovska nav tribunāla tiesnese, un rakstīja, ka visi iesaistītie izdara valsts apvērsuma noziegumu.

Pie tribunāla Švenčkovska atbalstītāji ar elektroinstrumentu pārgrieza vārtu ķēdi. Trīs cilvēki tika aizturēti, kāpjot pāri žogam. Švenčkovskis teritoriju atstāja, sakot, ka ar policiju necīnīsies un atgriezīsies kopā ar prezidentu.

Tieslietu ministrs un ģenerālprokurors Valdemārs Žureks (Waldemar Żurek) iesniedza piecus pieprasījumus atcelt imunitāti — četrus attiecībā uz Švenčkovski un vienu attiecībā uz Sohaņski — kopā ar 50 sējumiem lietas materiālu. Tos saņēma Korvina-Pjotrovska kā tiesnese ar ilgāko stāžu.

PiS priekšsēdētājs Jaroslavs Kačiņskis platformā X rakstīja, ka «no šodienas Polija kļūst par policijas valsti», bet vakarā pie tribunāla aicināja prezidentu darīt visu, kas ir viņa pilnvaru robežās, «lai tas tiktu apturēts».

Prezidents Navrockis lidoja valsts vizītē uz Senegālu. Virs Spānijas dienvidiem viņš lika lidmašīnai griezties atpakaļ: «Šādā brīdī prezidentam jābūt Polijā.»

Ap plkst. 1:00 Navrockis kopā ar Augstākās tiesas pirmo priekšsēdētāju Zbigņevu Kapiņski (Zbigniew Kapiński) iekļuva tribunāla ēkā. Notika grūstīšanās. Video ir publiskots, bet notikušā interpretācija atšķiras:

• tiesnesis Mačejs Bereks (Maciej Berek) rakstīja, ka prezidents «izvēlējās fiziskas konfrontācijas ceļu ar tribunāla tiesnesi Annu Korvinu-Pjotrovsku»;
• prezidenta pārstāvji apgalvoja, ka tiesneši pārkāpuši prezidenta neaizskaramību.

Ziņu par ievainojumiem nav.

Pēc mediju ziņām, prezidents tiesnešiem teica, ka viņi nav tribunāla tiesneši un ēku pārņem nelikumīgi.

Ap plkst. 5:00 Navrockis ēku atstāja. Viņa paziņojumu nolasīja prezidenta kabineta vadītājs Pāvels Šefernakers (Paweł Szefernaker): naktī «notikusi Polijas konstitucionālās kārtības pārkāpšana un konstitucionāla valsts orgāna varmācīga pārņemšana». Prezidents pieprasīja, lai valdības nosūtītie spēki atstāj tribunāla teritoriju, un, atsaucoties uz draudiem Polijas iekšējai drošībai, sasauca steidzamas konsultācijas ar parlamenta spēkiem.

Premjers Donalds Tusks platformā X rakstīja, ka pēc gadiem ilgas PiS nelikumības tiesiskuma atjaunošana ir grūts, dažkārt sāpīgs process, kas prasa izlēmīgu rīcību: «Cita ceļa nav.»

No amata atkāpās divi vēstnieki: Pāvels Solohs (Paweł Soloch) Rumānijā paziņoja, ka pēc mēģinājuma pretlikumīgi pārņemt tribunālu neredz iespēju turpināt pildīt amatu, bet Jakubs Kumohs (Jakub Kumoch) Ķīnā atkāpās, atsaucoties uz notikumiem valstī. Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs Kapiņskis jau 30. oktobra vakarā paziņojumā rakstīja, ka policija nedrīkst būt instruments valdošo politiskās gribas īstenošanai.

2015. Aizejošais Pilsoniskās platformas (PO) vairākums Seimā ievēlēja piecus tribunāla tiesnešus — trīs vakancēm, kas radās novembrī, un divas, kas radās tikai decembrī, jau pēc jaunā Seima sanākšanas. Jaunā PiS valdība un prezidents Andžejs Duda šos tiesnešus nepieņēma un ievēlēja savus piecus. Tribunāls decembrī nosprieda, ka trīs no PO ievēlētajiem bija ievēlēti likumīgi, divi — ne. Duda tomēr nepieņēma zvērestu nevienam no trim.

Šī detaļa bieži izkrīt: strīda sākumā apšaubāmi rīkojās abas puses. PO mēģināja ievēlēt tiesnešus vietās, kas vēl nebija brīvas; PiS atbildēja, ieceļot savus arī tur, kur ievēlēšana bija likumīga.

2016–2023. PiS valdība atteicās publicēt tai netīkamus tribunāla spriedumus, un Eiropas Komisija sāka tiesiskuma procedūru. 2021. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Xero Flor pret Poliju nosprieda, ka tribunāla sastāvs ar nelikumīgi ieceltu tiesnesi neatbilst «ar likumu izveidotas tiesas» prasībai. Tajā pašā gadā tribunāls pasludināja, ka daļa ES līguma normu nav saderīga ar Polijas konstitūciju.

2024. Pēc 2023. gada vēlēšanām pie varas nāca Tuska koalīcija. 6. martā Seims pieņēma rezolūciju, ka vairāku tiesnešu un tribunāla vadības iecelšana nav likumīga. Valdība pārstāja publicēt un pildīt tribunāla spriedumus un atteicās aizpildīt vakances, kas radās, beidzoties tiesnešu deviņu gadu termiņiem. Decembrī par tribunāla priekšsēdētāju kļuva Bogdans Švenčkovskis, kurš PiS valdības laikā bija augsta ranga prokuratūras amatpersona.

2025. gada 18. decembris. ES Tiesa lietā C-448/23 Komisija pret Poliju pilnībā apmierināja Komisijas prasību. Tiesa atzina, ka Polijas Konstitucionālais tribunāls neatbilst neatkarīgas un objektīvas, iepriekš ar likumu izveidotas tiesas prasībām un ka tā 2021. gada spriedumi pārkāpa ES tiesību pārākuma principu. Tuska valdība pārkāpumu neapstrīdēja.

Martā koalīcija sāka aizpildīt vakances. Līdz oktobrim Seims bija ievēlējis astoņus tiesnešus, kas teorētiski dod Seima izvēlētajiem vairākumu 15 tiesnešu tribunālā.

Polijas likums nosaka, ka tribunāla tiesnesis zvēr «prezidenta priekšā». Prezidents Navrockis, kurš 2025. gadā tika ievēlēts ar PiS atbalstu, trijiem tiesnešiem zvērestu pieņēma, bet piecu zvērestu nepieņēma, apšaubot ievēlēšanas procedūru un kandidātu kvalifikāciju. Pieci tiesneši zvērestu nodeva bez prezidenta un iesniedza to prezidenta kancelejai. Švenčkovskis viņus nepielaida pie darba.

Tālākie notikumi:

• Maijs. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ar pagaidu rīkojumu uzdeva četrus tiesnešus pielaist pie darba. Švenčkovskis atbildēja, ka ECT tam nav kompetences. Tribunāls vēlāk nosprieda, ka prezidentam nav pienākuma pieņemt Seima ievēlēto tiesnešu zvērestu.
• Septembris. Prokuratūra izvirzīja apsūdzības tribunāla kancelejas direktorei un apsardzes priekšniekam par jauno tiesnešu nepielaišanu darbā. Abi vainu neatzina; tribunāls apsūdzības nosauca par iebiedēšanu. Švenčkovskis savukārt sāka disciplinārlietas pret trim tiesnešiem, kuriem prezidents zvērestu bija pieņēmis, bet kuri solidaritātē ar nepielaistajiem kolēģiem boikotēja kopsapulces.
• Oktobris. Bez prezidenta zvērestu nodeva arī Mačejs Bereks — bijusī Tuska valdības amatpersona. Prezidenta kanceleja apšauba, vai viņam ir likumā prasītais darba stāžs; Bereks apgalvo, ka pierādījumus iesniedzis.
• PiS atbalstītāji vairākas nedēļas pirms 30. oktobra uzturēja nometni pie tribunāla, lai jaunie tiesneši tajā neiekļūtu.

Juristi vienisprātis nav arī valdībai labvēlīgajā nometnē. Tiesību profesors un konstitucionālists Marcins Matčaks (Marcin Matczak), ilggadējs PiS reformu kritiķis, platformā X rakstīja, ka juridiskā pamata priekšsēdētāja atstādināšanai «nav miljona iemeslu dēļ»: tieslietu ministrs uzrauga vispārējās tiesas, nevis tribunālu. Bijušais tribunāla priekšsēdētājs Ježijs Stempeņs (Jerzy Stępień) laikrakstam Rzeczpospolita savukārt teica, ka «teorētiski» saskata formālu juridisku pamatu šādam rīkojumam, bet negrib to iepriekš izlemt, jo situācija prasa padziļinātu analīzi.

Tieši tāpēc šo krīzi nevar izšķirt parastā veidā. Katra puse var norādīt uz reālu otras puses pārkāpumu. Un vienīgā institūcija, kas varētu strīdu atrisināt, ir tā pati, par kuru notiek strīds. Žureka imunitātes pieprasījumus izskatīs tribunāls — bet kurš?

Latvijas Satversmes tiesas likums paredz līdzīgu kārtību:

• tiesnešus apstiprina Saeima (4. panta pirmā daļa);
• zvērestu «pieņem Valsts prezidents» (5. panta pirmā daļa);
• «Satversmes tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc zvēresta (svinīgā solījuma) nodošanas» (5. panta otrā daļa).

Izņēmums ir tiesneši, kas jau zvērējuši kā citas tiesas tiesneši — viņi zvērestu atkārtoti nedod un sāk darbu uzreiz pēc apstiprināšanas (5. panta trešā daļa). Priekšsēdētāju un vietnieku tiesneši ievēl paši no sava vidus uz trim gadiem (12. pants).

Tas nenozīmē, ka Latvijai draud Polijas scenārijs. Bet formāli mūsu sistēmā ir tā pati vieta, kur Polijā radās strupceļš: brīdis starp parlamenta lēmumu un prezidenta pieņemto zvērestu. Līdz šim Latvijā tas nav bijis problēma, jo neviens prezidents zvērestu nav izmantojis kā veto.

Polijas pieredze rāda, ka institūcijas aizsargā ne tikai likuma burts, bet arī politiķu gatavība nepārkāpt robežas, kuras likumā nekad nav bijis jāieraksta. Kad šī gatavība pazūd, izrādās, ka likums aizsargā mazāk, nekā likās.

• 3. novembris. Korvinas-Pjotrovskas sasauktā tribunāla tiesnešu kopsapulce. Pēc viņas teiktā, darba kārtībā ir tribunāla 2027. gada budžets un piecu imunitātes pieprasījumu izskatīšana; Švenčkovskis varēs sniegt paskaidrojumus.
• 3. novembris, plkst. 15:00. Prezidents sasaucis Nacionālās drošības padomes slēgtu sēdi. Pēc mediju ziņām, darba kārtībā ir pastāvīga ASV karaspēka bāze Polijā, nevis tribunāls. Slavomirs Mencens (Konfederācija) aicināja padomi sasaukt tribunāla dēļ.
• Prezidenta steidzamās konsultācijas ar parlamenta spēkiem — paziņotas 31. oktobra rītā «uz šodienu», bez norādīta laika; norise un rezultāts raksta publicēšanas brīdī publiski nebija zināmi.
• Imunitātes atcelšanas pieprasījumi Švenčkovskim un Sohaņskim.

• Ko prezidenta konsultācijas ar parlamenta spēkiem ir devušas un kas tajās piedalījās.
• Vai un kā reaģējusi Eiropas Komisija. Oficiālu Komisijas paziņojumu līdz raksta publicēšanai neatradām.
• Vai 3. novembra kopsapulce notiks un kurus tiesnešus katra puse uzskatīs par tās dalībniekiem.
• Kas tieši notika grūstīšanās laikā tribunāla ēkā — pušu versijas atšķiras, un publiskotais video rāda tikai daļu.
• Precīzu skaitu: septembra ziņās minēti seši martā ievēlētie tiesneši un četri, kuriem atteikts zvērests; oktobra ziņās — astoņi šogad ievēlētie un pieci atteiktie (ieskaitot Bereku). Rakstā izmantoti jaunākie skaitļi.