Cik liels ir Latvijas parāds, ja pieskaita to, ko budžeta galvenais skaitlis neparāda?

Vērtējumu skala. Patiess — apstiprina primārais avots. Daļēji patiess — kodols apstiprinās, bet skaitlis, formulējums vai konteksts ir nepareizs. Maldinošs — atsevišķi fakti var būt pareizi, bet kopaina ir nepareiza. Retorika («nauda aug kokos») netiek vērtēta — tā nav pārbaudāma.

Kur un kad. 14. Saeimas sēde 2025. gada 6. novembrī, likumprojekta «Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam» pirmais lasījums. Kulbergs runāja otro reizi (stenogramma saeima.lv; oficiālā publikācija Latvijas Vēstnesis, 14.11.2025, Nr. 222). Visi citāti šajā rakstā ņemti no stenogrammas un sakrīt abās publikācijās. Runas laikā viņš rādīja grafiku, kas stenogrammā nav pievienots, tāpēc to nevērtēju.

Tobrīd Kulbergs vadīja Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju (PIK) par Rail Baltica. Saeima viņam izteica uzticību kā Ministru prezidentam 2026. gada 28. maijā; koalīcijā ir Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība (LV portāls, 28.05.2026).

Tajā pašā sēdē deputāte Līga Rasnača (PRO) teica, ka koalīcijas pārstāvji aicina taupīt un vienlaikus piedāvā palielināt izdevumus, un ka «tās abas lietas nav apvienojamas». Viņa runāja par sociālo politiku un labklājības ministra runu, nevis par aizsardzību. Par drošību runāja Antoņina Ņenaševa (PRO): šis ir «drošības budžets», un jāinvestē aizsardzībā «pēc iespējas ātrāk, pēc iespējas vairāk» (stenogramma).

Vērtējums: neprecīzs atstāstījums. Frāze «nav apvienojamas» tiešām izskanēja no Progresīvajiem, bet par citu tēmu. Kulbergs to piesaistīja drošībai.

Vispārējās valdības budžetā Latvijai deficīts ir bijis katru gadu kopš 1999. gada; pārpalikums pēdējo reizi bija 1997. gadā. Deficīts bija arī gados bez krīzes: 2004.–2007. gadā 0,5–1,2 % no IKP, 2012.–2015. gadā 1,3–1,7 %, 2018. gadā 1,4 %. Tuvu nullei bilance bija tikai 2016. (0,0 %), 2017. (−0,3 %) un 2019. gadā (−0,2 %) (Eurostat gov_10dd_edpt1, dati 22.04.2026).

Avots: Eurostat (2012–2025, faktiskie dati); 2026. un 2027. gada plāns — budžeta likuma 7. pants. Gadā, kad premjers mainījās, norādīts tas, kurš valdīja lielāko gada daļu, vai abi.

Vērtējums: maldinošs. Latvija ir aizņēmusies arī gados bez krīzes. Gandrīz sabalansēts budžets bija tikai trīs gadus.

Kas apstiprinās. Lielākais parāda pieaugums eiro izteiksmē tiešām ir Kariņa valdību laikā: no 2018. gada beigām līdz 2023. gada beigām parāds pieauga no 10,78 līdz 17,58 mljrd. eiro, par 6,8 mljrd. (aprēķins no Eurostat datiem). Pēc krīzēm deficīts neatgriezās iepriekšējā līmenī: 2023.–2025. gadā tas bija 1,8–2,5 % no IKP, bet 2026. un 2027. gadam plānoti 3,3 % un 3,9 %.

Kas neapstiprinās. Kariņa pirmajā gadā, 2019., deficīts bija tikai 0,2 % no IKP. Lielie deficīti — 4,1 %, 7,2 % un 4,9 % — bija 2020.–2022. gadā, Covid-19 un energokrīzes laikā. Tās ir krīzes arī pēc paša Kulberga kritērija.

Vērtējums: daļēji patiess. Pēckrīzes deficīts patiešām nav sarucis. Taču aizņemšanās pagrieziena punkts bija pandēmija, nevis konkrēts premjers. Pēc 2023. gada septembra budžetus veidoja Siliņas valdība.

Konteksts: Jaunā Vienotība, kuras «infekciju» Kulbergs pieminēja, kopš 2026. gada 28. maija ir viņa paša valdības koalīcijā.

Kas budžetā ir. Valsts kase 2026. gada 13. oktobra atbildē uz knezins.com pieprasījumu rakstīja, ka Rail Baltica finansēšana plānota «kā attiecīgās ministrijas budžeta programmas izdevumi» un ir iekļauta valsts budžeta izdevumos, «t.sk. deficītā» (vēstule Nr. 2026/5-5.19/958). 2026. gada budžetā Satiksmes ministrijas apakšprogrammai 60.07.00 «Eiropas transporta infrastruktūras projekti (Rail Baltica)» paredzēti 247,2 milj. eiro un programmai 49.00.00 (projekta pārvaldība) — 12,8 milj. eiro (FM, budžeta paskaidrojumi, SM nodaļa). Budžeta likuma 11. pielikumā «Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms» Rail Baltica rindā ir 194,2 milj. eiro 2027. gadam, 130,5 milj. 2028. gadam un 0 eiro 2029. gadā un tālāk (likuma 11. pielikums).

Kur risks ir aprakstīts. Budžeta sagatavošanas dokumentos ir Finanšu ministrijas Fiskālo risku deklarācija, ko valdība apstiprināja 2025. gada 19. augustā — divarpus mēnešus pirms runas. Tajā ir atsevišķa apakšnodaļa «Rail Baltica projekts»: projektā «var veidoties būtiskas nobīdes, kas var ietekmēt vispārējās valdības budžeta bilanci». Deklarācija citē Valsts kontroles aprēķinu — samazinātā tvēruma pabeigšanai papildus vajag 4,4 mljrd. eiro, pilnajam tvērumam 7,6 mljrd. Secinājums: «fiskālā rezerve šim riskam atsevišķi netiek veidota» (Fiskālo risku deklarācija, 25.–27. lpp.). Fiskālās disciplīnas padome ziņojumā par 2026. gada budžetu Rail Baltica nosauca starp fiskālajiem riskiem: līdzšinējais finansēšanas modelis (85 % ES, 15 % valsts) «vairs nav ilgtspējīgs» (FDP uzraudzības ziņojums, 8. un 41. lpp.).

Kas budžetā nav. Ilgtermiņa saistības pēc 2028. gada, finansējuma trūkums un rezerve tam. PIK gala ziņojumā secināts, ka budžeta dokumentos «netiek atspoguļota pilnīga informācija» par ilgtermiņa saistībām no CEF līgumiem (137. lpp.), un norādīts, ka Fiskālās disciplīnas padome un Valsts kontrole uzskata par nepareizu praksi fiskālo risku deklarācijā nenorādīt projekta kopējās saistības (113. lpp.) (PIK gala ziņojums, 14.12.2024).

Vērtējums: daļēji patiess. Burtiski nepareizi — gada nauda budžetā ir, un budžeta dokumentos risks ir aprakstīts vārdos un ar skaitli. Teikums «tāds risks šeit nav ietverts iekšā necik» ir pārspīlēts. Pēc būtības pamatoti — trūkstošie miljardi nav ne budžeta bilancē, ne rezervē, un ilgtermiņa saistību tabula beidzas ar 2028. gadu.

PIK gala ziņojuma 15. priekšlikums (140. lpp.) prasa likumā par gadskārtējo budžetu iekļaut pantu par:

• Rail Baltica realizācijai «ilgtermiņa saistību apjomu»;
• valsts budžeta dotāciju stabilai naudas plūsmai, ko atmaksā pēc ES finansējuma saņemšanas;
• dotāciju projekta neattiecināmajām izmaksām;
• «ja nepieciešams, aizņemšanās apjomu».

4. priekšlikums (139. lpp.) prasa projekta finansējumu paredzēt budžeta likumos, «tostarp arī 2026. gada valsts budžeta likumā».

Vērtējums: patiess. Kulbergs runāja par «trim lietām» un nosauca pirmo. Ziņojumā ir četri apakšpunkti; ceturtais ir nosacīts.

Ko saka Valsts kase. Divās rakstiskās atbildēs knezins.com (Nr. 2026/8-5.19/905, 23.09.2026; Nr. 2026/5-5.19/958, 13.10.2026) Valsts kase apstiprina: valsts konsolidētajā 2024. gada pārskatā Rail Baltica saistības «nav izdalītas kā atsevišķs bilances vai zembilances pasīvu postenis»; Valsts kase projekta līgumus neuzskaita; Ministru kabinets nav lēmis par valsts galvojumu Rail Baltica, un finanšu ministrs tādu nav sniedzis. Tas atbilst teiktajam, ka Valsts kases skatījumā atsevišķa «riska» nav.

No kurienes skaitlis. Kulbergs to pats paskaidroja 2025. gada 4. septembrī: Rail Baltica saistības «parādās valsts gada pārskatā, kas ir Valsts kases dokuments, un tur ir 1,2 miljardi» (Saeimas stenogramma, LV 2025/175.1). PIK sēdē 2024. gada 20. novembrī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne norādīja, ka Satiksmes ministrija savā pārskatā zembilancē «uzrādījusi vairāk nekā miljarda eiro saistības» (PIK protokols, 20.11.2024).

Ko rāda Satiksmes ministrijas pārskats. Valsts kases publiskotajos ministriju gada pārskatos (veidlapa 9.5.IZMK «Izmaiņas zembilances pasīvu vērtībā») ir šādas summas (parskati.kase.gov.lv, «17 Satiksmes ministrija»):

2023. gadā šīs saistības pieauga par 1,1 mljrd. eiro. Ministrijas skaidrojums: «nākotnes maksājumu par noslēgto līgumu atlikumu palielinājums». Projekts nav nosaukts. Tā paša gada 19. decembrī valdība lēma par Rail Baltica pamattrases būvniecības līgumu (MK protokols Nr. 62, 110.§).

Tātad 1,2 mljrd. ir Satiksmes ministrijas zembilance 2023. gada beigās. Runas brīdī jaunākais publicētais skaitlis (2024. gada) bija 1,03 mljrd. Tā ir visa ministrijas zembilance; Rail Baltica daļa pārskatā atsevišķi nav izdalīta. Zembilance nozīmē nākotnes maksājumus pēc noslēgtiem līgumiem — tas nav zaudējums un nav parāds. Atmaksas risks, ja projektu aptur, ir cits skaitlis: PIK to lēsa līdz 316,7 milj. eiro — tik CEF naudas Latvija bija saņēmusi līdz 2024. gada beigām (PIK gala ziņojums, 120. lpp.).

Vērtējums: daļēji patiess. Skaitlis ir reāls un atrodams publiskā pārskatā. Taču tas bija novecojis, ietver visu ministrijas zembilanci un apzīmē līgumos paredzētus maksājumus, nevis «risku» zaudējuma nozīmē. Kodols apstiprinās: šīs saistības ir ministrijas pārskatā, bet budžetā un valsts konsolidētajā pārskatā kā Rail Baltica summa tās nav redzamas.

Runas brīdī bija divi oficiāli skaitļi tajā pašā kārtā: 4,4 mljrd. eiro (Valsts kontrole, citēta FM deklarācijā) un starpība ap 4,9 mljrd. starp Fiskālās disciplīnas padomes minētajām 1. kārtas vajadzībām un piesaistīto naudu (aprēķins). Skaitļi atšķiras pēc tā, kas ieskaitīts — tvērums, cenu gads, PVN, Rīgas stacijas. Paša Kulberga vadītā komisija 2024. gadā deficītu lēsa 2,1 mljrd. eiro, jo rēķinājās ar vēl vienu 1,2 mljrd. ES piešķīrumu. Finansējums nav atrasts arī 2026. gadā: Kulberga valdība 1. oktobrī atzina, ka «neatkarīgi no piesaistāmā ES fondu finansējuma būs negatīva ietekme uz valsts budžetu» (MK protokols Nr. 56, 1.§, 10. p.).

Vērtējums: patiess (noapaļots). 4,5 mljrd. ir starp oficiālajiem 4,4 mljrd. un ap 4,9 mljrd.

Ja būvē: valdība pati atzīst negatīvu ietekmi uz budžetu neatkarīgi no ES naudas (MK 01.10.2026, protokols Nr. 56, 1.§, 10. p.).

Ja nebūvē vai būvē ar lielu kavēšanos: Eiropas Komisija var samazināt vai atgūt CEF finansējumu. 2014.–2020. gada līgumiem regula ļauj prasīt pilnīgu vai daļēju atmaksu, ja darbība nav pabeigta divu gadu laikā pēc beigu datuma (Regula 1316/2013, 12. panta 3. daļa). Projektēšanas līgumiem, kas beidzās 31.12.2024, šis logs aizveras 31.12.2026. PIK maksimālo ekspozīciju lēsa 316,7 milj. eiro (PIK gala ziņojums, 120. lpp.).

Kas jau zaudēts: vairāk nekā 17,2 milj. eiro neizlietota projektēšanas finansējuma pēc 31.12.2024 (LSM, 27.02.2025). 2026. gada maijā LSM ziņoja, ka ES, visticamāk, būs jāatdod gandrīz 50 milj. eiro — Daugavas tilta pie Salaspils un Skultes depo finansējums (LSM, 31.05.2026).

Precizējums PIK ziņojumam. Ziņojumā rakstīts, ka CEF līgumos ir «solidāra saistība» starp labuma guvējiem (121. lpp.). Abos publicētajos 2014. un 2015. gada Rail Baltica CEF līgumos punkts par solidāru finansiālo atbildību par atgūšanu ir atzīmēts kā «Not applicable» (īpašo nosacījumu 21. pants). Vēlākie līgumi nav publiski. Eiropas Revīzijas palāta 2026. gada janvārī konstatēja, ka Komisija TEN-T kavējumu procedūru kopš 2020. gada izmantojusi tikai vienu reizi, un Rail Baltica nebija starp tām (ERP īpašais ziņojums 02/2026).

Vērtējums: patiess. Abi riski ir dokumentēti, un daļa naudas jau ir zaudēta. Atmaksas risks ir reāls, bet krietni mazāks par būvniecības trūkumu, un pilnīga atmaksa nav automātiska.

Pilns teikums: «Tas viss vienā mirklī var nonākt kā risks valsts parādā.»

Kas ir un kas nav valsts parāds. Māstrihtas parādā ieskaita tikai to vienību saistības, kas klasificētas valdības sektorā. Valsts kapitālsabiedrību, kas strādā kā tirgus uzņēmumi, aizņēmumi tajā neietilpst (Eurostat rokasgrāmata par valdības deficītu un parādu, 2022, 8.2.2.1). Uzņēmuma parāds kļūst par valdības parādu vai deficītu konkrētos gadījumos: ja valsts izmaksā galvojumu; ja galvojums izmaksāts trīs reizes pēc kārtas (tad viss garantētais parāds uzskatāms par pārņemtu); ja valsts parādu pārņem vai dzēš; ja kapitāla injekcija dota uzņēmumam ar zaudējumu sēriju bez sagaidāmas atdeves; vai ja uzņēmums vairs nesedz pusi izmaksu ar ieņēmumiem un tiek pārklasificēts valdības sektorā (turpat, 7.4.2, 7.2.2.1, 3.2.2.1, 1.2).

Cik liela ir šī ēna. Valsts un pašvaldību kontrolētu vienību ārpus valdības sektora saistības Latvijā 2024. gadā bija 6,80 mljrd. eiro jeb 16,8 % no IKP. No tām zaudējumus nesošo vienību saistības 2023. gadā bija 285 milj. eiro, bet 2024. gadā 2,16 mljrd. eiro, t. sk. 1,72 mljrd. centrālās valdības kontrolētām vienībām (Eurostat gov_cl_liab). Eurostat uzņēmumus nenosauc, bet viens kandidāts atbilst gandrīz pilnībā: airBaltic 2023. gadā strādāja ar 33,9 milj. eiro peļņu, 2024. gadā ar 118,8 milj. eiro zaudējumiem, un koncerna saistības 2024. gada beigās bija 1 580,5 milj. eiro (airBaltic 2024. gada pārskats). Tas ir ap 92 % no centrālās valdības summas — tāpēc secinu, ka lēcienu lielākoties izskaidro airBaltic.

Latvenergo aizņēmumi gada laikā pieauga par 71 %; pārskatā valsts galvojums nav minēts, nauda ir no obligācijām, Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas. LDz un VNĪ aizņēmumi 2025. gadā samazinājās. Valsts galvojumu atlikums 2025. gada beigās bija 325,4 milj. eiro (0,8 % no IKP), lielākoties Altum programmām un ES SURE (Valsts kases 2025. gada publiskais pārskats, 16. lpp.).

airBaltic kā gadījums. 2026. gada 14. septembrī airBaltic ASV bankrota tiesā Ņujorkā pieteica restrukturizāciju (Chapter 11, lieta Nr. 26-12188). Uzņēmuma deklarācija tiesai uzskaita valsts atbalstu: 2011. gadā 120 milj. eiro; 2020. gada jūlijā 250 milj. eiro kapitāla injekcija; 2021.–2022. gadā vēl 90 milj. eiro; 2025. gadā līdzieguldījums kopā ar Lufthansa (kopā 28 milj. eiro); 2026. gada aprīlī 30 milj. eiro subordinēts aizdevums, no kura iesniegšanas dienā neatmaksāti 18,6 milj. eiro (lietas dokuments Nr. 14, 14.09.2026). airBaltic obligācijas valsts parādā nepārvērtās. Valsts risks ir cits — kapitāla ieguldījumi, kuru vērtība restrukturizācijā var kristies, un neatmaksātais aizdevums.

Vērtējums: daļēji patiess. Mehānisms, ko Kulbergs apraksta, eksistē. Taču «vienā mirklī» tas nenotiek: kapitālsabiedrību parāds kļūst par valsts parādu tikai konkrētos gadījumos, un tieši garantēto saistību Latvijā ir maz. Reālais ceļš uz valsts finansēm ir kapitāla injekcijas un aizdevumi zaudējumus nesošiem uzņēmumiem, kā airBaltic. Vārds «neprātīgi» ir vērtējums; lielākais aizņēmējs Latvenergo aizņemas investīcijām un apkalpo parādu ar saviem ieņēmumiem.

Māstrihtas robežas ir 3 % no IKP deficītam un 60 % no IKP parādam.

Deficīts — pie robežas un pāri tai. 2026. gadam likumā plānoti 3,3 %, 2027. gadam 3,9 %. Eiropas Komisija 2026. gada 3. jūnija ziņojumā plānoto deficītu novērtēja kā «virs, bet tuvu 3 %», pārsniegumu — kā «nav pagaidu», bet «izņēmuma». Būtiskos faktorus, starp tiem aizsardzības investīciju pieaugumu līdz 1,8 % no IKP, tā atzina par «kopumā mīkstinošiem» un procedūru pret Latviju nesāka (COM(2026) 302). Latvijai kopš 2025. gada ir aktivizēta ES nacionālā izņēmuma klauzula aizsardzības izdevumiem (ES Padomes dok. 11126/26).

Parāds — tālu no robežas. 2025. gada beigās 46,9 % no IKP (Eurostat). Komisija 2027. gadam prognozē 53,8 %.

Drošības spilvens — tiešām plāns. Fiskālā nodrošinājuma rezerve 2026.–2028. gadam ir 0,1 % no IKP, likuma minimums. Fiskālās disciplīnas padome 2026. gada aprīlī brīdināja, ka bez politikas izmaiņām deficīts paliks ap 3–5 % un fiskālā telpa no 2028. gada kļūs negatīva (LV portāls, 14.04.2026).

Ko maksās nākamās paaudzes. To var izmērīt ar procentu izdevumiem: 2023. gadā valdības sektors par parādu samaksāja 287 milj. eiro procentos, 2025. gadā 476 milj. eiro (Eurostat). 2026. gadam plānoti ap 606 milj. eiro, un līdz 2030. gadam tie var pieaugt līdz 901 milj. eiro (FDP, atstāstot Finanšu ministrijas progresa ziņojumu).

Vērtējums: daļēji patiess. Deficītam — jā. Parādam — nē. Brīdinājums par trūkstošu drošības spilvenu sakrīt ar Fiskālās disciplīnas padomes vērtējumu.

Runa formulēja trīs prasības: atspoguļot Rail Baltica saistības budžeta likumā, ieskaitīt parāda riskos kapitālsabiedrības un neaizņemties ārpus krīzes. Kopš 2026. gada 28. maija par to atbild viņa valdība.

Rail Baltica. 2026. gada 1. oktobrī, divas dienas pirms Saeimas vēlēšanām, valdība slēgtā sēdes daļā lēma par projekta turpmāko stratēģiju (MK protokols Nr. 56, 1.§). Protokollēmumā atzīta negatīva ietekme uz budžetu, bet «papildu nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apmērs» ir tikai ierobežotas pieejamības informatīvajā ziņojumā (9. p.). Summa, ko Kulbergs kā deputāts prasīja rādīt «skaidri un gaiši», viņa valdības lēmumā publiski nav redzama.

Kas mainīts likumā. 2026. gada 21. maijā — nedēļu pirms Kulberga apstiprināšanas — Saeima grozīja Rail Baltica projekta īstenošanas likumu (spēkā no 1. jūlija). Finanšu ministrija tagad atbild arī par «ar projekta finansēšanu saistīto fiskālo risku uzraudzību», satiksmes ministrs vismaz divas reizes gadā ziņo valdībai par izmaksām, finansējumu un riskiem, un Ministru prezidents «ne retāk kā divas reizes gadā informē Saeimu» (likuma 1.² pants). Likumā par budžetu un finanšu vadību ilgtermiņa saistību atspoguļošana nav mainīta.

2027. gada budžets. Vēlēšanu gadā esošā valdība veic sagatavošanas darbus, bet galīgo lēmumu pieņem jaunā Saeima un valdība (LV portāls). Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka sabalansētam budžetam līdz 2030. gadam 2027. gadā izdevumi būtu jāsamazina par 1,42 mljrd. eiro, un jau pieņemtu saistību izpildei 2027. gadā trūkst 469 milj. eiro (LSM, 11.10.2026). Kulbergs 22. septembra rezolūcijā uzdeva finanšu ministram sagatavot ziņojumu par izdevumu moratoriju līdz gada beigām, bet 1. oktobra rezolūcija ierobežo jaunu saistību uzņemšanos (LSM, 14.10.2026).

Pārbaude ar datumiem:

1. Līdz 10. novembrim valdībai jāizskata 2027. gada Fiskālo risku deklarācija (MK rīkojums Nr. 275). Vai tajā Rail Baltica būs ar summu un rezervi, nevis tikai aprakstīta?
2. 2027. gada budžeta likums. Vai tajā būs pants par Rail Baltica ilgtermiņa saistībām, kā prasa PIK 15. priekšlikums, un vai ilgtermiņa saistību tabula neapstāsies pie nulles pēc trešā gada?
3. Ziņojums Saeimai. Vai Ministru prezidents, kā prasa likums, informēs Saeimu, un vai tajā būs papildu budžeta vajadzības summa, kas 1. oktobra lēmumā palika ierobežotas pieejamības?

Šo rakstu papildināšu, kad būs atbildes uz šiem trim jautājumiem.